Kalvītis: valdības nesaskaņas jau ieliktas tās veidošanas saknē

Iesaki rakstu:

Aigars Kalvītis: „Tā bija liela kļūda uzgrūst visas smagās ministrijas koalīcijas partnerim, es tur labu iznākumu neredzu. Domāju, ka premjera partijai bija jāuzņemas atbildība par divām problēmu ministrijām, nevis tikai jāvicina deklarācija. Lai gan abiem ir ļoti izdevīgi atrasties pie varas divatā. Līdz ar to zemnieki stāvēs stingri pozīcijā, un es neredzu labu iznākumu. Domāju, ka būs tāda pusparalizēta, mokoša darbība kopā, bet valdības krišanu es tuvākajā laikā neparedzu.

Vissmagākajās nozarēs, kur jāveic reformas, jāpiesaista nauda, jādomā, kā izdzīvot, būs stagnācija, nekas nenotiks. Agri vai vēlu tur būs milzu konflikts. Bet kādu laiku viņi mēģinās kaut kādā veidā eksistēt. Cik ilgi eksistēt, tas atkarīgs no sabiedrības pacietības mēra. Patlaban jau nav citu nestabilitātes pazīmju, tikai fundamentālā kļūda, kuru Vienotība pieļāva, veidojot valdību.

Ja es būtu premjers, tad ņemtu Izglītības vai Veselības ministriju tai partijai, kurai ir Finanšu ministrija un premjers.

Runājot par pārmetumiem ekonomikas ministram Artim Kamparam, jāatzīst, ka viņam kā ministram ir ļoti daudz problēmu. To arī uzņēmēji un sabiedrība redz, Kampars gan var krist. Bet jautājumā par Mūrnieces demisiju ir cits aspekts. Viņai pašai sev ir jāatbild uz jautājumu, vai viņa ir spējīga kaut ko mainīt iekšlietu sistēmā vai nē. Nevienam jau nav bijis noslēpums, ka policija bez saviem tiešajiem pienākumiem nodarbojas ar visādām blakus lietām, kas arī apstiprinājies Jēkabpils notikumos. Ja viņa domā tikai eksistēt, tad tā arī būs liela problēma. Tas jau nenozīmē, ka ministram uzreiz pēc šāda notikuma jādemisionē. Ja ministrs redz sevī spēku situāciju sakārtot, tad viņš to dara.

Jāatceras, ka šī ir jau Dombrovska otrā valdība. Tādēļ to uztver jau kritiskāk. Ja stagnācija turpināsies un nekādus uzlabojumus neredzēs, ekonomika neattīstīsies, protams, sabiedrība kļūs neiecietīgāka un līdz ar to būs lielāks spiediens uz valdības eksistenci. Un tad - kurā brīdī kuram būs stiprāki nervi un savs plāns izstrādāts. Tas var novest pie valdības nestabilitātes, bet es to neprognozēju ātrāk kā rudenī. Zināmas korekcijas var ieviest [Valsts] prezidenta vēlēšanas, bet valdības krīze, ātrākais, varētu būt rudenī. Jaunās valdības aprises ir grūti uzzīmēt, tur ir iespējami daudzi scenāriji. Lielā mērā tas ir atkarīgs no pašas Vienotības, jo Vienotība jau arī nav monolīts veidojums. Tur ir ļoti dažādi uzskati un dažādas straumes, daudz personību, kurām ir milzīgas ambīcijas uz amatiem.

Bet visu problēmu cēlonis ir valdības veidošanas saknē. Nevis koalīcijas partneru izvēlē, bet tieši spējā no šiem diviem politiskajiem spēkiem izveidot rīcībspējīgu valdību. Ja divas partijas uzņemas atbildību par valsti, tomēr jābūt kaut kādam paritāram sadalījumam par atbildības sfērām. Nevar būt tā, ka vienam ir tikai deklaratīvās ministrijas, bet otram – problēmministrijas. Vienotība valdības veidošanas laikā domāja, kā vieglāk atkratīties no problēmām, kā ilgāk izdzīvot, bet tas iedragā rīcībspēju, un to jau visi redz. Tas noved pie pilnīgi pretēja rezultāta.”

Seko mums