Iesaki rakstu: 
Ir meli, lieli meli un statistika. Ieskatījos Latvijas statistikas datos, izrādās, ka iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam vairs netiek rēķināts. 2013.gada decembrī tas ir apstājies pie 252,19 eiro mēnesī.
Valdība gan saka, ka vienam iedzīvotājam pilnīgi pietiekot ar 128,06 eiro mēnesī (MK noteikumi Nr.299). Laikam Saeimas un ministriju ēdnīcās un speciālajos veikalos ir citas cenas kā Supernetto? Tāpat Saeimas un ministriju darbiniekiem laikam tiek piestādīti speciāli rēķini par komunālajiem pakalpojumiem? Kā viņiem veicas! Mums, parastajiem mirstīgajiem, ar 128 eiro mēnesī nepietiek pat komunālo rēķinu apmaksai.
Ieskatījos arī Darba ņēmēju skaita sadalījumā pēc darba ienākumiem un statistika liecina, ka no 784 708 strādājošajiem ir 182 936 strādājošie ar minimālo darba algu vai mazāk (katrs ceturtais). 223 990 strādājošie saņem 300,01 – 500,00 eiro mēnesī (katrs trešais). Vien 7,5% no visiem strādājošajiem saņem vairāk par 1500 eiro mēnesī.
Minimālās algas saņēmējam uz rokas sanāk 235,66 eiro mēnesī. Ja viņam ir 2 apgādājamie, tad viņiem visiem trim ir jāizdzīvo ar 286,40 eiro mēnesī (95,47 eiro katram). Tiem, kam alga uz papīra ir 500 eiro, piemēram skolotājiem, alga uz rokas ir 358,10 eiro. Ja ir divi apgādājamie, tad alga uz rokas ir 437,30 eiro (145,77 eiro uz personu). Trūcīgo statusa nav, bet līdz reālam iztikas minimumam vēl tālu.
Rudenī skolotājiem sola algu 700 eiro - uz rokas 494,14 eiro vai 573,34 eiro, ja ir 2 apgādājamie (191,11 eiro uz personu). Tas nozīmē, ka arī pēc algu palielinājuma netiks sasniegts reālais iztikas minimums skolotāju ģimenēm un skolotājiem bez bērniem izdzīvot ir vieglāk.
Kuram tad galu galā Latvijā dzīvot ir vislabāk? Ieskatījos Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā publicētajās amatpersonu deklarācijās. Diemžēl tur nav visskaļāk apspriestie maksātnespējas administratoru ienākumi, tāpēc jāsamierinās ar ziņām par zvērinātu tiesu izpildītāju ienākumiem.
Paskatieties paši, zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs 2011.gadā saņēmis 2 395 960,59 eiro (199 663,39 eiro mēnesī), 2012.gadā – 2 547 056, 46 eiro (212 254,70 eiro mēnesī; 1 326,59 eiro stundā), 2013.gadā - 1 151 943 eiro (95 995,31 eiro mēnesī). Pat, ja viņiem atlikušo dzīvi vispār nemaksātu algu, badā viņi nemirtu.
Tai pašā laikā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones gada ienākumi ir 31 365,12 eiro (2 613,76 eiro mēnesī), un Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča gada ienākumi ir 33 128,00 eiro (2 760,67 eiro mēnesī). Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža gada ienākumi ir 42 174,39 eiro (3 514,53 eiro mēnesī). Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas gada ienākumi ir 42 088,79 eiro (3 507.40 eiro mēnesī). Valsts prezidenta Andra Bērziņa gada alga ir 45 603,56 eiro (3 800,30 eiro mēnesī).
Vai nav dīvaini, ka šīs valsts augstākās amatpersonas pat gada laikā saņem mazāk, nekā zvērināts tiesu izpildītājs saņem vienā mēnesī, kurš arī ir pielīdzināts valsts amatpersonai, un nevienam nav nekādu iebildumu? Vai nav saskatāmas korupcijas pazīmes - roka roku mazgā?
Tajā brīdi, kad valsts amatpersonas atrunājas, ka nekam nepietiek naudas, derētu padomāt par atalgojuma pārskatīšanu tiesu izpildītājiem. Īpaši sliktāk viņi nestrādās arī par vidējo algu valstī, iespējams, pat kļūs mazliet cilvēcīgāki un nolaidīsies uz zemes. Gan jau, ka tiesu izpildītāji nav vienīgie īpaši privileģētie, kuru atalgojuma sistēma ir jāpārskata, tad atradīsies nauda arī izglītībai, veselības aprūpei un pabalstiem.
Īpaši pateicīgi būs tie 71 700 invaliditātes pensijas saņēmēji, kuru gada ienākumi ir mazāki, nekā tiesu izpildītājs saņem par stundu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
