Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Deputāts ir cilvēks, kas priekšvēlēšanu laikā taujā un sola. Brīdī, kad deputāta kandidāts pārtop par deputātu, viņš aizmirst jautāt, ieklausīties un sadzirdēt, - tad viņš sāk klāstīt savu dzīves pieredzi, gudrību un viedumu un iegūst tipisko deputāta veidolu.

Tādēļ priekšvēlēšanu laiks ir vienīgais brīdis, kad deputāta kandidātam var kaut ko ieteikt, pārliecināt viņu vai pat iegūt deputāta solījumu atbilstošo problēmu risināt vai arī kādu patiesi labu darbu darīt.

Nelaime tā, ka mūsu deputāta kandidāts ir ļoti aizņemts. Viņš ir sagatavots vienā frāzē apsolīt samazināt nodokļus, palielināt sociālo palīdzību, saremontēt tiltus, mājas un graustus, nodrošināt plašu brīvu brauktuvi gan velosipēdistam, gan autobraucējam, labklājību ģimenēm, veciem un jauniem. Savukārt vēlētāji deputātus nešķiro, balso par saraksta līdera smaidu fotogrāfijā vai nacionalitāti.

Vēlēšanas atgādina sportu un tradicionālās rotaļas. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās 5 valdības koalīcijas partiju saraksti sadodas rokās un spēlē „Ādamam bij septiņ dēl, visi dara tā”, bet Saskaņa un GKR spēlē „Pēdējais pāris šķiras”.

Neatkarīgi kādu spēli topošie deputāti spēlē uz šaha galdiņa – domino vai gorodki, galvenais trumpis ir solījumi.

Visas partijas pamanās kaut ko sasolīt veselības aprūpē. Vispopulārākie solījumi ir visiem pieejamu magnētisko rezonansi rīt uz pēcpusdienu, zāles par ražotāju cenām vai pat divkārt lētākas par tām, medmāsām deputātu algas, vēža slimniekiem saules mūžu un visus latviešu mediķus no ASV, Anglijas un Norvēģijas pārvest mājās un nodarbināt Rīgas centrā.

Raksta autors būtu gandarīts, ja medicīnai un veselības aprūpei uzmanību gan priekšvēlēšanu, gan vēlēšanu laikā pievērstu visi topošie deputāti, bet īpaši tie, kas tiks ievēlēti un tuvākos piecus gadus noteiks Rīgas attīstību un finanšu plūsmu.

Rīgas pašvaldībā tiks ievēlēti vismaz 6 dažādu partiju vai partiju apvienību deputāti, un jebkāda virzība veselības aprūpē būs iespējama tikai sadarbojoties dažādu partiju deputātiem. Būtu labi, ja visu partiju deputātu kandidāti solītu gudras lietas veselības aprūpē, bet pēc tam savus solījumus daudzmaz korekti pildītu. Būšu priecīgs, ja atziņas, kas paustas šajā rakstā, pārņemtu un izmantotu jebkuras partijas deputāti, kam ir svarīga Rīgas iedzīvotāju veselība un labklājība.

VĒLĒTĀJAM IR TIESĪBAS UN PIENĀKUMS RĪGAS DOMES VĒLĒŠANĀS IEVILKT PLUSU TAM DEPUTĀTU KANDIDĀTAM IZVĒLĒTAJĀ SARAKSTĀ, KAS TUR RŪPI PAR RĪDZINIEKU VESELĪBU

Šis raksts ir neliels, likumdošanā un dzīvē balstīts Rīgas pašvaldībai darāmo veselīgo darbu apkopojums. Šī raksta autors būs priecīgs, ja labus darbus iedzīvotāju veselības jomā apņemsies veikt visu partiju deputātu kandidāti, bet rīdzinieki balsotu par tiem kandidātiem dažādos sarakstos, kas vēlas rūpēties par rīdzinieku veselību. Katrā sarakstā ir cilvēki, kas pārzina vai plašāk interesējas par veselības jomu, un katram vēlētājam ir tiesības un pienākums sevis izvēlētajā sarakstā ievilkt plusu tieši šādiem deputātu kandidātiem.

LATVIJAS LIKUMDOŠANA PAREDZ RĪGAS DOMEI ATBILDĪBU PIENĀKUMUS VESELĪBAS JOMĀ. UZSVARS — PIEEJAMĪBA

Likuma „Par pašvaldībām” 15. panta 6) punkts nosaka, ka viena no pašvaldību autonomajām funkcijām ir nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu. Likumā nekas nav teikts par iespēju atvērt pašvaldības aptieku, veidot pašvaldības poliklīniku apvienību, veikt ierēdņu veselības apdrošināšanu privātās apdrošināšanas kompānijās, iepirkt par domes naudu pārmēru dārgas diagnostikas iekārtas. Likums gan nenosaka, kas tā pieejamība tāda ir, tādēļ šobrīd Latvijā ir 119 interpretācijas par to, kas tā varētu būt. Pašvaldību reforma šīs interpretāciju atšķirības mazinās trīs reizes.

Likumā „Par pašvaldībām” ir arī citi punkti, kas visai tieši attiecas uz pašvaldības atbildību par savu iedzīvotāju fizisko un psihisko veselību, dzīves kvalitāti un dzīvildzi.

Tā paša 15. panta 1) punkts pašvaldībai deleģē: organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.

15. panta 2) punkts pašvaldībai nosaka atbildību par sanitāriju: gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana).

Lielā mērā veselības funkcija ir arī sociālā atbildība 15. panta 7) punktā: nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību. un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.).

Veselība lielā mērā ir arī drošība, ko pašvaldībai uztic 15. panta 12) punkts: piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot žūpību un netiklību. 44. pants nosaka, ka Rīgas dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu epidēmiju un epizootiju izplatīšanos, kā arī par sabiedrisko kārtību stihisku nelaimju gadījumos vai citos ārkārtējos apstākļos, par pasākumiem to seku novēršanai. Covid–19 pandēmijas aspektā tas ļauj Rīgas pašvaldībai pēc savas izpratnes ierobežot vīrusa izplatību. Tad nu Rīgas pašvaldībai, izrādās, ir tiesības visiem rīdziniekiem piespiest uzlikt maskas, aizliegt bučoties sabiedriskās vietās, pulcēties mītiņos un uz gājēju ielām, mazgāt rokas ik pēc 10 minūtēm un veikt vēl dažādus pretvīrusa pasākumus, kas ir stingrāki par valsts pieņemtajiem ierobežojumiem.

Ārstniecības likumā pašvaldības pieminētas četras reizes, bet allaž tas saistīts ar pašvaldību dibinātām slimnīcām, veselības aprūpes iestādēm vai komercsabiedrībām. Rīgas gadījumā tas attiecas uz 1. un 2. Rīgas slimnīcu, Rīgas Dzemdību namu un apvienotajām ambulatorajām veselības aprūpes iestādēm, kas saglabājušās Rīgas īpašumā.

VESELĪBA VISĀS POLITIKĀS, nevis POLITIKA VESELĪBĀ

„Veselība visās politikās” nozīmē valdības un pašvaldības lomu cilvēka dzīves ilguma pagarināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā, proti, sabiedrības veselībā. Piemēram, tas nozīmē, ka izglītība ir vērsta uz veselības zinību apguvi, ekonomika uz farmaceitisku produktu ražošanu, iekšlietas un aizsardzība – uz cilvēku drošību, kultūra – uz mentālo veselību, finanšu sektors atbilstoši finansē veselības jomu, sociālā sfēra rūpējas par sasirgušajiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām utt.

Latvijā gadiem izstrādājusies pretēja filozofija – „politika visās veselībās”, kas nozīmē, ka visi politiķi un politiķu kandidāti čakli dod padomus veselības aprūpes caurskatāmībā, līdzekļu taupīgā tērēšanā, slimnīcu skaita samazināšanā vai tieši otrādi – jaunu slimnīcu atvēršanā. Katram politiķim vai pašpasludinātam politiķim ir viedoklis par to, ka aptieku ir par daudz vai par maz, ka indometacīnu vai paracetamolu jāpārdod benzīntankā vai lielveikalā „Maxima” pie kases kopā ar cigaretēm. Katram ministram vai deputātam ir zināms kāds Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekļa vai Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas virsārsta telefons, un šis politiķis nekautrējas pa šo telefonu piezvanīt dienā vai naktī, lai ievietotu savu draugu vai radagabalu universitātes slimnīcā ar nekavējošu profesora konsultāciju.

Visiem politiķiem, ieskaitot valsts prezidentu, ir viedoklis, ka ārstiem ir nedeklarēti ienākumi (prezidents pat to ir paziņojis publiski), kaut paši šie politiķi savam ģimenes ārstam ne pušplēstu piecīti nav nesuši, par pacienta iemaksu (1 eiro 42 centi savulaik) šo ārstu nolamājuši, bet šīs iemaksas pārvēršanu par 1 eiro vai 2 eiro uztaisījuši politisku balagānu masu saziņas līdzekļos.

Tad nu pirmais, ko es vēlētos lūgt iespējamos deputātu kandidātus palasīt un padomāt ir – „veselība visās politikās” – politiķa vienīgais uzdevums ir palīdzēt saviem līdzcilvēkiem iespējami ilgi un kvalitatīvi nodzīvot.

TĪRS GAISS, TĪRS ŪDENS, SANITĀRIJA, KVALITATĪVS UZTURS NODROŠINA LABU VERSELĪBU UN ILGUS VESELĪGAS DZĪVES GADUS

Rīgas domei būtu jānodrošina tīrs gaiss bez smakām un putekļiem ne tikai Šmerļa mežā, bet arī Sarkandaugavā un Valdemāra ielā. Nav citas iespējas samazināt gaisa piedūmojumu Rīgā kā vien centrā un Vecrīgā samazināt vieglo automašīnu plūsmu. Rīgas pilsētai būtu iespējas samazināt tranzīta plūsmu pilsētā, piemēram, veidojot prāmja satiksmi no Vecmīlgrāvja uz Bolderāju. Rūpīga izpēte un analīze ļautu novērst sastrēgumus.

Dzīvojamo namu rajoni no milzu auto stāvlaukumiem būtu jāpārvērš par cilvēkiem draudzīgām teritorijām ar kokiem un apstādījumiem.

Pašvaldības policijai būtu jānodrošina, ka neviens cilvēks netiek apdūmots ar otrreizējiem tabakas dūmiem. Tiesības uz veselību ir prioritāras pret tiesībām uz smēķēšanas atkarību. Līdz ar to pilnībā izskaužama smēķēšana daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās, uz balkoniem un lodžijām, sabiedriskās vietās.

Nekas tā neattīra pilsētas gaisu kā koki. Rīgas pilsētas vadība gadiem akceptējusi koku ciršanu, bet nav pieļāvusi koku stādīšanu. Tāds milzu autostāvlaukums kāds noasfaltēts pie Elcor centra Jaunajā Teikā būtu pārvēršams parkā, bet pretim atrodošais Marsa parks jāatstāj svaigam gaisam, māmiņu pastaigām un bērnu spēlēm.

Parkos (kaut vai uz laiku) pilsētas pašvaldība bez milzu ieguldījumiem var pārvērst neapbūvētus laukumus, piemēram, starp Lāčplēša, Satiksmes un Visvalža ielu.

AS „Rīgas meži” būtu jābūt ne tikai peļņas organizācijai, kas par savu pamatuzdevumu uzskata izcirst, pārdot, savā gaterī apstrādāt koksni, bet gan struktūrai, kas Pierīgas mežus padara patīkamus iedzīvotāju atpūtai svaigā gaisā. Šobrīd AS „Rīgas meži” paši uzprasās pēc piedāvājuma pārsaukt akciju sabiedrību atbilstoši tās darbībai – par AS „Rīgas izcirtumi un brikšņi”. Tiem, kas netic par brikšņiem, iesaku aizbraukt uz Imantu un mēģināt iziet cauri mežam, neizmantojot stigas. Tiem, kas netic par izcirtumiem, iesaku aizbraukt un pastaigāt pa Jaunciema meža masīvu.

Pārlieku daudz notekūdeņu ieplūst tieši Daugavā, nenonākot attīrīšanas iekārtās, kas mums neļauj būt pilnīgi drošiem par Daugavas ūdeņu tīrību un piemērotību peldēšanai.

Rīgas pašvaldībai jānodrošina, ka pesticīdi netiek lietoti Rīgas teritorijā un A/S „Rīgas meži” teritorijās.

Attiecībā par uzturu parasti domnieki izpleš acis, jo uzskata, ka viņu kompetencē pārtika un ēdmaņa nudien neietilpst. Tā nebūs gan. Rīgas pašvaldība finansē skolnieku siltās pusdienas, un tieši bērnu uzturs ir ļoti nozīmīgs faktors nākamās paaudzes veselībai. Rīgas pašvaldības uzdevums būtu sekot, lai uz skolas galda nonāk Latvijā ražoti, kvalitatīvi un ekoloģiski tīri piena, gaļās, zivju, sakņu produkti.

Un vēl viens Rīgas pašvaldības līdz šim ačgārni veikts darbs, kas nu būtu maināms, ir tirgus uzraudzība, jo Centrāltirgū pārlieku plaši tiek tirgota kancerogēniem un konservantiem bagāta svešzemju prece.

IEDZĪVOTĀJU IESPĒJAS NODARBOTIES AR SPORTU UN FIZISKĀM AKTIVITĀTĒM IR VIENS NO BŪTISKĀKAJIEM RĪGAS DOMES UZDEVUMIEM, JO TIEŠI KUSTĪBAS VISLABVĒLĪGĀK IETEKMĒ IEDZĪVOTĀJU VESELĪBU

Ne velti pašvaldību likumā ir cieši sasaistīta veselības pieejamība un sports. Nav svarīgāka jautājuma lielpilsētā kā ģeogrāfiskā pieejamība bērnu sportam. Ja kādā pilsētas rajonā nav neviena baseina, tad bērni tur ar peldēšanu ne tikai nenodarbojas (bet peldēšana bērniem ir ļoti veselīga, jo nostiprina sirds, asinsvadu, elpošanas, muskuļu, saistaudu sistēmas), bet vispār neiemācas peldēt.

Rīgas pašvaldībā šobrīd pietrūkst pieejamas informācijas. Informācija jau ir, bet tā galvenokārt ir politiķus slavinošā informācija, Rīgas pilsēta plaši reklamē vienreizējus skrējienus, velobraucienus un sacensības, nevis izplata informāciju, kas iesaista iedzīvotājus pastāvīgās, regulārās fiziskās nodarbībās. Tomēr pats galvenais pilsētā būtu finansiālā pieejamība visiem publiskajiem sporta pasākumiem un sporta nodarbībām, kad bērni (un iespēju robežās arī pieaugušie un seniori) varētu trenēties par brīvu.

Protams, kā orientierists es nevaru nepateikt, ka pasaulē plašākās masu sporta sacensības „Magnēts” notiek visu cauru gadu divas vai trīs reizes nedēļā, un tieši šādas sacensības būtu jāatbalsta pašvaldībai.

Parki ir vieta, kur sportot un vingrot. Apkaime ap Uzvaras pieminekli būtu pilnībā pārveidojama distanču slēpošanai ziemā, skriešanai un riteņbraukšanai vasarā.

Galvenais ir pārdomāt un pārstrādāt Rīgas infrastruktūru. Izveidot veloceliņus visos būtiskos virzienos no centra, pie kam tik platus, lai vajadzības gadījumā tos varētu izmantot NMPD transports. Krišjāņa Barona ielu vajadzētu atstāt tikai tramvajam, velosipēdiem un operatīvajam transportam, bet vairākas citas centra ielas par šādām pārveidot. Velosipēds ir ne tikai transporta līdzeklis, kas nepiesārņo gaisu, bet arī izcila iespēja cilvēkiem sākt kustēties un rūpēties par savas veselības profilaksi. Rīgai vajadzētu gada laikā uzbūvēt kaut tik daudz veloceliņu, kā šobrīd ir Ventspilī, bet nākotnē mēģināt līdzināties ar Pērnavu vai Palangu. Steidzami būtu uzbūvējami veloceliņi gar dzelzceļu no Zasulauka uz Bolderāju, no Torņakalna uz Olaini, no Jāņavārtiem uz Salaspili, bet remontējams – no Zolitūdes uz Jūrmalu.

Uzmanību, topošie deputāti! Rīgas pašvaldības sniegtajam atbalstam autosacīkstēm un motosacīkstēm, futbola klubiem Latvijas čempionātā un citām profesionāla sporta atbalsta aktivitātēm nav nekādas saistības ar tautas sportu. Tas nav tautas sports – tie daži simti skatītāju ar paceltiem alus kausiem, kas skatās Latvijas futbola čempionāta spēli, kur komandā drīkst laukumā iziet vienlaikus 9 leģionāri.

TOPOŠAJAI RĪGAS DOMEI JĀNODROŠINA BĒRNU PELDĒTAPMĀCĪBA UN JĀMĀCA DROŠĪBA UZ ŪDENS. TAS NOZĪMĒ MAZINĀT NOSLĪKUŠO SKAITU

Covid–19 epidēmijas apkarošanā Latvijas valdība uzsvaru lika uz sēdēšanu mājās un sporta aizliegumu. Pilnībā tika aizliegts peldēt un baseini tika slēgti, kaut nekur nav neviena pierādījuma, ka baseinā tiktu izplatīts koronavīruss. Peldētapmācība tika aizliegta baseinos, kur vienmēr ir nodrošināta palīdzība un apmācība. Tādēļ maija beigās un jūnijā jaunieši ar vai bez peldētprasmes metās atklātos ūdeņos, lēca uz galvas nezināmās ūdenstilpnēs. Rezultātā pārlieku daudz jauniešu noslīka, citi lauza mugurkaulu pēc neveiksmīga lēciena ūdenī. Tas, ko parasti prese slavina – veiksmīga reanimācija pēc slīkšanas. Tas, par ko mēdiji nerunā – pēc šīs reanimācijas cilvēkam ir lielas veselības problēmas un nepieciešama ilgstoša rehabilitācija.

Rīgā vasarā katru dienu vidēji noslīkst viens cilvēks, visbiežāk– jaunietis. Patiesībā vairāk noslīkst vasarā siltajā laikā ar alkohola līdzdalību. Rīgas pašvaldībai ir iespēja nodrošināt katram Rīgas bērnam 14 stundu programmu „Drošība ūdenī” un katru gadu 4 stundās šīs iemaņas atkārtot. Tā nav peldētprasme – peldēšanu 14 stundās apgūt nevar, bet var iemācīties nogulties ūdenī uz muguras, nebaidīties, kad galva nonākusi zem ūdens, izrāpties laukā pašam vai sniegt otram palīdzību. Tas taču nav daudz prasīts, topošie Rīgas domnieki?

Godātie rīdzinieki! Pieprasiet topošajiem deputātiem tūlīt solījumu atbalstīt peldētprasmes apguvi visiem Rīgas bērniem! Pieprasiet, lai katrs deputāta kandidāts apsola vienu peldēšanas stundu visiem Rīgas bērniem reizi nedēļā! Tas nav dārgi, tas prasa skolas direktoriem prasmes bērnu nogādāšanā uz baseinu un stundu saraksta sastādīšanā, bet glābj bērnu dzīvības.

RAIL BALTICA CELTNIECĪBA RĪGĀ RADĪS MILZU PROBLĒMAS NEATLIEKAMĀS PALĪDZĪBAS DIENESTAM. PIRMS BŪVĒT JAUNO VILCIENU TRASI, JĀUZBŪVĒ TILTS VAI TUNELIS TIEŠI NO ULMAŅA GATVES UZ STRADIŅA SLIMNĪCU

Tuvākajos gados Rīgā tiks būvēts ātrgaitas dzelzceļa Rail Baltica posms uz lidostu. Pārdaugavā šo dzelzceļa posmu ieraks zemē, tunelī. Nojauks Torņakalna tiltiņus, pārraks pārbrauktuves. Četrus, piecus gadus, kamēr notiks būvniecības darbi, NMPD mašīnai nebūs iespējams nokļūt no Kārļa Ulmaņa gatves uz P. Stradiņa slimnīcu. Pirms sākt dzelzceļa būvdarbus, būtu jāuzbūvē Liepājas ielas pārvads, citādi ātrajai palīdzībai ātrākā piekļuve būs braukt pāri Daugavai pa Salu tiltu un atpakaļ pa Akmens tiltu. Nebūtu slikti visas apakšdzelzceļa gājēju pārejas projektēt piebraucamas un tik lielas, lai pa tām varētu braukt NMPD un policijas busiņš. Vēl viena atziņa, ko pilnībā ignorējuši Rail Baltica projektētāji – paralēli notiks arī jaunā P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa celtniecība ar krāniem un smagajām mašīnām uz Ventspils un Atpūtas ielas. Cik man zināms, līdz šim Rīgas pilsētas pašvaldība neko nav domājusi un pētījusi par to – kā nodrošināt pacientu plūsmu uz Stradiņa slimnīcu Rail Baltica celtniecības un jaunā Stradiņa slimnīcas korpusa celtniecības laikā. Bet šie pacienti 60% gadījumu ir rīdzinieki.

RĪGAS PAŠVALDĪBAI JĀATROD UN JĀPIELĀGO TELPAS ĢIMENES ĀRSTU PRAKSĒM UN KOPPRAKSĒM IESPĒJAMI TUVU IEDZĪVOTĀJU DZĪVES VIETĀM

Ģimenes ārsts ir medicīnas pamatu pamats. Ģimenes ārstam vajadzētu atrasties ne tālāk kā 2 kilometrus no pacienta dzīves vietas. Vislabāk to sapratām Covid–19 pandēmijas laikā, kad daudziem pacientiem pie ģimenes ārsta vajadzēja braukt ar sabiedrisko transportu.

Ģimenes ārsts Rīgā par naudu, ko saņem no NVD, nevar uzturēt savu praksi pirmā stāva dzīvoklī ar pacēlāju, ar telpām māsai, ārsta palīgam, zīdaiņu apskatei, sterilizācijai, kur nu vēl iekārtot praksi ar pacēlāju, speciālu tualeti, sterilizāciju, neatliekamās palīdzības iespējām. Vēl sarežģītāk ģimenes ārstu prakses Rīgā būs uzturēt tad, kad pateicoties Tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītajam kadastrālās vērtības kāpumam, īres maksa Rīgā daudzkārt pieaugs.

Tā nu sanāk, ka ģimenes ārstu prakses tiek iespiestas veselības centros (poliklīnikās) vai Rīgas 1. slimnīcā, bet rīdziniekiem pie sava ārsta jābrauc tāli kilometri. Rīgas pašvaldības spēkos būtu atrast un piemērot telpas koppraksēm tādās vietās kā Dreiliņi, Zolitūde, Šampēteris, Pleskodāle. Rīgas pilsētai vajadzētu uzņemties prakšu iekārtošanu un īres noteikumu atvieglošanu.

SOCIĀLĀS GULTAS HRONISKIEM SLIMNIEKIEM UN PALIATĪVĀS PALĪDZĪBAS NODAĻAS – IESPĒJA VEIKSMĪGAI RĪGAS DOMES UN VESELĪBAS MINISTRIJAS SADARBĪBAI

Tā nu ir sanācis, ka Rīgas iedzīvotāji galvenokārt ārstējas Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, kas visas ir valsts īpašumā un paralēli rīdziniekiem ārstē smagus slimniekus no visas Latvijas. Pētījumi rāda, ka rīdziniekam iespējas nokļūt specializētā slimnīcā ir ievērojami lielākas nekā lauciniekam ar līdzīgu diagnozi vai līdzīgas ārstniecības nepieciešamību. Protams, šajā ziņā rīdzinieki ir priviliģēti, klīniskajās universitātes slimnīcās strādā arī prominentākie Latvijas ārsti, profesori un augstskolu docētāji, lielās universitātes klīnikās ir labāka diagnostikas un ārstniecības aparatūra.

Un tomēr – ir virkne problēmu, par kurām pieklājīgi klusē kā Rīgas Dome, tā Veselības ministrija. Pirmā no tām ir neatliekamās palīdzības jeb uzņemšanas nodaļas. Visvairāk jau bēda ir Stradiņa slimnīcā, kur uzņemšanas nodaļa pārlieku bieži ir pārblīvēta, pacientu loģistika sarežģīta. Visi nu gaida jaunā korpusa celtniecību, kurā būšot gan intensīvā terapija, gan neatliekamā palīdzība, gan diagnostika un operāciju zāles, un klusībā lamā „Vienotības” politiķus, kas savulaik izvēlējās jauno celtniecību sākt ar garāžu un ambulatoriskās ārstniecības nodaļām. Vai šis viedoklis bija saistīts ar kādu finansiālu atspaidu, palicis noslēpums. Tā nu Rīgas pilsētai būtu jāatbalsta uzņemšanas jeb neatliekamās palīdzības nodaļas vismaz ar labu un ērtu piebraukšanu.

Sliktāk galvaspilsētas iedzīvotājiem ir ar mazāk specializētām slimnīcu gultām. Pēc veiksmīgas operācijas vai labas ārstēšanas pacienti no klīniskajām universitātes slimnīcām tiek ātri izrakstīti mājās, pat, ja sociālie apstākļi to nepieļauj. Rīgas pilsētai kopā ar Veselības ministriju un Labklājības ministriju būtu steidzami jārisina sociālo gultu jautājums. Sociālās gultas hroniskiem pacientiem un rehabilitācijas pacientiem būtu Rīgas slimnīcu prioritāte. Trešā aktualitāte ir paliatīvās palīdzības gultas. Cilvēkiem nav jācieš sāpes un mokas pat tad, ja paredzamais dzīves ceļš vairs nav garš. Ambulatori ne vienmēr ir iespējams noņemt sāpes, pārsiet, cīnīties ar izgulējumiem, saņemt šķidrumu utt. Paliatīvo nodaļu atvēršana Rīgas stacionāros būtu vēl viena lieta, ko veikt Rīgas pilsētai kopā ar Veselības ministriju.

ALKOHOLISMA UN CITU ATKARĪBU MAZINĀŠANAI JĀKĻŪST PAR PILSĒTAS STRATĒĢIJU

Rīdzinieki pārāk daudz dzer alkoholu. Pārāk pieejams alkohols (un tabakas izstrādājumi) ir bērniem.

Pilsētas izpildinstitūcijām jāspēj samazināt nelegālā alkohola un tabakas tirdzniecība. Līdz šim tieši pilsētas īpašumā esošajā Centrāltirgū visraženāk plaukst nelegālā alkohola un tirdzniecības bizness. Grūti noticēt tam, ka šī visatļautība notikusi bez pilsētas pašvaldības un policijas „jumta”

Rīgas pašvaldībai beidzot ir jāpārtrauc 24 stundu „veikalu–kafejnīcu” darbība, kuros bērni var iegādāties alkoholu, kur rupji tiek pārkāpti alkohola tirdzniecības ierobežojumi. Pašvaldībai ir iespējas reāli aizvērt „točkas”, kur tiek tirgots nelegāls alkohols, kontrabandas alkohols. Ir iespējams vērsties pret nelegāliem cigarešu un alkohola tirgotājiem.

Diemžēl gadu no gada Rīgā pieaug narkotisko un psihotropo vielu lietošana, īpaši bērnu un jauniešu vidū. Pilsētai būtu jāveido sava stratēģija šo vielu ierobežošanai, īpaši klubos un jauniešu izklaides vietās.

Vēl kāda reāla rīdzinieku problēma ir azartspēļu atkarība. Šobrīd azartspēļu liegumus risina Saeimas līmenī, bet jādomā, ka Rīgas domei būs jāvirza nopietni azartspēļu ierobežošanas noteikumi.

RĪGAS DOME VARĒTU APDROŠINĀT VESELĪBU ĢIMENES ĀRSTIEM, KĀ ARĪ RĪGAS SLIMNĪCU UN VESELĪBAS CENTRU SPECIĀLISTIEM UN MEDICĪNAS DARBINIEKIEM

Rīgas dome šobrīd veselību apdrošina domes politiķiem un ierēdņiem, departamentu un komiteju darbiniekiem, „Rīgas satiksmes” vadošajiem darbiniekiem. Rīgas dome varētu veselību apdrošināt arī visiem Rīgas ģimenes ārstiem un viņu prakšu darbiniekiem, slimnīcu ārstiem, māsām, laborantiem un citiem medicīnas profesionāļiem, kā arī skolotājiem. Es domāju, šāds Rīgas domes korekts solis tiktu augstu novērtēts, bet politiskais spēks, kas šādu rīcību virzītu, saņemtu tautas atbalstu. Nepieciešamība apdrošināt ģimenes ārstu, NMPD darbinieku, uzņēmšanas nodaļu darbinieku, ambulatoro speciālistu veselību īpaši aktuāls kļuvis Covid–19 epidēmijas laikā, jo medicīnas darbinieku risks saslimt ar koronavīrusu ir krietni lielāks par citu ļaužu saslimšanas risku.

Šeit es vēlos norādīt, ka Rīgas domei nevajadzētu vadīties tikai no īpašumtiesību principa, kā tas bijis vērojams līdz šim – pret Rīgas domes īpašumā esošām iestādēm – laba attieksme, bet valsts vai privātām institūcijām – neko. Patiesībā rīdziniekus galvenokārt ārstē Valsts klīniskās universitātes slimnīcas, kā arī ģimenes ārsti, kam pašiem pieder sava prakse, tiesa, ļoti nabadzīgi no valsts finansēta, tādēļ grūti uzturama.

Es ieteiktu atvērt diskusiju par to – vai Rīgai ir jābūt spēlētājam poliklīniku (veselības centru biznesā) – varbūt labāk vajadzētu visas poliklīnikas privatizēt, bet pilsētai to darbību uzraudzīt.

KĀ RĪGAS DOMNIEKIEM UZZINĀT VESELĪBAS MINISTRIJAS UN SLIMĪBU KONTROLES UN PROFILAKSES CENTRA ATRAŠANĀS VIETU, KONTAKTUS UN SĀKT SADARBĪBU IEDZĪVOTĀJU VESELĪBAS NOSTIPRINĀŠANĀ.

Veselības ministrija atrodas Rīgā, Brīvības ielā 72, bet Slimību kontroles un profilakses centrs Rīgā, Duntes ielā 22. Ir droši zināms, ka pēdējos desmit gadus Rīgas pašvaldībai šo institūciju atrašanās vietas un eksistence ir bijusi noslēpums. Vismaz nekāda reāla sadarbība nav manīta.

Lai arī Rīgā daudz ticis darīts, pilsētā joprojām neiedomājami daudz nepaveiktā veselības jomā. Cilvēka veselību lielā mērā ietekmē sociālie, kultūras, ekonomiskie, vides un citi faktori, cilvēka veselību nosaka tas, kā viņš dzīvo, kur un kā strādā, ko ēd, kā pavada brīvo laiku, vai nelieto pār mēru alkoholu. Šie faktori nav atkarīgi no Veselības ministrijas un Rīgas Domes Veselības pārvaldes, bet to pilnveidei cilvēka veselības atbalstam ir nepieciešama finanšu, izglītības, kultūras, sporta, vides, transporta, mājokļu, attīstības, drošības u.c. komiteju un departamentu sadarbība un izpratne par to ietekmi uz veselību.

Veselības veicināšanā Rīgas Domei ir svarīgi sadarboties ne tikai ar valsts sektoru, bet arī ar privāto un nevalstisko sektoru. Vislielākās bažas māc: kas notiks tad, kad aprausies Eiropas Savienības Sociālā fonda projekts Nr.9.2.4.2./16/I/021 „Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” – vai veselības veicināšanai finanses atkal netiks piešķirtas pēc pārpalikuma principa?

Veselība ir ne tikai vērtība, bet arī resurss, kas veicina pilsētas ekonomisko izaugsmi. Vesels cilvēks strādā ražīgāk, vieglāk pielāgojas izmaiņām. Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un sociālo iekļaušanu. Sabiedrības veselība ir laba prakse, sargājot un uzlabojot sabiedrības veselību lai pagarinātu dzīvildzi, veicinātu veselības pratību (izglītotību) un sabiedrības izglītošanu veselības veicināšanas un slimību profilakses jautājumos, nodrošinātu infekcijas slimību un vides riska faktoru uzraudzību un organizētu veselības aprūpi agrīnai slimību diagnostikai un ārstēšanai. Ar to tieši saistīta ir vēl viena būtiska pašvaldības funkcija – veselības veicināšana. Tā ietver konsultācijas, informācijas izplatīšanu, bērnu un vecāku izglītošanu, personisko iemaņu attīstīšanu, dzīvesveida un paradumu maiņu, lai uzlabotu sabiedrības veselības stāvokli un pagarinātu dzīvildzi. Veselības veicināšanas pasākumi vienmēr tiek vērsti uz sabiedrību kopumā vai kādu tās grupu, bet ne uz atsevišķu indivīdu.

IEPIRKUMUS VESELĪBAS IESTĀDĒM VEIKT RACIONĀLI UN CAURSPĪDĪGI

Man nav nekāda pamata izteikties, ka Rīgas pilsētas veselības aprūpes iestādes kaut kādā mērā līdzinātos „Rīgas satiksmei” un iepirkumos ir pārmēra tērējušās vai pirkušas nanoūdeni. Tomēr publikācijas par to, ka līdzvērtīgus magnētiskās rezonanses aparātus un datortomogrāfus privātās iestādes pirkušas par ievērojami zemāku cenu, liek domāt vismaz par nesaimnieciskumu. Līdzīgas nepatīkamas alegorijas radīja ziņas par KNAB aktivitātēm kādas pilsētas slimnīcas celtniecības un remontu jomā.

Topošajiem Rīgas deputātiem es vēlos lūgt publiski apsolīt saimnieciskumu ne tikai ielu remontā, tiltu būvē, domes autoparka izveidē, bet arī Domei piederošo medicīnas iestāžu remontos un aprīkojuma iegādē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...