Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēja industrijas pārstāvji pie katras izdevības pamanās apgalvot, ka vēja enerģija esot lēta. Taču patiesībā tas ir viens no mītiem, ko iebarot naivajai sabiedrībai, kam nav laika iedziļināties niansēs.

Pirmkārt, vēja enerģija nekad nav bijusi lēta. Otrkārt, tā ir kļuvusi nosacīti lētāka, bet nevis, pateicoties nosacīti jaunām tehnoloģijām, kā to apgalvo vēja industrija, bet tam, ka vēja turbīnu konsole tiek pacelta līdz 150 metriem vai augstāk, tur, kur ir stipri vairāk vēja, un tiek palielināts rotora diametrs, tas var sasniegt 200 metrus un pat vairāk. Protams, šādu vēja turbīnu atstātais efekts uz ainavu un vidi ir, maigi izsakoties, graujošs. Šāda augstuma turbīnu uz sauszemes nav ne Dānijā ne Vācijā, bet šāda izmēra prototipus un nepārbaudītas tehnoloģijas var mierīgi atļauties pieteikt būvēt Latvijā.

AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) plāno tuvākajos 10 gados attīstībā investēt aptuveni 400 miljonus eiro, lauvas tiesa no šīm investīcijām paredzēta, lai varētu integrēt nākotnē iecerētos vēja parkus un to saražoto elektroenerģiju. Lai saražoto vēja enerģiju varētu nodot pamattīklā, ir nepieciešams nodrošināt balansēšanas jaudas, paplašināt augstrieguma tīkla infrastruktūru, tāpat plānots uzstādīt enerģijas uzkrāšanas baterijas.

Daļa izmaksu droši vien tiks segtas no Eiropas fondiem, bet šeit jāatgādina, ka nekas no vēja turbīnu tehnoloģijas nav radīts Latvijā un nauda ar uzviju atgriezīsies Eiropas bagāto, “zaļo” tehnoloģiju valstu, tādu kā Vācijas un Dānijas makos.

Vēja biznesmeņu ambīcijas kopā ar “Latvenergo” vēlmi padarīt Latviju par elektroenerģijas eksportvalsti jau pašlaik vismaz divas reizes pārsniedz “Kurzemes  loka” kapacitāti, kas ir vien nepilni 1000 MW, - to parāda AST izsniegtie tehniskie noteikumi par jaunu ģenerējošu jaudu pieslēgšanu “Kurzemes lokam”. (https://www.ast.lv/sites/default/files/editor/PSO-Zinojums-2020.pdf 40lpp.)

Jāatgādina, ka Latvijai nav jābūt pašpietiekamai enerģijas ražošanā, - kāda tad bija jēga būvēt dārgos starpsavienojumus un atrasties vienotā enerģētikas tirgū ar Skandināviju un Poliju? Vai tikai, lai kļūtu par elektroenerģijas ražotājvalsti un lielāko eksportētāju, kā to vēlas “Latvenergo” un citi?

“Latvenergo” un AST  pašreizējā vadība nesaskata riskus un pretrunas, attīstot vēja enerģiju Latvijā, sevišķi, ja peļņas apmērus var palielināt uz Latvijas iedzīvotāju un vides degradācijas rēķina.

Apgalvot, ka vēja enerģija Latvijā ir lēta, var vienīgi tāpēc, ka nav jāsamaksā par degradēto vidi, nav jāutilizē bisfenolu A saturošie toksiskie rotori, nav jādemontē tūkstošiem tonnu zemē salieta dzelzsbetona, bet vēja enerģijai nepieciešamo infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu sedz no Latvijas nodokļu maksātāju makiem.

Ikviens, kurš tic, ka vēja enerģija var atnest stabilu un lētu elektroenerģiju, var ielūkoties statistikā, kur nemainīgi dārgākā elektroenerģijas cena jau gadu desmitiem ir vēja enerģiju lobējošām lielvalstīm Vācijai un Dānijai, no tām tālu neatpaliek Spānija un Īrija. Šo valstu iedzīvotāji labi zina, ko nozīmē enerģētiskā nabadzība, kad elektroenerģijas ir pietiekami, bet iedzīvotāji nav par to spējīgi samaksāt. 

Vācijas “Energiewende” (enerģijas pārejas programma) ir tai izmaksājusi simtus miljardu eiro, - vai šī programma ir sevi attaisnojusi, kādus klimata mērķus tā ir palīdzējusi sasniegusi? Vai tādēļ Vācijai mazāk ir nepieciešama Krievijas gāze un Dānijai citi energoresursi, piemēram, Latvijas šķelda?

Latvijai nav jāatkārto šo valstu kļūdas, nav jāpērk svešas tehnoloģijas, bezjēdzīgi degradējot mūsu vidi un ainavu un padarot vēl nabadzīgākus mūsu valsts iedzīvotājus.

(Electricity price statistics - Statistics Explained (europa.eu))

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...