Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vispārīgā vienošanās Nr. 255 par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu tika noslēgta 2018.gada 17.jūlijā, un tās kopējā summa bija 22 850 772 eur bez PVN. Darbu pabeigšanas termiņš atbilstoši šajā dokumentā noteiktajam bija paredzēts 2022.gada 16.jūlijā.

Taču augstu amatpersonu neizdarība un faktiskā sabotāža ir novedusi pie tā, ka robežjosla joprojām nav ierīkota, valsts struktūras ir bijušas spiestas tērēt iespaidīgus resursus, lai neuzbūvētā žoga dēļ censtos ierobežot nelegālo migrantu plūsmu, turklāt tagad robežbūve jau prasa daudz iespaidīgākas summas nekā pirms pieciem gadiem, kad vajadzēja sākt robežas izbūvi.

Pagājušā gada nogalē virknei atbildīgo valsts iestāžu, kuru vidū bija Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts robežsardze, Zemessardze, Nodrošinājuma valsts aģentūra, VAS „Valsts nekustamie īpašumi” un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Lato Lapsa nosūtīja identiskus informācijas pieprasījumus, kuros bija norādīts:

„No publiski sniegtas informācijas ir zināms, ka šie darbi pagaidām precīzi nenoskaidrotu valsts amatpersonu vainas dēļ dokumentā noteiktajā termiņā nav pabeigti, līdz ar to radot dažādām atbildīgām valsts iestādēm tērēt valsts budžeta, tātad nodokļu maksātāju līdzekļus, lai rastu pagaidu risinājumus vismaz daļējai valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanai un veiktu attiecīgas darbības, kā arī mazinātu sekas, ko radījis fakts, ka valsts robežas josla gar Latvijas un Baltkrievijas robežu nav tikusi ierīkota atbilstoši šim dokumentam.”

Visām šīm iestādēm un valsts struktūrām tika uzdoti vieni un tie paši jautājumi:

1) kādas tieši darbības iestāde ir bijusi spiesta veikt kopš 2022. gada 17. jūlija, lai sakarā ar to, ka nav tikusi īstenota Vispārīgā vienošanās Nr. 255 par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu, rastu pagaidu risinājumus vismaz daļējai valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanai un veiktu attiecīgas darbības, kā arī mazinātu sekas, ko radījis fakts, ka valsts robežas josla gar Latvijas un Baltkrievijas robežu nav tikusi ierīkota atbilstoši šim dokumentam?

2) kādus valsts budžeta vai citus valsts administrētus finanšu līdzekļus ir prasījusi šo risinājumu īstenošana un šo darbību veikšana?

Šodien Pietiek turpina publicēt saņemtās atbildes, un trešais ir Nodrošinājuma valsts aģentūras dokuments „Par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu”:

„Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) ir izvērtējusi iesniedzēja 2023. gada 19. oktobra iesniegumu (informācijas pieprasījumu), kurā iesniedzējs atsaucas uz Vispārīgo vienošanos Nr. 255 par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu un lūdz sniegt informāciju saistībā ar to.

No iesniedzēja norādes uz vispārīgās vienošanās numuru, noslēgšanas datumu un līgumcenu, Aģentūra secina, ka iesniedzējs atsaucas uz starp Valsts robežsardzi un SIA “Ceļu būvniecības sabiedrību “IGATE” 2018. gada 17. jūlijā noslēgto vispārīgo vienošanos Nr. 255 par valsts robežas joslas gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežu ierīkošanu (iepirkuma identifikācijas numurs IeM NVA 2017/147) (turpmāk – Vispārīgā vienošanās).

Ievērojot Aģentūrai noteikto kompetenci, tā var sniegt tikai tās rīcībā esošo informāciju. Attiecībā uz informācijas pieprasījumā uzdotajiem jautājumiem, informējam, ka Aģentūrai, kā nesaistītai pusei, nebija pienākums veikt darbības saistībā ar Jūsu minētās Vispārīgās vienošanās izpildi vai neizpildi, jo vienošanās tika noslēgta starp Valsts robežsardzi un SIA “Ceļu būvniecības sabiedrību “IGATE””.

Savukārt, saistībā ar iztērētajiem finanšu līdzekļiem, aicinām iepazīties ar zemāk uzskaitītajām izmaksām.

Lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi, tajā skaitā infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas:

1. kārtā – par valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi prioritārajā posmā 85,8 km garumā izbūvi – ar Ministru kabineta 2022. gada 17. marta lēmumu[1] ir piešķirts finansējums un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” dota atļauja uzņemties finansiālās saistības par kopējo summu 53 573 008 euro (ar PVN), tai skaitā būvniecības ieceres izstrādi (2 002 618 euro), būvdarbu veikšanu (51 394 214 euro) un autoruzraudzību (176 176 euro).

2. kārtā – par valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi prioritārajā posmā 63,93 km garumā izbūvi – ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija lēmumu[2] ir piešķirts finansējums un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” dota atļauja uzņemties finansiālās saistības par kopējo summu 46 878 702 euro (ar PVN), tai skaitā būvniecības ieceres izstrādi (799 882 euro), būvdarbu veikšanu (45 923 274 euro) un autoruzraudzību (155 546 euro);

3. kārtā – patruļtakas izbūvei Daugavas posmā 16,7 km garumā, ar Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta lēmumu[3], ir piešķirts finansējums un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” dota atļauja uzņemties finansiālās saistības par kopējo summu 5 839 190,11 euro (ar PVN), tai skaitā būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi (283 503,00 euro), būvdarbu veikšanu (5 515 757,11 euro) un autoruzraudzību (39 930,00 euro);

izbūves tempu kāpināšanai 2. kārtā – ar Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta lēmumu[4], ir piešķirts finansējums un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” dota atļauja uzņemties finansiālās saistības par kopējo summu 3 098 295,45 euro (ar PVN).

Direktore Ramona Innusa”


[1] Ministru kabineta 2022. gada 17. marta sēdes prot. Nr. 16 1. §.

[2] Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija sēdes prot. Nr. 32 52. §.

[3] Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta sēdes prot. Nr. 42 7. §.

[4] Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta sēdes prot. Nr. 42 7. §.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...