Kails spalvains vīrietis, jūras desantnieki un citi mani ekstrēmie piedzīvojumi Latgalē
Viesturs Kairišs01.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
VIĻĀNI! Latvijas valstiskuma un drošības katastrofa! Kad pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām uzvarējušo partiju pārstāvji publiski pauda satraukumu par vēlēšanu rezultātiem Latgalē un solījās «uzrotījuši piedurknes» sākt strādāt pie situācijas normalizēšanas, tad ticiet, tie bija meli! Tā bija publiska retorika, un man tiešām nav ticības, ka mūsu vara spēj pasargāt mani, manu ģimeni un citus latgaliešus, tai skaitā etniskos krievus, no iekšējiem drošības apdraudējumiem.
Kaut vai divu dienu piedzīvotais - vakar braucu cauri Viļāniem, dodoties uz kapusvētkiem, un redzu centrā sapulcējušos kādu bariņu vīru Krievijas jūras desantnieku formās ar zvaigznēm pie cepurēm un karogiem, kas uz to brīdi nebija atritināti.
Kaut blakus man sēdēja māte, es riskēju piebraukt viņiem klāt un jautāju, vai viņi ir sajukuši prātā un zaudējuši realitātes sajūtu? Izvērsās man neilga polemika ar latgaliski runājošu cilvēku, aicināju viņus pamest šo vietu un doties mājās, jo tūlīt noteikti atbrauks Drošības policija un visus apcietinās. Šķīrāmies mierīgi. Liels pārsteigums bija vakar lasīt internetu un, redzēt, ka par šo notikumu nav nekādas informācijas.
Šodien galvenajā TOP veikalā, man ienākot, pie kases iepirkās pilnīgi kails spalvains vīrietis (un viņu apkalpoja!!!). Tieši aiz viņa rindā stāvēja trīs mazas meitenītes ar saviem saldējumiem. Vēl rindā bija vīrieši, kuriem laikam likās, ka tas ir normāli, katrā ziņā viņi neko nedarīja.
Kad es sāku bļaut pa visu veikalu, vīrietis ātri aizmuka, un pēc piecām minūtēm ieradās izsauktais apsargs, kurš ar mani runāja krieviski, kad sāku skaļi protestēt un pieprasīju runāt latviski, man piesējās vēl daži krievvalodīgie.
Sāku brēkt, kas te vispār notiek, kādā valstī mēs dzīvojam! Kas te vakar bija par desantnieku svētkiem, pagriezās cita kasiere un man atgādināja, ka mēs dzīvojam brīvā valstī, un ka te katrs var paust savu viedokli. Jā, BRĪVĀ VALSTĪ!
Gribu, teikt, ka es kopumā cienu Viļānu TOP pārdevējas, tās vienmēr ir laipnas un vienmēr runā latgaliešu vai latviešu valodā (un man pilnīgi nav problēmu, ka daudzas pēc etniskās piederības ir krievietes), bet kopējā situācija man liekas vairāk nekā draudīga. Man reāli bail, ka pēc šī publiskā ziņojuma mani bērni un ģimenes sievietes var tikt apdraudētas, kaut vai apmeklējot Viļānu veikalus vai arī vienas paliekot mājās laukos.
Bail par izdauzītiem logiem, bet tie jau ir sīkumi. Visvairāk man bail par Latvijas valsti. Viļāni ir īstā Latvijas vizītkarte. Kariņa kungs, kad jūs pēdējo reizi bijāt Viļānos vai Latgalē? Rinkēviča kungs, Krāslavu uz jūsu vizīti noteikti uzspodrināja spoži. Varbūt ir vērts negaidīti iegriezties ne tikai glaunās Rīgas uzkodu vietās, bet arī kādā Latgales miestā. Piemēram, Viļānu vienīgajā automazgātavā, kur šovasar apkalpojošais cilvēks lūdza, vai es nevarētu pāriet uz krievu valodu. Nācās pieklājīgi braukt prom. Jo publisko pakalpojumu sfērā šādi teksti man nav pieņemami.
Kučinska kungs, kā tur ir ar mūsu visu iekšējo drošību? Man liekas, jūs ar savu pragmatisko lēnprātību, mieru un saimniektēva harmoniju īsti neatbilstat tik dinamiskam amatam kā Latvijas iekšlietu ministrs. Varbūt pienācis laiks atzīt, ka netiekat galā ar saviem pienākumiem, un demisionēt?
Un ko darīt man šeit Viļānu pagastā? Savas un ģimenes drošības dēļ bēgt uz Rīgu? Kas mūsu brīvajā valstī mūs aizsargās?
Munu jaunu dīnu zeme,
Seņ es tevis naredzēju.
Sapynūs tik tu maņ ruodīs,
Kad es guļu vaļā acim.
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
