Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrs Artis Kampars saņēmis jaunu „dāvanu”: šoreiz, kā rāda viņa uzņēmuma Ronis pagājušā gada darbības pārskats, - no bankas, kam pretstatā 2009. gadā veiktajiem maksājumiem pērn viņa firma varējusi nemaksāt ne santīma no kredīta pamatsummas – vairāk nekā 1,38 miljoniem latu vai 1,97 miljoniem eiro.
Kā zināms, ekonomikas ministrs un viņa uzņēmums Ronis pērn un aizpērn tikuši pie vairākām iespaidīgām „dāvanām”: ministra nestrādājošā dzīvesbiedre spējusi viņam grūtā brīdī uzdāvināt 27 tūkstošus latu, mistisks investors, kura vārdu vai nosaukumu Kampars pretlikumīgi nepublisko, viņam avansā izsniedzis 35 tūkstošus latu, bet vēl cits nezināms labvēlis pašā ekonomiskās krīzes kulminācijā – 2009. gadā, kad ikdienišķiem uzņēmējiem kredīti bija faktiski nepieejami, ar smagiem zaudējumiem strādājošajam Ronim izsniedzis aizdevumu uz trim gadiem, turklāt aizdevuma devējs no ministra firmas nav prasījis pat aizdevuma procentus.
Kā rāda nule Lursoft datu bāzē publiskotais Roņa 2010. gada darbības auditētais pārskats, ministra un viņa uzņēmuma "labvēļiem" pievienojusies arī SEB banka, kura Kampara parādos un zaudējumos slīkstošajai kompānijai pērn ļāvusi nemaksāt iespaidīgā kredīta pamatsummu un, iespējams, pat procentus vai to daļu.
Kampara uzņēmums SEB bankā un Swedbank ir ņēmis divus lielus kredītus, SEB bankai ieķīlājot daļēji tukšo jauno biroju ēku Tukumā, Šēseles ielā 3 un Raiņa ielā 16A, bet Swedbank – nekustamo īpašumu Zemītes ielā; abiem kredītiem dots arī Kamparam oficiāli vairs nepiederošās SIA Snaige Latvija galvojums.
Swedbank aizdevumu, kā rāda Roņa gada pārskati Lursoft datu bāzē, kopš 2008. gada sākts dzēst: 2008. gada beigās tas bija gandrīz 360 tūkstoši eiro, 2009. gada beigās vēl bija palielināts līdz 393 tūkstošiem eiro, bet pagājušā gada beigās Kampara firmas aizņēmums sarucis līdz 375 tūkstošiem eiro.
Toties SEB bankas aizdevumu, kas 2008. gada beigās bijis 2,14 miljoni eiro, Kampara firma 2009. gada laikā bija samazinājusi līdz 1,97 miljoniem eiro. Toties pagājušā gada laikā kredīta apjoms nav mainījies ne par eiro un arī gada beigās ir bijis 1 974 827 eiro.
Turklāt uz to, ka Kampara firma līdz ar kredīta pamatsummas nemaksāšanu SEB bankai varētu būt saņēmusi „pretimnākšanu” arī procentu maksājumos, netieši liecina gada pārskata dati, ka pērn salīdzinājumā ar 2009. gadu Roņa maksātie banku procenti par kredītiem sarukuši no 72,3 līdz 55,5 tūkstošiem latu (2008. gadā procentos par kredītiem tika maksāti pat 122 tūkstoši latu). Vienlaikus Roņa īstermiņa aizņēmums no SEB bankas gada laikā sarucis no 98,4 līdz 41 tūkstotim eiro.
Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā nav nekādu ierakstu, kas liecinātu, ka Kampara firmai kopš 2008. gada februāra, kad tā no bankas aizņēmās vēl 168 tūkstošus latu, būtu oficiāli grozīti SEB bankas izsniegtā hipotekārā kredīta nosacījumi.
Banka savas attiecības ar individuāliem aizņēmējiem nekomentē. Tikmēr Roņa gada pārskats rāda, ka Kampara firma pretstatā 2009. gadā ciestajiem 299,6 tūkstošu latu zaudējumiem pagājušo gadu beigusi ar 6555 latu peļņu. Kāds Pietiek lasītājs gan norādīja, ka "procentu maksājumu atlikšana nav pamats, lai tos neturpinātu uzskaitīt kā izdevumus peļņas un zaudējumu aprēķinā, - tas tikai atliek maksājumu, t.i., uz laiku uzlabo naudas plūsmu".
Kā zināms, pats Kampars nekādus komentārus par savu biznesu nesniedz, aizbildinoties, ka viņš neesot savas kompānijas izpildstruktūrās.
Tikmēr, kā rāda Roņa gada pārskats, kas apstiprināts šā gada 31. martā, uzņēmums oficiāli vēl joprojām pieder Kamparam, kurš, neraugoties uz formālās norobežošanās no biznesa, pats arī šo pārskatu atbilstoši likumam apstiprinājis.
Spriežot pēc Kampara iepriekšējiem izteikumiem, mistiskais investors, kurš jau pērn ar ministru esot noslēdzis kapitāldaļu pirkuma līgumu un nekavējoties samaksājis ministram 35 tūkstošus latu, joprojām „turpina uzņēmuma izpēti”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
