Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Iesaki rakstu:

– Pašvaldību vēlēšanas partijai bija pirmās. Kādi secinājumi?

– Es laiku pa laikam paskatos tavu raidījumu RīgaTV24. Man, sit vai nost, nepatīk, ka tu tur sēdi ar to Jaunupu, bet, nu labi. Un vienreiz jūs spriedāt, ka Kaimiņš partiju ir nodibinājis par agru. Mums jau nebija tāds aprēķins kaut kur tikt iekšā – atšķirībā no tiem cilvēkiem, kuri vācas kopā tagad (acīmredzot runa ir par jauniem politiskiem projektiem – M. Z.). Es negribēju būt tāds viens deputāts Saeimā, tādēļ es un citi nodibinājām partiju.

Ja runā par pašvaldību vēlēšanām – tās 15 listes cilvēki veidoja paši, nebija tā, ka es kaut kur braucu un vilku iekšā. Viņi rīkojās paši. No manas puses bija pamatnostādņu izstāstīšana. Šie cilvēki, skatīdamies manu "Saeimas kameru" (runa ir par videoblogu – M. Z.), paši sāka daudz ko saprast. Galu galā smadzenes cilvēkiem vienādas, un no šī viedokļa nav svarīgi, vai tu esi ekonomikas maģistrs vai džeks, kurš strādā par kurjeru.

Tātad mēs uztaisījām 15 sarakstus un speciāli gājām ārā pēdējie, lai... Jo mums tās naudas nebija. Un joprojām nav. Tātad, ejot ārā kā pēdējiem, mums nebija tādas reklāmas kampaņas, kādas bija citiem. Piemēram, "Vienotība" iztērēja gandrīz pusmiljonu, "Saskaņa" – vairāk nekā divsimt tūkstošus, turklāt es runāju tikai par legāliem tēriņiem, un es domāju, ka tur bija tieši tikpat neuzskaitīto. Savukārt KPV LV – ar 19 408 eiro, ko samaksāja paši kandidāti...

– Citiem vārdiem sakot, rēķinot no ieguldīto līdzekļu apjoma, rezultāts tev liekas apmierinošs?

– Manuprāt, tas ir labākais valstī. Jo mēs runājam par 19 000 eiro 15 pašvaldībās, kur turklāt iekšā ieskaitīta arī drošības nauda, kas, piemēram, Rīgā ir 850 eiro. Rezultātā mums ir septiņi deputāti. Jaunai partijai tas nav slikti. Jaunajai konservatīvajai partijai tēriņi bija, ja nemaldos, astoņdesmit tūkstoši. Mēs esam koalīcijā trīs pašvaldībās – Alojā, Saldū un Jēkabpilī.

– Es tavu loģiku saprotu, tomēr publika jau skatās citādi. Ventspilī jums nekas nesanāca, Rīgā nekas nesanāca.

– Es, darbojoties politikā, redzu, ka ļoti spēcīga ietekme ir medijiem. Un tas vienkāršais vēlētājs skatās, ko mediji saka un... Es viņu dažkārt salīdzinu ar smilgu vējā.

– Tu tiešām domā, ka mediji ir tik ietekmīgi šajā ziņā?

– Es esmu par to absolūti pārliecināts. Pēc tam, kad es "negāju vairs gaisā" ar savu raidījumu, kurā tu vari četrdesmit minūtēs nodot savu vēsti... Tu zini, cik reižu šajos gandrīz trijos gados, kopš esmu Saeimā, esmu uzaicināts uz Latvijas Radio? Vienu! Kopā ar vēl sešiem runātājiem. LTV es esmu šajā laikā bijis kādas četras reizes. Man šķiet, ka pēc tā Spriņģes raidījuma (runa ir par "1:1" – M.Z.) sabiedrisko mediju programmu redaktori, tā teikt, sadevās rokās, jo viņiem likās, ka es paņemu to skatītāju, tātad mani nevajag aicināt...

– Mēs novirzījāmies no jautājuma par Ventspili un Rīgu.

– Tie ir nesalīdzināmi gadījumi. Ventspilī... Man joprojām šķiet, ka tie cilvēki ir tādi kā zombēti.

– Varbūt nevajadzēja startēt?

– Protams, ka vajadzēja. Tā ir klasiska situācija – kā tu zini, kā būtu, ja nebūtu pamēģinājis? Bet, kad pēc vēlēšanām, kur mēs Ventspilī dabūjām laikam ap 400 balsu, tu tā apsēdies un domā: kas, kāpēc, kur kļūda, ko varēja darīt citādi? Varbūt varējām izvērst kādu reklāmas kampaņu? Nevarējām, jo tas viss maksā naudu. Īsi sakot, es secināju, ka cilvēki tur reālām pārmaiņām vēl nav gatavi, un tas ir tas trakākais. Varbūt būtu cits rezultāts, ja mums būtu krietni lielāki resursi un mēs varētu uzrunāt daudzos no Ventspils reāli aizbraukušos, kuri tur ir deklarējušies, – lai atbrauc un nobalso. Diaspora mūsu ļoti atbalsta.

Bet pašreizējie vēlētāji Ventspilī – radās iespaids, ka viņiem šķiet, ka viss ir ļoti labi, un tas mani visvairāk sarūgtināja. Es nedēļu pirms vēlēšanām mazliet tur padzīvoju, vienā naktī pusdivpadsmitos izgāju paskatīties, kas notiek un – nebija neviena cilvēka. Es neticēju savām acīm! Es varēju iet, kur gribu, un vienīgi vietējās pašvaldības policijas "busiņš" man sekoja (smejas).

– Labi, Ventspilī rezultātu faktiski varēja prognozēt. Bet Rīgā? Saraksta līderis Atis Zakatistovs nerunāja, kā dažkārt saka, pārāk "pa augstiem plauktiem"? Man ar viņu bija interesanti sarunāties...

– Es skatījos tos raidījumus – pilnīgi bija redzams, ka starp jums dzirksteļo, ar mani tev tā nebūs, uzreiz var pateikt (smejas). Redzi, Linda (uzņēmēja Linda Liepiņa – M. Z.) nebija gatava iet kā pirmais numurs, tam tomēr ir nepieciešams uztrenēt biezāku ādu, viņai tādas pieredzes objektīvi nebija. Izvēle bija: piedalīties vai nepiedalīties. Bet, tā kā kongresā februārī tika pieņemts lēmums iet uz vēlēšanām Rīgā, tad nepiedalīšanās izskatītos kā nobīšanās. Līdz ar to palika variants, ka pirmais numurs būs Atis, kurš tiešām ir ļoti jaudīgs un gudrs cilvēks. Varbūt sava loma bija arī tam, ka mediji parādīja tikai divus no saraksta cilvēkiem – mazliet Lindu un Ati.

– Tā gan parasti ir, un arī citu partiju gadījumā.

– Jebkurā gadījumā tas bija labs treniņš, skatoties arī uz priekšu, uz Saeimas vēlēšanām. Jo, kad ir reālais darbs priekšvēlēšanu kampaņās, kurās turklāt viss pašiem jādara, tu jau redzi, kurš ir reāls darītājs, bet kurš – lielais runātājs. Starp citu, dažās pašvaldībās mums pietrūka ļoti maz, piemēram, Carnikavas novadā – divdesmit balsu. Ogrē līdzīgi. Iedomājies, cik nepatīkami? Bet Ogrē mums ir ļoti laba komanda, arī Jelgavas novadā.

– Par turpmāko. Nišā, ko varētu saukt par protesta balsojumu, un tas nav nekāds nicinošs apzīmējums, nu paralēli KPV LV sevi ir pieteikusi Jaunā konservatīvā partija. Kā tu redzi sadzīvošanu vai nesadzīvošanu vienā nišā?

– Varbūt esi ievērojis, ka kopš 20. jūnija es klusēju publiskajā telpā. Es gribu pavērot, kas īsti notiek. Jo nedz es, nedz citi KPV LV cilvēki nav gatavi liet ūdeni uz svešām dzirnavām, tas nebūtu pareizi. [..]

Bet, labi, mēģināšu atbildēt – es neredzu starp mums un JKP kaut kādas milzīgas pretrunas. Es vienkārši šobrīd saku: lai viņi pastrādā! Un savstarpējas sarunas notiks tā vai tā, nekur tās nepazudīs, es tikai negribu skriet laikam pa priekšu. Cita lieta, ka viss ap šīm t. s. oligarhu sarunām ir tā... Tad dodiet audio failus! Nē, tos nedod! Es domāju, ka tie parādīsies pusgadu pirms vēlēšanām. Simts punktu! Es domāju, ka plāns ir tāds: tie žurnāli ("Ir" – M. Z.) dabūja baigo brendu. Ja komisija kaut ko darīs, tad tai būs gala ziņojums. Iedomājamies, ka Saeima to pieņem – apmēram novembrī. Man grūti iedomāties, ko ar šo galu ziņojumu varēs darīt tālāk – nenesīs taču uz KNAB, prasot kaut ko atkal izmeklēt, jo tur pateiks, ka ir problēmas un tā.

– Un tad JKP teiks: jūs redzat? Citas partijas netiek galā ar politiskās korupcijas apkarošanu, tādēļ balsojiet par JKP!

– Nē, vispirms Parlamentārās izmeklēšanas komisijā būs audio faili, un tad "balsojiet par mums!". Būs tautas sapulce Nr. 2. Jo tā vieta pie prezidenta pils ir diezgan laba, nav samaitāta kā Doma laukums (smejas). Bet līdz tam... Nezinu, man liekas, Inguna Sudraba pati nesaprot, ko dara (uzņemoties komisijas vadību – M. Z.), tā ir politiska pašnāvība. Tāpat man šķiet, ka Mārtiņš Šics (Saeimas deputāts, LRA frakcija, balsojis par Sudrabu kā komisijas vadītāju – M. Z.) nesaprot, ko dara. Lai gan tas ir kārtējais nekonsekventais LRA frakcijas lēmums – tādēļ jau es no tās aizgāju pirms pusotra gada.

– Un redzi – arī Mārtiņš Bondars nu domā līdzīgi kā tu, ja atļauts paironizēt...

– Jā. Es gan domāju, ka Bondars vienkārši glābj savu..., runāsim atklāti. Jo viens no saukļiem, ko LRA izdomāja, taču ir "Par atklātu valodu!" (smejas).

– Savukārt KPV LV patlaban sēž un vēro. Es pareizi sapratu?

– Tāds iespaids ir tāpēc, ka mēs neko nelaižam uz āru. Ir tā, ka mēs rakstām programmu, vajadzētu līdz septembrim pabeigt.

– Jaunu partijas programmu?

– Ne gluži jaunu. Pamatā ir mūsu agrāk pieņemtais manifests, bet runa ir par to, ka jaunā versija būs kompaktāka, konkrētāka. Tas būs mūsu piedāvājums uz nākamo Saeimu. Jo mums ir jātiek galā ar cilvēku priekšstatu, ka KPV LV ir viens Kaimiņš, kurš laiku pa laikam kaut ko parupji, bet par lietu pasaka. Mums ir stabili piecsimt biedru, mēs neesam viena cilvēka partija.

Seko mums