Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms gada uzrakstīju atlūgumu partijai un šķīros no reiz visnotaļ vilinošās un Latvijas politiskajā pīļu dīķī salīdzinoši agresīvās Jaunās konservatīvās partijas (JKP). Tagad pēc laika, kas pavadīts brīvā lidojumā, varu novērtēt izjūtas.

Kā iepriekš ierasts, nevērtēšu JKP. To var izdarīt katrs pats par sevi. Vairāk par izjūtām, ko dod skats no malas uz politisko virtuvi Latvijā. Neapspriedīšu OIK komisijas darbu, kur biju iesaistīta kā tehniskā sekretāre (papīru žurciņa) vairāk nekā 7 mēnešus. Jo atkal – darbs ir noslēdzies, un, vai tas bija pareizi izdarīts vai nepareizi, rādīs laiks.

Kādas ir izjūtas, vērojot Latvijas politiku tuvplānā? Nevarētu teikt, ka patīkamas. Pirmais, kas krīt acīs: deputātu neatkarība mums pastāv tikai uz papīra. Pirmajā mirklī šķiet, ka deputāti vienkārši melo tāpēc, ka ir patoloģiski meļi. Pirms vēlēšanām stāsta vienu, pēc vēlēšanām ko pavisam citu. Tomēr, tikko tie zaudē piesaisti koalīcijai vai frakcijai, tā krasi mainās viņu runas saturs, un atkal dzirdam priekšvēlēšanu runu.

No tā es saprotu, ka godīgs pret savu dzimteni un tautu Latvijā deputāts var būt tikmēr, kamēr viņa darbu parlamentā neregulē frakcija un koalīcija. No šejienes vēl viens skumjš secinājums – korupcija Latvijas politikā ir tik dziļa, ka to ar partiju vai deputātu nomaiņu neizskaust.

Tā nav tā korupcija, ko mums katru dienu bāž acīs kā piecīšus policistiem un desmitniekus medmāsām. Tā ir tā, ko neredzam un nemanām, kad par atbalstu miljoniem vērtām mahinācijām tiek paaugstināta alga par tūkstoti mēnesī.

Kāda sajūta ir būt neatkarīgam? Tā ir sajūta būt plikam, bet drusku tīrākam. Esot neatkarīgam no partijas un neesot deputātam, šī sajūta ir vēl stiprāka.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...