Iesaki rakstu: 
Renārs Kadžulis ir SIA ,,SOAAR'' līdzīpašnieks, kas jau vairāk kā 10 gadus ir monopola statusā - Latvijas vēlēšanu nodrošinātājs. Vēlēšanām pēc būtības ir jābūt gotprātīgām, caurredzamām, neapšaubāmām. Vai tas ir iespējams, ja tā organizētājs/nodrošinātājs ir negodprātīgs cilvēks?
Neliels ieskats Renāra Kadžuļa biogrāfijā:
https://pietiek.com/raksti/ka_pamazam_un_pareizi_pelnit_naudu_no_valsts_pasutijumiem
http://procesilatvija.lv/lv/vertejumi-un-analize/biedribas-ozolaines-nami-sagas-turpinajums/
https://www.la.lv/skandali-kapnutelpas-atbalsosies-velesanas
Viņu apsūdz reiderismā, krāpšanā, dokumentu viltošanā, dokumentu nozagšanā utt. Bet pats būtiskākais ir tas, ka arī privātajā dzīvē Renārs Kadžulis ir negodprātīgs.
2015.gadā Renārs Kadžulis šķīra savu 12 gadu ilgušo laulību pie notāra, parakstot šķiršanās vienošanos. Šķiršanās iemesls - neskaitāmi sānsoļi, meli, pazemojumi, liekuļošana, utt.!
Šķiršanās līgumā bija ietverts tas, ka visa laulībā kopīgi iegūtā manta netiks dalīta, ja sievai ar bērniem tiks iegādāts trīsistabu dzīvoklis Rīgā. Jau ir pagājuši 6 gadi un vēl joprojām tas nav izdarīts, savukārt, pats dzīvo turīga cilvēka dzīvi: dzīvoklis Rīgā, zeme Čiekurkalnā (iegādāta 2020.gadā), 2 Porsche Cayanne, Ford Kuga, Ford Focus, veiksmīgs uzņēmums.
Pēc šķiršanās viņš iegādājās zemi Čiekurkalnā un šī gada martā otro Porsche Cayanne, kas liecina par viņa negodprātību un apzinātu vienošanās nepildīšanu. Šobrīd ir uzsākta civillieta pret Renāru Kadžuli par laulības šķiršanās vienošanās nepildīšanu un uzturlīdzekļu nemaksāšanu.
Lai nemaksātu uzturlīdzekļus, Renārs Kadžulis mēģina bērnu mātei atņemt bērnus, ierosinot lietu bāriņtiesā. Renārs Kadžulis ir panācis to, ka bērnu mātei tiek atņemts ģimenes valsts pabalsts un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi, balstoties tikai un vienīgi uz bērna tēva iesniegumu, ko bērnu māte šobrīd pārsūdz administratīvajā tiesā.
Bērnu māte ir bijusi ar visiem 3 bērniem kopš dzimšanas, audzinājusi viņus, tobrīd atteicās no karjeras, lai bērnus netraumētu un viņi uzsāktu bērnudārznieka gaitas ne ātrāk kā 3 gadu vecumā. Bet Renārs Kadžulis vēlās atņemt bērnus, lai nemaksātu uzturlīdzekļus.
Bērnu māte iepazinās ar Renāru Kadžuli, kad viņi abi bija parasti studenti, viņa viņu atbalstīja it visā, bija arī grūtie brīži, uzņēmums tika izveidots laulības laikā, bet Renārs Kadžulis sava skopuma dēļ nevēlas uzņemties atbildību.
Ikdienā Renārs Kadžulis aizraujas ar alkohola lietošanu - lieto to bieži, mājās ierodās pēc plkst. 21.00-22.00, bet šādam tēvam Rīgas bāriņtiesa vēlās piešķirt vienīgo apgādību.
Šo faktu bērnu māte Rīgas bāriņtiesai mēģināja pierādīt gan ar video, gan foto, gan viņa pašu atzīšanos audio ierakstā, bet Rīgas bāriņtiesa to nav ņēmusi vērā, kas rada aizdomas par pazīšanās izmantošanu vai kukuļdošanu.
Tā kā laulība izjuka Renāra Kadžuļa sānsoļu dēļ, melošanas, liekulības dēļ, tādēl bērnu māte lūdz atsaukties Renāra Kadžuļa mīļākās, lai palīdzētu civillietā.
Šāds vīrietis neuzņemas atbildību par savu rīcību, bet ar savu uzņēmumu piedalās neskaitāmos valsts iepirkumos, kur viens no kritērijiem ir godprātība.
|
SIA SOAAR publiskie iepirkuma rezultāti |
|||||
|
Gads |
Iestāde |
Iepirkuma konkursa nosaukums |
Summa bez PVN |
||
|
2021 |
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) |
Vēlēšanu vadības sistēmas aktuālo izmaiņu realizācija, kandidātu sarakstu un vēlēšanu zīmju sagatavošanas tehniskā pavadīšana un lietotāju atbalsts 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanās |
154 802.00 |
||
|
Valsts reģionālās attīstības aģentūra |
Par programmatūras piegādi un programmatūras pakalpojumu sniegšanu Elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem |
899 328.00 |
|||
|
1 054 130 .00 EUR |
|||||
|
2020 |
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) |
Elektroniskās tiešsaistes vēlētāju reģistrācijas informācijas sistēmas izstrāde un darbības nodrošināšana |
227 943.00 |
||
|
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) |
Vēlēsanu vadības sistēmas bāzes un pašvaldību vēlēšanu moduļa izstrāde |
743 225.00 |
|||
|
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) |
2020.gada Rīgas domes vēlēšanas |
24 855.00 |
|||
|
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) |
2020.gada pilsētas ārkārtas vēlēšanu organizēšana |
412 729.00 |
|||
|
1 408 752.00 EUR |
|||||
|
2019 |
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) |
Elektroniska vēlētāju datu apmaiņas sistēma starp vēlēšanu iecirkņiem Latvijā. Sistēmas tehniskās infrastruktūras produkcijas vides nodrošināšana |
91 828.00 |
||
|
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) |
2019.gada Eiropas parlamenta vēlēšanu administrēšana |
215 000.00 |
|||
|
306 828.00 |
|||||
|
2018 |
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) |
2018.gada Saemas vēlēšanu organizēšana |
208 585.00 |
||
|
208 585.00 EUR |
|||||
|
2016 |
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (UR) |
ABBYY licenžu iegāde, uzturēšana |
11 995.00 |
||
|
Valsts zemes dienests |
ABBYY programmnodrošinājuma tehniskā atbalsta pakalpojumi |
26 655.00 |
|||
|
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) |
Vēlēšanu organizēšanas e-pakalpojums |
691 153.50 |
|||
|
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs |
Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnes satura vadības sistēmas izveide, programmēšana un tehniksā uzturēšana |
79 850.00 |
|||
|
Valsts ieņēmumu diensts (VID) |
Kases čeku atpazīšanas programmas piegāde, pilnveidošana, uzturēšana un garantijas nodrošināšana |
130 000.00 |
|||
|
Valsts ieņēmumu diensts (VID) |
Materiālu izstrāde elektroniskās deklarēšanas sistēmas un tās produktu popularizēšana |
3 991.00 |
|||
|
943 644.50 EUR |
|||||
|
2015 |
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) |
Parakstu vākšanu sistēma |
170 197.95 |
||
|
170 197.95 EUR |
|||||
|
2014 |
Valsts zemes dienests |
ABBY programmatūras licenču iegāde |
25 463.87 |
||
|
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) |
12.Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstu elektroniskās iesniegšanas, publicēšanas nodrošināšana un rezultātu apkopošana |
147 700.00 |
|||
|
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) |
Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstu elektroniskās iesniegšanas, publicēšanas nodrošināšana un rezultātu elektroniskā apkopošana |
112 001.85 |
|||
|
285 165.72 EUR |
|||||
|
2013 |
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) |
Pašvaldību vēlēšanu rezultātu elektroniskā apkopošana |
64 215.10 |
||
|
64 215.1 LVL |
|||||
|
2012 |
Tiesu administrācija (TA) |
Planšetes skeneru iegāde |
19 882.35 |
||
|
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) |
Tautas nobalsošanas automatizēta datu apkopošana |
19 527.76 |
|||
|
39 410.11 LVL |
|||||
|
2011 |
Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) |
Par biroja tehnikas piegādi elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem |
50 000.00 |
||
|
Lauku atbalsta dienests (LAD) |
Skeneru iegāde Lauku atbalsta dienestam |
14 195.49 |
|||
|
LR Pārtikas un veterinārais dienests |
Pārbaudes protokolu skenēšana |
6 741.00 |
|||
|
Tiesu administrācija (TA) |
Skeneru infrastruktūras iegāde |
49 984.90 |
|||
|
120 921.39 LVL |
|||||
|
2010 |
Tiesu administrācija (TA) |
Programmatūras pakotne un informācijas sistēmas |
428 122.00 |
||
|
Tiesu administrācija (TA) |
Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatu sistēmas izstrāde un ieviešana |
436 438.00 |
|||
|
Lauku atbalsta dienests (LAD) |
Par skeneru iegādi Lauku atbalsta dienestam |
9 360.06 |
|||
|
873 920.06 LVL |
|||||
|
2009 |
VAS Elektronisko sakaru direkcija |
Telekomunikāciju kvalitātes kontroles centra (TKKC) arhīva digitalizācija |
19 177.00 |
||
|
19 177.00 LVL |
|||||
|
2008 |
Latvijas Nacionālā bibliotēka |
Latviešu Fraktūras fontu optiskās atpazīšanas programmatūras licences nierobežotam apjomam piegāde |
49 037.11 |
||
|
Latvijas Republikas Tieslietu ministrija |
Simbolu optiskās atpazīšanas programmatūras iegāde |
3 023.21 |
|||
|
Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģiona iestāde |
Dokumentu skeneru piegāde VID ZRI vajadzībām |
2 545.02 |
|||
|
54 605.34 LVL |
|||||
|
2007 |
Latvijas Univeristāte |
Programmatūras iepirkums projekta vajadzībām |
3 220.00 |
||
|
3 220.00 LVL |
|||||
|
No 2007.-2013.gadam kopā 1 175 469.00 LVL |
|||||
|
No 2014.-2015.gadam kopā 285 165.72 EUR |
|||||
|
No 2016.-2020.gadam kopā 2 560 981.50 EUR |
|||||
|
2021.gadā kopā 1 054 130.00 EUR |
|||||
* Esmu bijušais Renāra Kadžuļa draugs, kuru arī piemānīja
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
