Iesaki rakstu: 
Vienotības ģenerālsekretāra, bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara firmai SIA Ronis, kas ilgstoši atrodas finanšu grūtībās, izdevies tikt pie līguma par tai piederoša zemesgabala iznomāšanu Tukumā. Par nepilniem 1000 latiem mēnesī, kā apgalvo iesaistītās puses, šis zemesgabals uz 15 mēnešiem iznomāts firmai, kas iesaistīta Skonto būves īstenotajā, vairāk nekā 11 miljonu latu vērtajā Tukuma ūdenssaimniecības atjaunošanas projektā. Kampara firma šo zemesgabalu jau iepriekš par 450 000 latiem ieķīlājusi Swedbank.
Kā aprīļa sākumā pārliecinājās Pietiek, uz Kampara firmai piederošās zemes Tukumā, Zemītes ielā 2, tiešām novietota ūdensvada rakšanas darbos izmantotā tehnika un būvmateriāli. Neskaidrību rada, kādēļ brīvs zemesgabals šīm vajadzībām nav atradies projekta finansēšanā iesaistītajai Tukuma pašvaldībai un Skonto koncernam, kam Tukumā pieder rūpnīca Skonto Plan. Tai piegulošā teritorija Tukumā, Rūpniecības ielā 6, kā pārliecinājās Pietiek, aprīļa sākumā stāvēja tukša (skat. pievienotās fotogalerijas). Tukuma ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 11,5 miljoni latu: 7,8 miljonus finansē no ES Kohēzijas fonda, 0,5 miljonus – Tukuma novada dome un 3,2 miljonus – pašvaldībai piederošais SIA Tukuma ūdens.
Kampars, kad Pietiek viņam aprīļa sākumā pirms Vienotības valdes sēdes uzdeva jautājumus par viņa firmai piederošā zemesgabala iznomāšanu, sākotnēji uz tiem nevēlējās atbildēt, pametot partijas biroja telpas pa sētas durvīm. Uzmeklēts pagalmā, Kampars noliedza, ka līgums slēgts ar Skonto būvi un kalpotu kā „pateicība” vai labvēlības izrādīšana valdošās partijas ģenerālsekretāram. Nedaudz detalizētāku informāciju „pēc firmas īpašnieka lūguma” Pietiek sniedza SIA Ronis valdes loceklis un Kampara biznesa partneris Ilvars Auseklis.
Kampara firmai piederošās zemes nomas līgums tiešām slēgts, nevis pa tiešo ar Skonto būvi, bet caur tā apakšuzņēmēju SIA Wesemann. Nomas maksa kopumā esot mazāka par 1 000 latiem mēnesī un līguma darbības termiņš ir 15 mēneši – no 2011. gada 15. augusta līdz 2012. gada 30. novembrim. Uz Pietiek lūgumu nodrošināt iespēju iepazīties ar nomas līgumu ne Kampars, ne Auseklis neatsaucās.
SIA Wesemann lielākais līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ivars Paurs Pietiek telefoniski apstiprināja Kampara pārstāvja sniegtās ziņas, ka kopumā tiekot nomāts 312 kvadrātmetru liels angārs par 2 euro kvadrātmetrā un 1 800 kvadrātmetru liels zemesgabals par 0,2 euro kvadrātmetrā. Ar pašu Kamparu viņš zemes nomas lietas neesot kārtojis, darījums slēgts ar politiķa pilnvaroto pārstāvi Ausekli, kura paraksts esot arī uz līguma. SIA Wesemann pārstāvis uzsver, ka „cena ir vairāk nekā normāla un bagāts no tās nekļūsi”.
Konkrēto Kampara firmai piederošo zemesgabalu SIA Wesemann esot ieteicis kāds vietējais Tukuma uzņēmējs, ar kuru Paura firmai jau iepriekš bijusi laba sadarbība, – SIA Telms. Kā liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) dati, SIA Telms īpašnieks Raivis Nikolājevs 2010. gada oktobrī Kampara partijai Jaunais laiks ziedojis 7 000 latu.
Konkrētais zemesgabals, kas atrodas Tukuma tā dēvētajā Lauktehnikas rajonā, firmai esot ļoti izdevīgs, jo tā rekonstruē ūdensvadu tieši tur, tādēļ izdodoties ietaupīt dārgo degvielu. „Ne pašvaldība, ne Skonto nepiedāvāja zemi, jo viņiem bija vienalga. Parasti viss notiek caur paziņām. Kāpēc man prasīt vēl kādam, ja kolēģi iesaka? Man neienāca prātā pašvaldībai prasīt,” saka SIA Wesemann valdes priekšsēdētājs Paurs.
Ja uzņēmēji būtu prasījuši pašvaldībai ierādīt teritoriju būvmateriālu un tehnikas turēšanai, tāda atrastos, bet „mēs jau neejam un neprasām, vai vajag”, Pietiek saka Tukuma novada domes izpilddirektors Māris Rudaus-Rudovskis. Viņš savulaik bijis viens no Jaunā laika saraksta līderiem pašvaldību vēlēšanās Tukumā. „Ja uzņēmējs ir sarēķinājis, ka viņam izdevīgāk turēt tur, tad tā ir viņa izvēle,” uzskata Rudaus-Rudovskis. Daļa ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projektā iesaistītās tehnikas un materiālu jau tiekot glabāta uz pašvaldības zemes, konkrēti – projektā iesaistītās SIA Tukuma ūdens teritorijā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.