Iesaki rakstu: 
Kāpēc Vienotības līdere Solvita Āboltiņa vairs nemīl Saskaņas centru? Šāds jautājums nodarbina daudzus, kas labi atceras dedzību, ar kādu politiķe vēl pirms gada pēc 10. Saeimas vēlēšanām aizstāvēja SC aicināšanu Vienotības valdībā. Zinātāji teic, ka pie vainas ir Āboltiņas aizvainojums, ka SC vasaras sākumā nebija gatavs atbalstīt viņas kandidatūru kārotajam Valsts prezidenta amatam.
Šo runu izplatībā atkal daļēji vainojams pašas Āboltiņas pļāpīgums - viņa vairākiem sarunbiedriem pēdējās nedēļas laikā, atbildot uz jautājumu par koalīcijas veidošanu ar SC, apgalvojusi, ka neatbalsta to dziļi personisku motīvu dēļ, jo nekad nepiedos, "kā viņi mani toreiz izvazāja".
Runa ir par teju pusgadu veciem notikumiem pirms Valsts prezidenta vēlēšanām. Toreiz politikas kuluāros jau no agra pavasara runāja, ka Āboltiņai nebūtu nekas pretī Saeimas spīkeres krēslu nomainīt pret amatu Rīgas pilī. Pati politiķe atklāti nekad šīs savas ambīcijas neapstiprināja, bet arī striktu nē šādām vēlmēm neteica, kādā intervijā pat atzīdama: "Nekad nesaki nekad."
Pavasarī politikas kuluāros runāja, ka ar savu plānu Vienotības līdere devusies pie tobrīd vienīgā cilvēka, ar kura atbalstu viņa varēja cerēt uz Valsts prezidenta amatu, - pie tobrīd uzticamā valdības partnera, zaļo zemnieku "krusttēva" Aivara Lemberga. Tā kā Vienotībai bija divi no trim augstākajiem valsts amatiem - premjers un Saeimas spīkers -, politiskā loģika noteica, ka noteicošā loma Valsts prezidenta kandidāta izvēlē būs otram valdības partnerim Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS).
Āboltiņai jau vienreiz bija izdevies ar Lemberga svētību iegūt kārotot amatu - Saeimas spīkera krēslu - apmaiņā pret stratēģiskās Satiksmes ministrijas iedalīšanu zaļajiem zemniekiem. Lai panāktu Lemberga svētību Āboltiņas ceļam uz Rīgas pili, neoficiālās sarunās bija solīta mūžīga sadarbība un ieklausīšanās ventspilnieku vēlmēs. "Sievietes mani nekad nav uzmetušas," - šādu Lemberga domīgu frāzi, mēģinot izšķirties, vai uzticēties Āboltiņas solījumiem, tolaik kuluāros atstāstīja zinātāji.
Bija skaidrs, ka šāda vienošanās nav realizējama bez otras lielākās 10. Saeimas frakcijas - SC atbalsta, tādēļ starp Lembergu un Saskaņas līderiem par šo tēmu bijusi vismaz viena nopietna saruna, liecina neoficiāla informācija. Tomēr svītru Āboltiņas tīkojumiem pielikusi SC noraidošā attieksme. Sāpīga šī neveiksme bijusi arī tādēļ, ka SC līdz pēdējam brīdim uzturējis intrigu, nepasakot skaidru "nē" un Vienotības granddāmai ļaujot cerēt uz Valsts prezidenta vēlēšanu otro kārtu. Tomēr, kā zināms, prezidenta amatā ar balsu vairākumu ne bez būtiska SC atbalsta tika ievēlēts no ZZS saraksta 10. Saeimā iekļuvušais eksbaņķieris Andris Bērziņš.
Nepatīkamas mieles šīs Valsts prezidenta vēlēšanas atstājušas ne tikai Āboltiņas sirdī. Iespējams, neatgriezeniski tās iedragājušas arī Āboltiņas attiecības ar Valdi Zatleru, kurš bijis lieliski informēts par politiķes dubulto spēli prezidenta vēlēšanās, vārdos apgalvojot, ka Vienotība dara visu, lai nodrošinātu viņa pārvēlēšanu uz otro termiņu, bet vienlaikus līdz pēdējam brīdim cenšoties panākt vēlēšanu otro kārtu ar sevi kā kompromisa kandidāti.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
