Kalpošana tautai jāapliecina ar darbiem: vēstule izglītības un zinātnes ministram
Andrejs Kavacis, prāv.emeritus03.01.2012.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Godātais izglītības un zinātnes ministra kungs! Saziņā ar daudziem ZRP aktīviem biedriem daru Jums zināmu tautas viedokli par obligāti veicamiem darbiem stāvokļa uzlabošanai valstī. Tauta bija piešķīrusi lielu uzticības kredītu ZRP tādēļ, ka cerēja uz patiesi latviskas valdības izveidošanu. Taču "mīlestības naktī uz SC" politikāņiem, kad eksprezidenta kanceleja mēģināja uzurpēt partijas biedriem piederošo varu, dotā uzticība ir sagrauta. Ar vārdiem to vairs nevarēs atjaunot. Tiem, kas ieguvuši reālo varu, kalpošana tautai ir jāapliecina ar reāliem darbiem. Tikai tā var izpirkt nedarbus un nodevību.
Apstākļos, kad SC apliecina Krievijas imperiālistiskās politikas turpināšanu un veic Latvijas valstiskuma graušanu, ir nepieciešams veikt sekojošus konkrētus pasākumus:
I. LR valdībai jāsniedz konkrēts paziņojums, kurā jānosoda impēriskās pārkrievošanas politikas turpinātāji un jāpaskaidro, ka Latvijā krievu valodai nepienākas pār lietuviešu, igauņu, baltkrievu, poļu, ukraiņu, žīdu vai čigānu valodām pārāks statuss.
II. Jāpaskaidro, ka slāvu tautības Latvijā nevar asimilēties, bet tikai tām ir dota iespēja atgriezties savu senču pamatetnosā, ko veido latvieši un lietuvieši. To neapstrīdami apliecina vēstures, valodniecības un antropoloģijas dati.
III. Nekavējoties jānodrošina kontrolētas patiesas Latvijas vēstures mācīšana skolās, īpaši izskaidrojot masu tautas senatnīgumu un arī to, cik nodevīgi un brutāli PSRS laupīja LR neatkarību. Nedrīkst noklusēt arī carisma un komunistu īstenoto rusifikācijas politiku, jo integrācija ir iespējama tikai uz kopīgi apzinātas vēsturiskās patiesības pamata.
IV. Ar likumu nekavējoties jāaizliedz skolu un bērnu dārzu dalījums pēc nacionālā principa, jo tā ir segregācija un sabiedrības šķelšana. Minoritāšu skolās jānodrošina to valodu un kultūras mācības.
V. Ar likumu jānosaka, ka Latvijas iedzīvotāji, kuri veic darbības ar mērķi ierobežot latviešu tautas tiesības savā tēvu zemē realizēt pašaizsardzības pasākumus nācijas saglabāšanai, ir izraidāmi no Latvijas.
VI. Izglītības un zinātnes ministrijai popularizēt antropoloģes Raisas Deņisovas mūža darbu un veikumu, tāpat arī neatkarīga vēsturnieka Oļģerta Ziļicka mūža darbu Baltu vēstures pētniecībā un nodrošināt minēto zinātnieku apbalvošanu ar augstākās raudzes Triju Zvaigžņu ordeņiem, tā atzīstot viņu darba nozīmi un aktualitāti tieši mūsdienās.
Ministra kungs, šīs lietas nav apspriežamas, bet izpildāmas, turklāt jo operatīvāk, jo labāk. Un neaizbildināties, ka Kembridžas Universitātē Jums to nemācīja, patiesība nepieder universitātēm, bet Dievam. Tāpēc tā ir jārespektē tieši tāda, kāda tā ir. Ceru, ka, kalpojot patiesībai un vēsturiskajai taisnībai, pierādīsit sevi kā MINISTRU. Lai Dievs palīdz!
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.