Iesaki rakstu: 
Patriks Bjukanens (Patrick J. Buchanan), pasaules mēroga autoritatīvais ideologs un politiķis, rezignēti vēro Krimas krīzi. Tās realitātē nobāl arī tie daži caur Putina muti teiktie atzinumi, kurus Bjukanens vērtējis visai pozitīvi un pat cerīgi.
Viņš sāk ar jautājumu par Marlboro hercoga spožās uzvaras jēgu Robert Southey poēmā “The Battle of Blenheim”. Jautājumu, kurš palicis neatbildēts.
"Why, that I cannot tell," said he,
"But twas a famous victory."
Tā bija spoža uzvara, un viss. Īslaicīgā godība un kara neprāts tagad skar arī visdziļāk Krimas krīzē iesaistītās valstis Krieviju un Ukrainu. Apskatot ANO World Population 2012 tabulas, parādās šīs konfrontācijas absolūtais absurds. (http://goo.gl/nlAtzq). Daži demogrāfi pat uzskata, ka šīs ANO tabulas ir pārāk optimistiskas un ka īstenība ir daudz šausmīgāka.
Līdz 2050. gadam Ukraina, vienalga, vai būs karš vai miers, zaudēs ceturto daļu iedzīvotāju. Vienpadsmit līdz divpadsmit miljoni ukraiņu izzudīs no pasaules, un šis skaitlis ievērojami pārsniedz visaugstākās aplēses par mirušajiem šausminošajā Golodomorā 1932-1933.g.
Krievija zaudēs 22 miljonus cilvēku, tās populācija samazināsies zem 120 miljoniem. Laikā līdz 2050.gadam ik mēnesi gandrīz 50 000 krievu izzudīs no pasaules.
Putins mēģinot rekonstruēt Padomju Savienību. Te prasās pēc skaidrojuma, kā tas varētu tikt izdarīts, ja Krievija zaudēs 22 miljonus cilvēku, bet bijušajās padomju republikās Vidusāzijā - Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā, Tadžikistānā un Turkmenistānā - cilvēku skaits pieaugs par 22 miljoniem.
Līdz gadsimta vidum Krievija, Baltkrievija un Ukraina zaudēs kopā 35 miljonus cilvēku, šis skaitlis ir salīdzināms ar cilvēku zaudējumiem četru gadu Hitlera - Staļina karā un vairākus gadu desmitus ilgušajā boļševiku terorā.
Kamēr ASV debatē - kur novilkt sarkano līniju pret Krieviju, ANO prognozē, ka 10 valstis abās šīs līnijas pusēs - Krievija, Baltkrievija, Baltijas valstis, Ukraina, Polija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija - būs kopā zaudējušas 50 miljonus cilvēku līdz gadsimta vidum un vēl 50 miljonus līdz gadsimta beigām.
Jo dzimstības līmenis šajās 10 valstīs knapi sasniedz divas trešdaļas no tā, kas ir nepieciešams, lai saglabātu esošo iedzīvotāju skaitu.
Gadsimtā, kurš seko aukstā kara mierīgajām beigām, iedzīvotāju zaudējumi Eiropā skaita ziņā pārsniegs abu pasaules karu zaudējumus un tuvosies 14.gadsimta Melnās nāves upuru skaitam.
Eiropieši ir apdraudēta suga. Eiropieši izmirst. Krievija, kas 1950. gadā cilvēku skaita ziņā bija ceturtā valsts, 2050. gadā būs jau 15. vietā - aiz Ēģiptes un tālu aiz Kongo un Tanzānijas. Tikai viena rietumvalsts - ASV būs šajā topā - 14. vietā. Bet tad lielākajai daļai amerikāņu jau būs Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas izcelsmes vecāki.
Kopš 1914. gada visas lielās Eiropas impērijas - britu, franču, vācu, itāļu - ir norietējušas. Visas to lielās armijas un jūras kara flotes ir prom vēsturē. Visās tajās invadē un iesakņojas Āfrikas, Āzijas un Tuvo Austrumu tautas, pār kurām šīs impērijas reiz valdīja. Un to eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji noveco, izmirst un izzūd.
Un nobeigumā Bjukanens citē T.S. Eliotu, kurš savā poēmā "Tukšie ļaudis" (The Hollow Men) rakstīja:
This is the way the world ends
Not with a bang but a whimper.
Pasaule beidzas nevis ar sprādzienu, bet ar pinkšķienu.
Avots: http://buchanan.org/blog/difference-make-6289
Attēls no viewsoftheworld.net
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.