Kalnmeiers apliecina: Ģenerālprokuratūra tiešām negatavojas darīt neko, lai nepieļautu Latvijas pilsones izdošanu Dienvidāfrikai
PIETIEK28.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra, kura Dienas un Pietiek publikācijas gatavošanas laikā centās izvairīties no skaidrojumiem saistībā ar savu rīcību, bruģējot ceļu Latvijas pilsones izdošanai Dienvidāfrikai, nu ir bijusi spiesta tomēr sniegt savu skaidrojumu. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē šo paziņojumu, no kura izriet - Ģenerālprokuratūra tiešām negatavojas darīt neko, lai nepieļautu Latvijas pilsones izdošanu Dienvidāfrikai.
„Saistībā ar laikraksta “Diena” 2019. gada 26. februāra publikācijā “Varēja, bet neizmantoja iespēju” pausto, prokuratūra sniedz skaidrojumu, ka konkrētajā lietā tā ir rīkojusies atbilstoši Kriminālprocesa likumam un Latvijai saistošajiem starptautisko tiesību aktiem.
Prokuratūrai nav tiesiska pamata veikt procesuālas darbības Latvijas pilsoņa izdošanai no Dānijas, jo Krimināllikuma attiecīgā noziedzīgā nodarījuma sankcijas apmērs ir nepietiekams, lai pieņemtu Eiropas apcietinājuma lēmumu.
Informējam, ka tikai pastāvot Kriminālprocesa likumā noteiktajiem nosacījumiem, Ģenerālprokuratūra ir tiesīga pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu. Tā likumā noteikts, ka Eiropas apcietinājuma lēmumu pieņem, lai lūgtu Eiropas Savienības dalībvalstij izdot personu kriminālvajāšanas veikšanai par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kurš sodāms pēc Latvijas Krimināllikuma un par kuru paredzēta brīvības atņemšana, kuras maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu.
Atbilstoši Prokuratūras rīcībā esošajiem materiāliem Dienvidāfrikas Republika lūdz personas izdošanu Dānijai par tādām darbībām, kas atbilst Krimināllikuma 168.pantā “Nolēmumu par aizgādnības, aprūpes un saskarsmes tiesībām ar bērnu nepildīšana” paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam. Par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu Krimināllikumā paredzēta īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku līdz trim mēnešiem.
Prokuratūras rīcībā nav tādas ziņas, kas būtu par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai pēc Krimināllikuma 153.panta “Personas nolaupīšana”. Publikācijā paustais pieļāvums par iespējamo Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšanu ar mērķi veikt personas kriminālvajāšanu Latvijā par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir klajš aicinājums izdarīt Krimināllikuma 290.pantā “Personas saukšana pie kriminālatbildības, zinot, ka tā nav vainīga” paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Vēršam uzmanību, ka Dānijas kompetentā iestāde informēja Latviju par iespēju izdot Eiropas apcietinājuma lēmumu šīs personas kriminālvajāšanas veikšanai Latvijā, izpildot Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā C-182/15 Petruhhin noteikto.
Šajā spriedumā Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka šādi sadarbojoties ar dalībvalsti, kuras pilsonība ir attiecīgajai personai, un dodot priekšroku šim iespējamam Eiropas apcietinājuma lēmumam salīdzinājumā ar izdošanas lūgumu, uzņemošā dalībvalsts rīkojas veidā, kas mazāk ietekmē tiesību brīvi pārvietoties izmantošanu, vienlaicīgi, cik vien iespējams, izvairoties no riska, ka nodarījums, saistībā ar kuru ir uzsākta kriminālvajāšana, varētu palikt nesodīts.
No minētā viennozīmīgi izriet, ka Latvijas pilsoņa tiesību brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā aizsardzība šī sadarbības mehānisma ietvaros nevar tikt izmantota ar mērķi, lai persona iespējami izvairītos no kriminālatbildības par citā valstī izdarītu noziedzīgu nodarījumu.
Turklāt informējam, ka prokuratūra ir gan savlaicīgi reaģējusi uz personas iesniegumiem (atbilde tika sniegta nākošajā darba dienā pēc iesniegumu saņemšanas), kā arī piedāvājusi apmeklējumu pie amatā augstāka prokurora, lai izskaidrotu personas tiesības.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
