Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau kādu laiku Latviju pāršalc ziņas, kuru būtība ir viena - pilsoņi vēršas pie valsts (policijas un prokuratūras) pēc aizsardzības, bet to nesaņem. Varmākas uzbrūk un slepkavo, bet neviens viņus neierobežo - vai arī sāk tvarstīt tad, kad ir par vēlu.

Briesmīgie Jēkabpils notikumi, pirms kuriem varmākas noslepkavotā sieviete bija vērsusies visās iespējamās instancēs, ir skaļākais no gadījumiem, bet ir vēl citi. Nesen pēc skolasbiedra saduršanas, vainīgais drīz nokļuva brīvībā un atgriezās skolā. Tiesiskā aizsardzība pat nav pienākusies Saeimas deputātam Gatim Liepiņam, kuram sabiedriskajā transportā uzbruka kāds iereibis vīrietis, kuru "izprovocēja" latviešu valoda un sarunas par zemessardzi.

Vienu mūsu policijai un prokuratūrai nevar pārmest – vienlīdzīgu attieksmi vienaldzībā. Valsts policija atteicās uzsākt kriminālprocesu, un prokuratūra šādu lēmumu atbalstīja. Sanāk, ka zemessargs, kurš ir devis zvērestu ar savu dzīvību sargāt Latviju, nav aizsargāts no pašas valsts puses pat miera dzīvē. Kā tas var būt!?

Šie ir tikai zināmākie gadījumi, kas izpelnās pietiekami plašu rezonansi medijos, lai institūcijas būtu spiestas taisnoties. Bet ir vēl citi gadījumi. Skarbā patiesība ir tā, ka Latvijas Republikas Satversmes 93. pants nedarbojas. Šis pants vēsta: "Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums." Vēl arī vietā atgādināt 95. pantu: "Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu.” Praksē gan redzam, ka nesaizsargā vis - ne godu, ne cieņu, ne dzīvību.

Vietā ir jautājumi - kurš vainīgs? Kāpēc mūsu valsts nepilda savas funkcijas? Kāpēc ģenerālprokurors Juris Stukāns rāda ar pirkstu atpakaļ uz pašu sabiedrību, sakot, ka vainīga ir tās tolerance pret vardarbību? Ko tad darīt sabiedrībai, kas vēršas visās iespējamās institūcijās, bet nesaņem tiesisko aizsardzību pret savu godu, cieņu un dzīvību?

Vai veidot pašaizsardzības vienības, ja reiz valsts ir bezspēcīga pret katru varmāku, kas staigā pa Latvijas pilsētām un mazpilsētām un draud apkārtējiem? Vai arī pārliekā tolerance attiecas uz valsts amatpersonām, kas nespēj nodrošināt funkcionējošas valsts minimumu, bet tomēr kaut kādu iemeslu dēļ tiek pārvēlētas?

Bet šos jautājumus es adresēju ne Stukānam, bet Krišjānim Kariņam. Ministru kabineta iekārtas likuma 4. panta 2. daļa nosaka, ka Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu. 6. panta 1. daļa nosaka, ka Ministru prezidents nodrošina, ka tiek īstenota Ministru kabineta Deklarācija.

Atgādinu, ka iepriekšējās valdības deklarācija pasludināja bezkompromisu (!) tiesiskumu, kā arī valsts drošības un tiesiskuma stiprināšanu. Citēju: "Mēs nostiprināsim Latvijā tiesiskumu, modernizējot tiesu varu. Stiprināsim iekšējo drošību." Savukārt jaunās valdības deklarācijā ir paziņots, ka "Stiprinot mūsu valsts izaugsmes ceļu, ir jāturpina īstenot politika, kas sniedz Latvijas iedzīvotājiem drošību un labklājību." Drošība ir norādīta kā joma Nr.1.!

Un atkal citēju [bezjēdzīgo] deklarāciju: "Drošības joma aptver ne tikai ārējo militāro drošību un ārpolitiku, bet arī iekšējo drošību, tiesiskumu un likuma varas stiprināšanu, kas ietver gan policijas, gan ugunsdzēsēju, gan robežsardzes, gan korupcijas apkarošanas spēkus."

Un tālāk: "Nodrošināsim personas pieeju tiesai un personas tiesību un interešu efektīvu aizsardzību tiesu sistēmā, tostarp pilnveidojot izmeklēšanas un tiesvedības procesus (..) kā arī veicinot personas motivāciju un iespējas aizstāvēt savas tiesības." Un tas nav viss: "Rūpēsimies par efektīvu cietušo interešu ievērošanu un aizstāvību kriminālprocesā."

Visi šie "nodrošināsim", "nostiprināsim", "rūpēsimies", lai arī aptuveni, tomēr ir vērsti uz konkrētu prioritāti, ko šī pati valdība ir izvirzījusi kā nr.1., kas ir arī prioritāte, ko saskaņā ar liberālisma valsts teoriju nodrošina pat visierobežotākā vara - "naktssarga" funkciju, kas nodrošina pilsoņu neaizskaramību pret varmācību.

Es šos jautājumus adresēju Krišjānim Kariņam, jo viņš ir premjers jau kopš 2019. gada 23. janvāra, savukārt "Vienotības" ministru prezidenti ir pārvaldījuši valsti kopumā 13 gadus - neviens nevar vainot, ka nav bijusi dota iespēja. Es šos jautājumus adresēju Krišjānim Kariņam, jo viņš atbild par Ministru kabineta darbību un minētās Deklarācijas izpildi. Jo viņš ir no liberālas partijas, kurai jāspēj nodrošināt nekas vairāk, nekas mazāk kā pilsoņu fiziskā drošība. Un mana "tolerance" pret šo nožēlojamo situāciju tik tiešām sāk beigties.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...