Kāpēc „banku uzraugi” uz Latvijas radio atsūta histērisku muļķa jaunuvi
L. Lapsa23.11.2011.
Komentāri (184)
Iesaki rakstu: 
Ja kādam nejauši vēl bija palikušas kādas šaubas par to, ko mūsu tā saucamie banku uzraugi patiesībā domā par sabiedrību, kuras vārdā un interesēs viņi it kā dara to, ko paši sauc par finanšu un kapitāla tirgus uzraudzīšanu, tām noteikti vajadzētu pagaist pēc Latvijas Radio šīrīta intervijas noklausīšanās.
Uz interviju apgaismot šo te sabiedrību, kuras pietiekami lielu daļu Latvijas Krājbankas krahs ir nostādījis, maigi izsakoties, diezgan nepatīkamā situācijā, bija atnākusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve: glīta, izpušķota (tiešā un pārnestā nozīmē) un sakopta, spriežot pēc iepriekšējā dienā televīzijā redzētā, un histēriska, nezinoša un nekompetenta, jau spriežot pēc intervijā dzirdētā.
Ko vien viņai pajautāt, Latvijas galvenā un atbildīgākā banku uzrauga pārstāve spēja atbildēt vienu un to pašu – es nezinu, tas vēl nav pasakāms, cerēsim uz labāko, to lai noskaidro izmeklēšana, varētu būt, varētu arī nebūt – un tā tālāk, un tā tālāk.
It kā dīvaini bija pat no mūsu mīļo un jau labi pazīstamo banku uzraugu puses saskatīt tādu nekompetences demonstrējumu (labi, labi, par komisijas vadītājas Irēnas Krūmanes uzstāšanos televīzijā aizmirsīsim), - lai nu ko, bet melot viņi vismaz kopš Parex laikiem ir mācējuši visnotaļ plūstoši un tekoši.
Bet te – histēriska jaunuve, kura, kā šķita, aizvainojumā par nejaukajiem un „nesaprātīgajiem” jautājumiem (tas jau nekas, ka tie interesē droši vien pilnīgi visu Latvijas sabiedrību) teju teju zaudēs elpu vai vienkārši apraudāsies un kurai skaidra atbilde bija tikai viena – banku uzraugi ne pie kā nav vainīgi, viņi visu ir izdarījuši pie labākās sirdsapziņas, taču ļauni noziedznieki viņus ir nekrietni apčakarējuši...
Kas tad bija šī staigājošā nekompetence? Un tagad ieklausieties un aizdomājieties – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas BIROJA VADĪTĀJA! Latvijas bankas uzraugošā institūcija brīdī, kad svarīgāk kā jelkad ir cilvēkiem detalizēti, skaidri, pārliecinoši un, galvenais, zinoši pastāstīt, kas tad īsti ir noticis un kas gaidāms, uz valsts sabiedrisko radio aizsūta savu biroja vadītāju. Ne kādu no saviem izcili atalgotajiem vadītājiem, ne kādu speciālistu, bet, atvainojiet, ģevušku – mapju pārvietotāju un citu biroja lietu kārtotāju.
Kāpēc tā? Šķiet, iespējamie skaidrojumi var būt tikai divi – viens par otru sliktāks. Pirmais: mūsu cienījamajam banku uzraugu kantorim patiesībā ir pie kājas, ko tur aunu tauta domā, saprot, uztraucas un bažījas, - kantorim ir pašam savas, svarīgākas lietas, par ko uztraukties. Nu, piemēram, kā kārtējo reizi iztēlot, ka vainīgi notikušajā ir visi pārējie, tik ne pats kantoris.
Un otrais, vēl skumīgākais, - ja reiz banku uzraugi uz Latvijas radio stāstīt par notiekošo sūta savu biroja vadītāju, vai tik tas nav tāpēc, ka viņa varbūt patiešām ir salīdzinoši kompetentākais cilvēks šajā liekēžu varzā. Un tādā gadījumā, protams, par visiem „uzraugu” jau nogulētajiem un vēl noguļamajiem banku krahiem nav ne mazākā pārsteiguma.
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.