Kāpēc “Latvijas Avīze” tik uzskatāmi pūta “Attīstībai”/Par” stabulē? Atbildi dod tās īpašnieka Berķa ziedojumu pārskats
Pietiek lasītājs03.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir dzirdēti neizpratnes pilni jautājumi – kāpēc gan Latvijas Avīze, kas Voldemāra Krustiņa laikos bija cienījams nacionālkonservatīvs izdevums, tagad Rīgas domes priekšvēlēšanu periodā tik uzskatāmi pūta “Attīstībai”/Par” un “Progresīvo” apvienības stabulē?
Realitāte ir tāda, ka „Krustiņa laiki” avīzē sen ir pagājuši un tagad tā uzcītīgi pilda sava īpašnieka un patiesā labuma guvēja, Ventspils miljonāra Olafa Berķa komandas.
Savukārt to, kādas ir šīs komandas, uzskatāmi parāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze un konkrēti Olafa Berķa ziedojumu pārskats par pēdējiem desmit gadiem:
Attīstībai/Par! Nauda EUR 2100.00 Olafs Berķis 05.03.2020
Latvijas attīstībai Nauda EUR 21500.00 Olafs Berķis 01.02.2019
Latvijas attīstībai Nauda EUR 21500.00 Olafs Berķis 21.09.2018
Latvijas attīstībai Nauda EUR -1500.00 Olafs Berķis 17.08.2016
Latvijas attīstībai Nauda EUR 5000.00 Olafs Berķis 22.07.2016
Latvijas attīstībai Nauda EUR 15000.00 Olafs Berķis 01.04.2016
Latvijas attīstībai Nauda EUR 18000.00 Olafs Berķis 26.06.2015
Latvijas attīstībai Nauda EUR 16000.00 Olafs Berķis 12.06.2014
Latvijas attīstībai Nauda LVL 9839.26 Olafs Berķis 24.12.2013
Jaunā VIENOTĪBA (Nacionālās VIENOTĪBAS apvienība; Partijas Jaunais laiks, partijas Pilsoniskā savienība un partijas Sabiedrība Citai Politikai apvienība; VIENOTĪBA) Nauda LVL 12000.00 Olafs Berķis 13.09.2011
Jaunā VIENOTĪBA (Nacionālās VIENOTĪBAS apvienība; Partijas Jaunais laiks, partijas Pilsoniskā savienība un partijas Sabiedrība Citai Politikai apvienība; VIENOTĪBA) Nauda LVL 1757.01 Olafs Berķis 27.09.2010
Tas nozīmē, ka kopš 2013. gada Latvijas Avīzes īpašnieks ir noziedojis „Attīstībai/Par” un tās priekštečiem vairāk nekā 110 tūkstošus eiro. Kādi vēl jautājumi par Latvijas Avīzes saturu?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
