Iesaki rakstu: 
Ārsts visos laikos ir bijis cienījams sabiedrības loceklis. Mēs mācāmies daudzus gadus, lai saņemtu diplomu, un turpinām mācīties visu mūžu. Bet diemžēl pašlaik Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) tās vadības uzņemtā kursa dēļ ir kļuvusi par kuslu organizāciju, kur īsti neviens nedomā par attīstību, modernizāciju un vispār aizmirst par biedrības mērķi.
Atgādināšu, kāds tas ir pausts statūtos: biedrības darbības mērķi ir Latvijas ārstu profesionālo, ekonomisko un tiesisko interešu aizstāvība, Latvijas sabiedrības veselības veicināšana, kā arī Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pastāvīga pilnveidošana. Starp citu, biedrībai ir atsevišķa manta, tā var savā vārdā iegūt mantiskas un personiskas tiesības un uzņemties pienākumus, tā var būt prasītājs un atbildētājs tiesā, veikt darījumus Latvijas Republikā un ārvalstīs saskaņā ar saviem darbības mērķiem un uzdevumiem. Biedrībai var piederēt naudas līdzekļi, kurus var glabāt Latvijas Republikas un ārvalstu bankās.
Secinājumus katrs izdarām paši. Mans secinājums – šai biedrībai vajadzētu steidzamu revīziju un atskaitīšanos biedriem par to, kas ir sasniegts vismaz pēdējā gada laikā. Dr.Roberts Fūrmanis, atsakoties no LĀB viceprezidenta amata, teica, ka biedrības vadība ir zaudējusi saikni ar kolēģiem un praktisko medicīnu un nav ieinteresēta nepieciešamajās pārmaiņās, lai LĀB un ārsti spētu atgūt sabiedrības uzticību.
Kamēr LIZDA panāk, ka valdība sestdienā ārkārtas sēdē izskata un atbalsta pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu, tikmēr tāda organizācija kā Latvijas Ārstu biedrība diemžēl galvenokārt pašlaik ir PR pjedestāls vienai Ilzei Aizsilniecei, bet drīzāk jāsaka, ka mauzolejs ārstu interešu pārstāvībai kopumā.
Tas, ka Aizsilniecei visai maz interesē dzīvie ārsti, bet biežāk notiek ārstu – aizgājēju pieminēšana, runā pats par sevi. Dzīvi ārsti acīmredzot šīs organizācijas spicajai Ilzei ir mazsvarīgi. Tiešām, kāda var būt runa par sabiedrības veselības veicināšanu, ja viss, kas notiek biedrībā, ir vienas vadītājas spalvu spodrināšana un pielaizīga attieksme pret tiem politiķiem, no kuriem dotajā brīdī var gūt kādu labumu.
LĀB “labo” sarakstā ierindojusies Anda Čakša (varbūt tāpēc, ka tā bija tikpat neefektīva ministre kā šībrīža LĀB vadītāja), bet pirms kāda laika bija bēdīgi slavenā Ilze Viņķele, kuras lieta par bezdarbību saistībā ar COVID 19 tika nodota tiesai. Iespējams, arī I.Aizsilnieci vajadzētu izmeklēt par bezdarbību, atrodoties šajā amatā – gan ignorējot sabiedrības intereses, gan nepārstāvot ārstu intereses.
LĀB vārdā Aizsilniece nupat parakstījusi memorandu Latvijas veselības nozares sakārtošanai nākamos gados. Šis fakts no LĀB puses izziņots publiski ar haštegu #vienotiparveselību. Tā noteikti ir nejaušība, ka šai bildē skaisti izceļas arī veselības eksministre Anda Čakša.
Aizsilnieces biedrība (jā, šobrīd tā to diemžēl pareizāk būtu dēvēt) saka - ceram uz izpratni par veselības aprūpes lomu mūsu valsts tautsaimniecības un drošības stiprināšanā. Uz kādu stiprināšanu Aizsilniece mērķē, ja biedrībai nav bijusi stingra pozīcija ne COVID ārstēšanā, ne par ārstu izaugsmi, ne vispār tiek domāts par attīstību.
Varētu jau ļaut šai biedrībai dzīvot vai nomirt ar tādām pašām homeopātijas metodēm kā Aizsilnieces ārstes praksē, ja vien nebūtu bēdīgais fakts, ka ārstu sertifikācija diemžēl ir atkarīga no tieši šīs biedrības un tās vadības stila.
Pērn novembrī viņa apgalvoja, ka, kopš veselības ministra amatā esot Daniels Pavļuts, “daudzi no tiem, kas mācēja risināt krīzi, no ministrijas ir aizgājuši”, taču Ilze Viņķele, redz, sapratusi sistēmas procesus. Turklāt viņa esot arī mācījusies veselības aprūpes vadību. Taču ar krīzes vadību un grožu ņemšanu savās rokās pati Aizsilniece nav spējusi izcelties.
Ja palūkojamies uz ierosinājumiem, priekšlikumiem, tad diemžēl neatrodam nevienu vadītājas priekšlikumu, kas būtu sasniedzis likumdevējus! Saeima ir runājama, nevis spiežama! Un LĀB ir organizācija, kuras uzdevums ir veidot dialogu, lai ārstu ierosinājumi tiktu ņemti vērā.
Ārstiem palielinātas algas, jā. Bet vai šo panākumu varētu piesavināties Ilze Aizsilniece? Visticamākais, viņas panākums šajā ir nulle, jo Saeimā neviens ar viņu nerunā. Tas drīzāk ierindotos Ilze Viņķeles labo darbu sarakstā.
Tāpēc gribētos redzēt šīs biedrības vadības atskaiti un skaidrojumu tās biedriem – kā aizstāvētas intereses, kādi ierosinājumi un priekšlikumi tapuši pēdējā gada laikā un kas reāli sasniegts? Atmetot politiku, personiskās un biznesa intereses.
Seko mums 
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
