Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?
Pietiek lasītājs09.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks ārzemnieku biznesa projekts. Es saprotu, ka abas augstākās valsts amatpersonas nav ar seju pret Latviju, bet tik atklāti lobēt privātpersonu biznesu...
Kāpēc mums, Saulkrastu, Zvejniekciema un Skultes iedzīvotājiem, nepalīdz žurnālisti? Pietiek ir vienīgais, kurš publicēja mūsu atklāto vēstuli. Ir bijušas īsas publikācijas šur tur, bet tas arī viss. Lai gan klīst baumas, ka šajā projektā apakšā ir tās pašas krievu intereses, visi kā strausi sabāzuši galvas smiltīs un neliekas ne zinis.
Es sev saku - tev vajag vairāk nekā citiem? Kāpēc Solvita Āboltiņa, kura nesen iegādājusies īpašumu Zvejniekciemā pie jūras, klusē? Kāpēc Ilze Jaunalksne, kurai, ja pareizi saprotu, arī turpat ir īpašums, klusē? Sonita Pāvuliņa ar savu Arvo Pjatkinu, kuriem namiņš pašā kāpā Zvejniekciemā, kā mēmi klusē? Un vēl vesela plejāde sabiedrības "krējuma", kas pagaidām bauda mierīgu eksistenci gar Vidzemes pērles krastiem? Līdz ar termināļa uzbūvēšanu šī idille beigsies.
Uz šiem jautājumiem man nav atbildes. Tāpat kā nav atbildes uz jautājumu par Saulkrastu bijušā un esošā mēru pozitīvo atbalstu šim projektam.. Saulkrasti - tūrisma Meka? Aha, es gribēšu redzēt to "meku", kur pie horizonta līcī defilēs milzīgi tankkuģi, kur tikai paša risks būs sauļoties piecūkotā līča krastā un cerēt, ka šodien jau tas kriogēna mākonis mani sekundes laikā nenogalinās un nenosmacēs…
Saulkrastietis Sigits Dudurs taisīs savā SIA ietekmes uz vidi novērtējumu. Varam tikai minēt, cik tas būs objektīvs. Atvainojos par emocijām…
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.