Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Kādas personas portrets

Anita Zvirbule
18.10.2013.
Komentāri (19)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā ap Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA) saceltā ažiotāža pamudināja uzskicēt galvenās noritošos procesus izraisījušās personas portretu. Vesela buķete izjūtu saistībā ar Māru Marnauzu – cilvēku, kuru pazīstu jau turpat 20 gadus.

Paštaisni, egoistiski karjeristi var nodarīt lielu ļaunumu sabiedrībai. Tas ne reizi vien jau ir pierādījies. Arī šis gadījums ir spilgts piemērs. Neapvaldāma tieksme sagrābt varu, valdīt pār visu un visiem, kur vien iespējams, savas ambīcijas izpaust, - bieži vien ir tas dzinulis, kas noved pie bēdīgām sekām, bet vienlaicīgi tam vajadzētu kalpot arī par mācību pašam cilvēkam. Jautājums tikai – vai cilvēks ir tik nobriedis, ka ir gatavs mācīties un savas kļūdas atzīt?

Daudzie darbi un ieņemamie amati traucē reāli un objektīvi izvērtēt savas faktiskās spējas veikt tos pienācīgā kvalitātē. Tieksme ieņemt noteicošo lomu visu jautājumu izlemšanā, arī tādu, kuros personas kompetences nav pietiekošas, ir vēl viena spilgta personas iezīme, ko savulaik visādi centos ierobežot.

Dažādu apstākļu sakritības dēļ toreiz tas pilnā mērā neizdevās, tāpēc tagad ir rezultāts, kas grauj visas izglītības sistēmas prestižu, bet personai vēl arvien iztrūkst tāda komponente kā cilvēka apziņa, kas liktu nožēlot sastrādātās nejēdzības, atzīt savu vainu, atvainoties cilvēkiem, kuri nevajadzīgi un nepelnīti ir cietuši vienas personas nezināšanas un paviršības dēļ. Mani gan tas neizbrīna, jo personai arī agrāk bija neadekvāti augsts pašvērtējums un piemita pašslavināšanās tieksme, par ko, protams, viss kolektīvs klusībā smīkņāja. Visi jau to piecieta, bet nedomāju, ka tas tā būs arī turpmāk, īpaši pēc notikumiem, kas risinās tagad. Pašslavināšanās tieksme ļoti traucē objektīvi novērtēt savas patiesās spējas, tikpat lielā mērā tā traucē arī racionālai darbībai.

Šīs rakstura iezīmes bija vērojamas sen. Tās izpaudās arī kā pilnīga necieņa pret kolektīvu brīdī, kad visi saliedējās, lai kopīgi pārvarētu īslaicīgas grūtības, katrs kolektīva loceklis ar izpratni uzņēma daļējus ierobežojumus darbībā, ja tas tajā brīdi bija vitāli svarīgi un nepieciešami kopēju mērķu sasniegšanai, izņemot vienu personu – Māru Marnauzu, kurai jelkādas cilvēku sabiedrībā un darba kolektīvos pieņemtās ētikas normas ir svešas.

Ko var sagaidīt no šādiem cilvēkiem? To, ko esam jau sagaidījuši – pilnīgu bezatbildību, turklāt pārākajā pakāpē. Var jau teikt, ka vienmēr un par visu ir atbildīgs tikai un vienīgi iestādes vadītājs. Bet par ko tādā gadījumā saņem algu visi pārējie? Vai darba līgumam, amata aprakstam, reālai darbībai vairs nav nozīmes? Vai tad ir kāda īpaša cilvēku klase, kuriem ir pilnvaras, bet nav atbildības? Būsim reālisti, ja iestādē strādā daudzi simti darbinieku, iestādes vadītājs katram klāt izstāvēt nevar un katra vietā izdarīt visu arī nevar, tāpēc katra personīgajai atbildībai kolektīva priekšā ir milzīga nozīme.

Un atbildība par to, ka promocijas padomes leģitimitāte netika nodrošināta, ir jāuzņemas personai, kuras darba pienākumos tas ietilpa. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņa šos jautājumus kārtoja iestādes vadītājas prombūtnē, pati tajā laikā pildot iestādes vadītājas funkcijas.

Katrs saprātīgs, normāli domājošs indivīds tomēr paanalizētu radušos situāciju: ja jau viss Senāts, kopskaitā divdesmit seši cilvēki no tik daudzām un dažādām struktūrvienībām visi kā viens nobalso „pret” personu, neatrodas neviena, kurš balsotu „par”, tad runāt par kaut kādu „sazvērestību” vai iepriekšēju vienošanos gan būtu lieki.

Neviens no šāda balsojuma neiegūst nekādus materiālus vai cita veida labumus, akadēmijas Senāts nav mafija, ko var „nopirkt”. Tas tomēr ir augstākais likumdevējs iestādē, un vēl jo vairāk – tā vienbalsīgajā lēmumā ieklausīties būtu vienkārši pienākums.

Bet nē! Tā vietā, lai kaut reizi paskatītos uz sevi no malas un ieraudzītu savu patieso tēlu, kāds tas ir pārējo kolektīva locekļu uztverē un vispār sabiedrībā, tiek rīkotas melīgas aizstāvības kampaņas sociālajos tīklos, nonākot jau līdz kārtējam absurdam, jo tiek runāts tādu grupu un struktūru vārdā, kas nu nekādi nav pilnvarojušas nevienu savu viedokli paust, kur nu vēl atbalstīt vainīgo personu. Ar meliem un intrigām atkal tiek barota sabiedrība. Vissāpīgākais jau ir tas, ka tādas lietas notiek akadēmiskajā vidē, kurai gan inteliģences, gan ētikas normu ievērošanā vajadzētu būt priekšzīmīgai, jo kā gan citādi tai var uzticēt jaunatnes audzināšanu un izglītošanu?!

Lai portrets būtu objektīvs, nenoliedzami ir jāuzsver personas izcilās darba spējas. Tomēr tās tiek pārvērtētas tai nozīmē, ka, mēģinot sagrābt varu, amatus un ietekmi tik daudzās jomas, neviļus rodas paviršības, kas noved pie ļoti katastrofālām sekām.

Personai vajadzētu spēt novērtēt to cilvēku ieguldījumu, kuri ir viņu un viņas aktivitātes finansējuši, devuši milzīgas iespējas daudzu gadu garumā radošām izpausmēm, un... ar cieņu atkāpties. Vēl jo vairāk tāpēc, ka kolēģi ļoti objektīvi ir nobalsojuši par to, ka persona nav spējīga veikt administratīvo darbu, bet neviens negrasās ierobežot ne radošās izpausmes, ne pedagoga karjeru. Tāpēc vēl jo neizprotamākas šķiet tiesā iesniegtās prasības, cita starpā arī par kompensāciju. Ko tad vajadzētu kompensēt?! Vai pašas nekompetenci? Un cik maksā nekompetence?

Akadēmijai personas nekompetence varētu izmaksāt vairākus desmitus tūkstošu latu, lai pienācīgi atrisinātu visas viņas radītās problēmas. Loģiski būtu, ja persona nevis tiesātos par mistisku „kompensāciju”, bet gan no savas kabatas atlīdzinātu visus iespējamos materiālos zaudējumus akadēmijai.

Katrā ziņā empātija jeb līdzpārdzīvojuma spēja personai ir sveša, līdz ar to krietni pieklibo arī emocionālā inteliģence. No sirds iesaku ar varu nelauzties atpakaļ krēslā, no kura kolēģi vienbalsīgi ir izbalsojuši, cilvēku cieņa nav panākama ar tādām metodēm. Turpmāk vairāk piedomāt pie sava rakstura šķautnēm un izpausmēm, lai savas spējas novirzītu tajās jomās, kas personai ir pa spēkam.

Vai pietiekami precīzs sanāca RPIVA bijušās un nu jau atlaistās zinātņu prorektores Māras Marnauzas portrets?

Ja kāds vēlas apskatīt arī vizuālo tēlu, ne tikai izlasīt vārdisko portretu, lūdzu – foto atrodams pielikumā.

Foto

Foto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...