Kamparam uzņēmējdarbībā milzīgi zaudējumi un vēl milzīgāki parādi
L. Lapsa07.04.2011.
Komentāri (65)
Iesaki rakstu: 
Oficiālie dati rāda, ka ekonomikas ministra Arta Kampara privātbizness ir kraha priekšvakarā: informācijas par darbības rezultātiem pagājušajā gadā vēl nav, taču iepriekšējie divi gadi beigti ar 770 tūkstošu latu zaudējumiem, 2009. gadā zaudējumi pat būtiski pārsnieguši gada apgrozījuma lielumu, savukārt uzņēmuma īpašumiem hipotēka pieaugusi līdz vairāk nekā pusotram miljonam latu.
Kā rāda Lursoft datu bāze, ministram joprojām vienpersoniski pieder SIA firma Ronis, kuras darbība saistīta ar Kampara dzīves vietu – Tukumu. Amatpersonas deklarācijā gan norādīts, ka Kampars vismaz par daļu no, visticamākais, šīs SIA (jo citas viņam oficiāli nepieder) kapitāldaļām noslēdzis pārdošanas līgumu par 35 tūkstošiem latu, taču oficiāli tās īpašnieku nav mainījušas.
Šis vienīgais Kampara oficiālais bizness pēdējos divus gadus ir strādājis ar gandrīz katastrofāliem rezultātiem: kā rāda Lursoft datu bāze, 2009. gadā SIA Ronis zaudējumi ir pārsnieguši 299 tūkstošus latu (gada apgrozījums – 230 tūkstoši latu) un par maksātnespējīgu atzīta šī uzņēmuma meitasfirma AK 2006.
Savukārt 2008. gadā tāpat ciesti zaudējumi – to konsolidētais apmērs pārsniedzis 470 tūkstošus latu, un pēdējoreiz Kampara uzņēmums ar peļņu strādājis vēl pirms krīzes sākuma - 2007. gadā, kad arī tagadējais ministrs no uzņēmuma izņēma dividendes 60 tūkstošu latu apmērā.
2008. gada rekordzaudējumus Kampara uzņēmums skaidroja ar „pamatlīdzekļu un ieguldījumu īpašumu nolietojumu, samaksātajiem kredītiestāžu procentiem un meitas sabiedrības iegādes nemateriālās vērtības norakstīšanu”, taču oficiāli izteica cerību jau 2009. gadā situāciju uzlabot, „intensīvi darbojoties mājsaimniecības tehnikas remontu apkalpošanā visā Latvijas teritorijā”.
Šie plāni tomēr nav izdevušies, un 2009. gada zaudējumus Ronis jau skaidro gan ar pamatlīdzekļu un ieguldījumu īpašumu norakstījumiem, gan ar meitasfirmas AK 2006 ilgtermiņa ieguldījumu izdevumu norakstīšanu sakarā ar tās maksātnespējas procesa ierosināšanu un kredītsaistību pārņemšanu.
Kā būtisku zaudējumu rašanās iemeslu Kampara uzņēmums minējis arī kredītprocentu maksājumus bankām – 2009. gadā tie bijuši vairāk nekā 72 tūkstoši latu. Atbilstošā izmērā, kā rāda Lursoft un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, bijis arī uzņēmuma parādu slogs, kopumā 2010. gada sākumā pārsniedzot 2,13 miljonus latu.
Būtiskākā daļa šīs summas ir parādi divām bankām: SEB bankai Kampara uzņēmums 2009. gadā bijis parādā 1,38 miljonus latu, bet Swedbank – 276 tūkstošus latu. Šajās abās bankās ieķīlāti faktiski visi uzņēmuma nekustamie īpašumi, kuriem uzliktās hipotēkas saskaņā ar zemesgrāmatas datiem ir attiecīgi 1,57 un 0,45 miljoni latu.
Interesanti, ka Kampara uzņēmumam ir izdevies arī izcils triks – spriežot pēc SIA Ronis 2009. gada pārskata, pašā krīzes pilnbriedā no nezināmiem avotiem līdz 2012. gada novembrim bez procentiem aizņemties 22 tūkstošus eiro.
Toties ar finanšu līdzekļu ieguldīšanu Kamparam nav veicies: 2007. gada februārī SIA Ronis par pietiekami iespaidīgu summu (vēl 2008. gadā Kampara uzņēmums par šo darījumu bija parādā 92 tūkstošus latu) iegādājās SIA AK 2006. Taču jau 2009. gada maijā AK 2006 darbība „saistībā ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos” tika apturēta, tika sākts tās maksātnespējas process, bet pagājušā gada 25. maijā SIA likvidēta.
Savukārt vēl vienu savu meitasuzņēmumu – SIA Snaige Latvija – Kampara uzņēmums pagājušā gada septembra beigās pārdevis SIA SNLA, kuras vienīgais īpašnieks ir arī Roņa valdes loceklis Ilvars Auseklis. Arī Snaige Latvija Kampara netiešajā īpašumā pēdējos gadus nebija klājies labi: apgrozījums no 2 miljoniem latu 2008. gadā bija sarucis līdz 601 tūkstotim latu 2009. gadā, zaudējumi bija palielinājušies no 72,5 līdz 101,7 tūkstošiem latu.
Pats uzņēmums šos rezultātus skaidroja ar to, ka „2009. gada laikā sadzīves tehnikas tirgus apjoms Latvijā, atkarībā no produktu grupas, samazinājās par vairāk nekā 50%, kas attiecīgi negatīvi ietekmēja arī Uzņēmuma apgrozījuma rādītājus. Daļa sadarbības partneru, atbilstoši samazinātajam tirgus pieprasījuma apjomam, krietni samazināja savu tirdzniecības vietu skaitu un/vai platību. Vairāki sadarbības partneri beidza savu darbību, tai skaitā vairākiem tika ierosināti maksātnespējas procesi, kas ietekmēja Uzņēmuma peļņas rādītāju, jo šo debitoru apjoms bija jānoraksta uzkrājumos šaubīgajiem debitoriem”.
Līdz ar to SIA Ronis pašlaik ir palikusi tikai viena meitas kompānija – SIA Jumpravas pļavas. Taču arī tai neiet spīdoši: saskaņā ar Lursoft datiem 2008. gada apgrozījums vēl bijis 37,7 tūkstoši latu, bet 2009. gadā – jau nulle latu, savukārt zaudējumi divos gados pārsnieguši 54 tūkstošus latu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
