Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pieeja inovāciju veicināšanai Latvijā šobrīd bieži ir formāla un gaidīto pienesumu uzņēmumu konkurētspējas celšanai nedod.

Sabiedrībā vārds “inovācijas” visbiežāk asociējas ar startapiem, t.i. jaunuzņēmumiem, un visu, kas ar to saistīts. Inkubatori, hakatoni, garāžas, “Inovāciju forumi”. Skaļa mūzika, iedvesmas runātāji, sēžammaisi un miljardu investīcijas rīt. Pie kam - miljarda “izmānīšana” no investora ir darba gala rezultāts. Uzvara. Tu esi Vienradzis.

Es šeit nekādā veidā nekritizēju startapus, tie ir svarīgi un vajadzīgi, bet tas ir tikai viens no jaunu produktu radīšanas ceļiem. Taču ieņēmis centrālo vietu politiķu un arī žurnālistu galvās, rakstos, raidījumos un retorikā. Dzīvē daudz biežāk inovācijas rodas bez skaļas mūzikas, forumiem, prezentācijām un “pičiem”. Uzņēmumos. Klusumā. Vai arī mētājoties ar skrūvgriežiem un skaļi strīdoties. Mēs esam dažādi, un inovāciju ceļi ir dažādi.

Ekonomikas attīstība bez inovācijām nav iespējama, jo tās kopā ar izglītību ir viens no konkurētspējas vairošanas pamatiem. Lai veiksmīgi spētu piedāvāt savus produktus un pakalpojumus, uzņēmumiem nepieciešami aizvien jauni risinājumi sava piedāvājuma uzlabošanai, lai tas atbilstu klientu vajadzībām un veiksmīgi konkurētu ar citiem līdzīgiem piedāvājumiem.

Tāpēc divas lielākās uzņēmēju organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija rekomendācijās politisko partiju vēlēšanu programmām ir iekļāvušas inovāciju jomu, vēršot uzmanību nepieciešamībai to attīstību veicināt un atbalstīt.

Jāsaprot, ka visbiežāk inovācijas, kas tiek veiksmīgi ieviestas un sniedz vērā ņemamu atdevi, rodas uzņēmumā, kas uzlabo jau esošo produktu vai pakalpojumu, vai rada kaut ko jaunu, balstoties uz pieredzi un zināšanām. Pamatā tam ir jau skaidra vīzija par to, kam un kāpēc jaunais risinājums būs nepieciešams, kādas problēmas tas novērsīs un kas to iegādāsies. Atšķirībā no zinātnes pētījumiem un izgudrojumiem, kas notiek, nedomājot par tirgu un reālu pieprasījumu. Vienīgā inovāciju veicināšanas programma, kurā pieteicējs ir pats uzņēmējs, ir Kompetences centri, kas dod iespēju uzņēmumam mērķtiecīgi radīt un attīstīt produktus tieši savu klientu vajadzībām, tādā veidā kāpinot savu konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā tirgū. Tāpēc jaunajai valdībai Kompetences centru programmu atbalstu būtu jāattīsta un jāuzlabo, dodot uzņēmējiem iespēju radīt inovatīvas preces un pakalpojumus, kas tirgū ir nepieciešami.

Latvijā pastāv arī Valsts lielo uzņēmumu inovāciju “sistēma”, kas radīta, lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības produktivitāti, ilgtspējīgas investīcijas un eksporta pieaugumu. Par šo iniciatīvu plašāka sabiedrība visdrīzāk nav informēta tāpēc, ka realitātē tā nestrādā un tās pastāvēšana ir tikai formāla. Dalībnieki periodiski tiekas semināros, runā par inovācijām un to nepieciešamību, un tālāka darbība nenotiek. Bet inovācijas ir ļoti praktiska lieta un nodrošina praktiskas vajadzības. Tā ir finansiālu līdzekļu ieguldīšana taustāmās lietās – laboratorijās, tehnoloģijās, materiālos, ražošanā.

Šajā procesā ar semināriem un sarunām nav pietiekami. Valsts lielo uzņēmumu vadītājiem un par attīstību atbildīgajiem darbiniekiem būtu nepieciešams veidot ciešu sadarbību ar dažādu nozaru Latvijas uzņēmumiem, kas ražo, piegādā un nodrošina šīs inovācijām nepieciešamās tehnoloģijas un materiālus, tādā veidā palīdzot Latvijas uzņēmējiem atrast ceļu pie līdzekļiem un zināšanām tiem nepieciešamo inovāciju attīstībai. Lielākajai daļai uzņēmumu ir skaidras vajadzības attīstībai un produktu pilnveidošanai, taču Latvijā gan publiskajā, gan privātajā sektorā šīs vajadzības pieņemts apmierināt ar maģisko iepirkumu. Tiek sacerēta specifikācija un tad vērtēts, kas ir piedāvājumā.

Tradicionālām, stabilām lietām un pakalpojumiem, kas ilgi ir tirgū un piedāvājumu ir daudz, tas lieliski der. Bet tajā brīdī, kad ir jāizstrādā kaut kas jauns un specifisks, šāda pieeja darbojas slikti. Un šis ir brīdis, kad varētu pieslēgties pilnvērtīgi funkcionējoša valsts lielo uzņēmumu inovāciju sistēma un palīdzēt uzņēmumam atrast iespēju radīt šo nepieciešamo risinājumu. Taču šādai kārtībai nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos un kultūras maiņa. Ja nekas nemainīsies, mēs turpināsim laist garām iespējas. Un vienmēr pietrūks naudas.

Piemēram, viena garām palaista inovāciju iespēja ir iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana. No diviem piedāvājumiem, kuros viens bija jauns, iepriekš nerealizēts, jaunās tehnoloģijās, uz mašīnredzi, AI un uz lietotāju ērtību un elastību vērsts risinājums, bet otrs jau novecojoša, taču stabila un gadiem ilgi izmantota un neērta tehnoloģija, valsts pārvalde izvēlējās neriskēt, iegādāties pārbaudīto tehnoloģiju. Tā, protams, strādā. Kādreiz bija teiciens: “It is safe to fail with IBM” (Ir droši izgāzt projektu ar Coca Cola).

Politiski bezriska pasākums. Bet vai tas ir ērtākais un labākais risinājums, kas dod pienesumu Latvijas uzņēmumiem un eksportam? Kategoriski nē. Un tā mēs turpinām tradicionāli sludināt iepirkumus, lielākoties iegādāties kaut ko no ārpuses tā vietā, lai stiprinātu Latvijas uzņēmumus un veicinātu to inovācijas. Šobrīd spēkā esošie likumi paredz sodīt ierēdņus un valsts uzņēmumu vadītājus, ja tie iepirkuma vietā ar nozares uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām veidotu nākotnes produktu attīstības projektus.

Tikko nodibināts nacionālais kopuzņēmums SIA "Latvijas vēja parki". Būšot miljarda investīcija. Milzīgi tehnoloģiski izaicinājumi. Un atkal no politiķiem būs atkarīgs, vai šis iedos grūdienu Latvijas zinātnei un ražojošajam sektoram vai būs kārtējā garām palaistā izdevība. Man ir BAŽAS, lielas bažas.

Lai nodrošinātu inovāciju attīstību, saimniecībā nepieciešams īsts pasūtītājs ar īstu risinājumu un naudu. Iedvesmas konferences, semināri un sarunas nepalīdz, vajadzīgs reāls darbs ar uzņēmumiem pasūtītāja problēmu risināšanai. Kamēr nenotiks izmaiņas likumos un attieksmē, Latvijas uzņēmumu konkurētspējas un attīstības iespējas turpinās bremzēt.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...