Kādus padomus ministra Ģirģena ausīs čukst aizdomās turētā ģenerāļa Garbara sieva?
Pietiek lasītājs07.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Normunds Garbars ir jau kopš pagājušā gada ir atvadījies no Valsts robežsardzes priekšnieka amata un pašlaik tāpat kā tagadējais robežsardzes vadītājs Guntis Pujāts ir aizdomās turēta ģenerāļa statusā, viņš tomēr ir saglabājis drošu informācijas kanālu robežsardzi aizdomīgi iecietīgi „uzraugošajā” Iekšlietu ministrijā vai vismaz ciešu saikni ar tās galvgalu, - viņa sieva Skaidrīte Garbare ir iekšlietu ministra Sanda Ģirģena oficiālā palīdze.
Vēl nesen S. Garbare skaitījās ierindas Iekšlietu ministrijas darbiniece, taču nu ir nomainīts viņas amata nosaukums, un tagad smagos noziegumos aizdomās turētā ģenerāļa sieva ir iekšlietu ministra oficiāla palīdze.
Tas nozīmē, ka reāli caur S. Garbari „iet” liela daļa dokumentācijas un sarakstes, kas paredzēta iekšlietu ministram, viņa kontrolē arī to, ar kādām personām tiekas S. Ģirģens un par kādu jautājumu loku tiek spriests. Vai nekas no šīs informācijas nenonāk no amata smagi kritušajam vīram, - tas būtu jautājums, kas uzdodams valsts drošības iestādēm.
Te jāatgādina jau labi zināmais – precīzi pirms gada Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturēja bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku N. Garbaru, kurš tika turēts aizdomās par iespējamām krāpnieciskām darbībām būvniecības tāpat kā Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Bruņojuma, apgādes un tehnisko resursu pārvaldes priekšnieka vietnieks un divi ceļu būves uzņēmuma Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate" pārstāvji.
Savukārt nule saistībā ar to pašu kriminālprocesu aizturēts un pie aizdomās turētā statusa ticis arī G. Pujāts, un, ņemot vērā iekšlietu ministra publiski izteiktās rūpes šai sakarā un aicinājumus IDB un prokuratūrai ātri tikt skaidrībā ar šo lietu, var tikai minēt, cik informēta šajā lietā ir N. Garbara sieva un kādus ieteikumus viņa ir iečukstējusi ministra ausīs.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.