Iesaki rakstu: 
Lemberga stutētais, zaļzemnieku uzlecošais politikas talants satiksmes ministrs Uldis Augulis šonedēļ nekaunībā, šķiet, pārspēja pat varas opozīcijas ierakumos tagad klusi nīkstošo priekšgājēju ministru – buldozeru Aināru Šleseru.
Droši vien tā ir Lemberga skola, kas Augulim pāris gadu laikā no jaunā, kautrīgā un daudzsološā politiķa vienkāršā uzvalciņā ļāvusi pārvērsties par ministru, kuram nospļauties par „muļķu zemes” iemītniekiem, ka tikai saimniekam labi.
LNT rīta ziņu raidījumā paziņodams, ka valsts no nacionālās lidsabiedrības airBaltic privātā īpašnieka, Bertoltam Flikam un Bahamu salu ofšoram piederošā BAS, varētu atpirkt airBaltic preču zīmes, Augulis tikpat labi varēja pateikt, ka valsts tā vietā, lai tiesātos ar Lembergu, no viņa par desmitiem miljonu budžeta naudas varētu atpirkt visu to, ko Ventspils mērs ir sarausis pēc apšaubāmi īstenotas Ventspils ostas lielāko uzņēmumu privatizācijas.
Vēl vairāk, Augulis kā bijušais labklājības ministrs, šķiet, vēlēdamies parūpēties par Flika labklājību, pat nosauca fantastiskas summas par to, kā, viņaprāt, ir vērtējama airBaltic cena – no 40 līdz 150 miljoniem latu. No ministra agrajā rīta stundā teiktā tik vien nekļuva skaidrs, kam tieši šie 40-150 miljoni latu un par ko pienāktos. Vai tas bija ministra mājiens par airBaltic valstij piederošo 52,6% privatizāciju vai daļa no naudas, kura būtu jāieskaita Flika kontā, lai valsts „pastiprinātu kontroli” pār airBaltic.
Tā vietā, lai ministrs, stingri rūpējoties par valsts un sabiedrības interesēm, televīzijas tiešraidē paziņotu, ka valsts nepiekāpsies Flikam un cīņā par viņa apšaubāmā ceļā sagrābto airBaltic un airBaltic zīmoliem Satiksmes ministrija (SM) spers drastiskus juridiskus soļus, tiesājoties ar Flika firmu un vēršoties tiesībsargājošās iestādēs, ministrs Augulis no publiskas tribīnes Flikam par preču zīmju „savākšanu” piesolīja miljonus vērtu honorāru.
Faktiski, runājot par gatavību no Flikam piederošās BAS atpirkt airBaltic preču zīmes, ministrs netieši apstiprinājis to, par ko SM gaiteņos un valdības kuluāros runā jau ilgāku laiku: „Fliks jāsaudzē.” Sakot, ka airBaltic preču zīmes valstij no BAS būs jāatpērk, Augulis netieši atzinis, ka ir gatavs piekāpties Flika un ar viņu saistīto naudas smagsvaru priekšā.
No ministra runāšanas sanāk, ka viņš no sirds rūpējas par Flika un BAS kreditora, krievu miljardiera Antonova interesēm. (Par labu Latvijas Krājbankai un Lietuvas bankai Snoras pērn decembrī 31 miljona latu apmērā ieķīlāta BAS manta, arī tai piederošie airBaltic zīmoli.) Sanāk, ka ministrs Augulis laikā, kad viņa pārstāvētā valdība izmisīgi meklē, kā budžetā samazināt 50 miljonus, ir gatavs šķērdēt valsts budžeta miljonus, piedāvājot valdībai atpirkt no Flika to, kas valstij būtībā jau pieder.
Pietiek rakstījis, ka juristi SM jau vasarā bija snieguši atzinumu par to, kā cīnīties ar Fliku par airBaltic preču zīmju atgūšanu, nepiekāpjoties BAS, taču SM šos ieteikumus neņēma vērā.
Šlesera pirms diviem gadiem nobruģētajā ceļā Flika neaizskaramībai Augulis turpina likt nākamos akmeņus. Jautājums ministram - vai neesat aizmirsis, kam kalpojat un kā interesēs strādājat, sēžot tik augstā krēslā?
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.