Iesaki rakstu: 
Gribu izteikt vislielāko sašutumu par Rīgas Domes 23.janvāra lēmumu ieguldīt apmēram pusmiljonu latu pašreizējā situācijā nevienam nevajadzīgā projektā, kuru bīda Saskaņas centra kontrolētā Pārdaugavas administrācija.
Šis projekts tiek virzīts AB dambja labiekārtošanā. Viņi grasās tur uzstādīt soliņus, bērnu rotaļu laukumus un novērošanas kameras ar uzstādījumu, ka kādreiz varbūt tur spēlēšoties bērni un pastaigāšoties tūristi no Radisson SAS viesnīcas.
Biju šajā Domes sēdē kā brīvklausītājs un pārstāvis no Bieriņu apkaimes iedzīvotājiem, kuri dzīvo Aizupes, Alsungas, Apguldes un citās apkārtējās ielās, kuru ielu stāvoklis ir vēl pēckara līmenī un cilvēki nevar normāli pārvietoties bedru, dolomīta šķembu dēļ. Nemaz nerunājot par jaunām māmiņām, kurām nav iespējams pastumt bērnu ratiņus pa šiem akmeņiem.
Jau kopš 2003. gada regulāri es un citi iedzīvotāji esam sūdzējušies un pieprasījuši uzklāt normālu asfalta segumu, kas atbilstu 21.gadsimtam. Ir arī kolektīvās iedzīvotāju vēstules. Rīgas Domes regulārās atbildes bija ”nav naudas”.
Ar šiem argumentiem un protestu iedzīvotāju vārdā ar domnieka Olafa Pulka atbalstu tiku ar grūtībām pielaists pie vārda, lai gan šī jautājuma apspriešanas sākuma posmā, kad Olafs Pulks pieteica iedzīvotāju pieprasīto vārdu, sēdes vadītājs no Saskaņas centra man gribēja to liegt.
Savus argumentus un protestu pret šādu naudas šķiešanu, ieguldot pusmiljonu latu objektā, kuru neapmeklē neviens cilvēks, man neļāva sēdes vadītājs līdz galam izteikt, bet, kā tautā saka, ”aizbāza muti” un neļāva vairāk neko runāt.
Paguvu tikai pateikt, ka iedzīvotāji ir sašutuši par šādiem projektiem laikā, kad nav atrisinātas iedzīvotāju vitālas intereses, bet sapņo par kaut kādiem mistiskiem objektiem.
Atpūtas objektus var celt , bet tikai vispirms jāatrisina cilvēku šodienas svarīgākās lietas. Nožēlojami, ka šo nejēdzīgo projektu un naudas izšķiešanu atbalsta arī A. Ameriks, kurš pārstāv partiju, kuras devīze ir Gods kalpot Rīgai. Drīzāk būtu to nosaukt Negods nekalpot Rīgai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
