Kāpēc veikt parakstu ekspertīzi, ja pietiek ar aizdomām, ka paraksti izskatās atšķirīgi: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK16.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com, - arī turpmāk to darīsim regulāri reizi nedēļā.
Krievijas un Kipras dubultpilsonim pieder Belizā reģistrēta juridiskā personai, kura sev piederošos aktīvus (naudas līdzekļus, obligācijas u.c.) uzglabāja Latvijā reģistrētā kredītiestādē. Ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) lēmumu tika uzsākts kriminālprocess par nenoskaidrota noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju, un minētajiem aktīviem piemērots arests.
Atbilstoši Belizas likumiem dokumentu uzglabāšanas laiks nepārsniedz 5 gadus, bet kredītiestādē uzglabātajiem aktīviem izcelsme bija senāka par 5 gadiem, līdz ar to minēto aktīvu izcelsmi pamatot ar pirmdokumentiem bija neiespējami.
Taču absurdā kārtā tieši šo dokumentu tiesiska neesamība procesa virzītājam radīja aizdomas par līdzekļu prettiesisku izcelsmi, kas bija par pamatu vispirms mantas arestēšanai un secīgi arī – ierosinājumam to atzīt par noziedzīgā ceļā iegūtu un tās konfiskācijai Latvijas valsts labā.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka Latvijā šis uzņēmums nav veicis komercdarbību. No citu valstu tiesībaizsardzības iestādēm nav saņemta informācija, ka šis uzņēmums tiktu turēts aizdomās par jebkāda noziedzīga nodarījuma pastrādāšanu. Pirms aresta uzlikšanas Belizā reģistrētā juridiskā persona daļu no savām prasījuma tiesībām pret kredītiestādi cedēja Latvijā reģistrētai kapitālsabiedrībai.
No tiesas lēmuma konstatējams, ka vainīgo personu par iespējamā noziedzīgā nodarījuma paveikšanu noskaidrot nav iespējams.
Tāpat no tiesas lēmuma nav iespējams secināt noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušo personu.
Iespējamā noziedzīgā nodarījuma raksturs, būtība un izdarīšanas termiņš nav noskaidroti.
Attiecīgi nav iespējams noskaidrot arī, vai attiecībā uz iespējamo noziedzīgo nodarījumu ir, vai nav iestājies noilgums, un vai šāds iespējamais noziedzīgais nodarījums vispār jebkad ir ticis pastrādāts.
Tiesas lēmumā konstatēts, ka Belizā reģistrētā juridiskā persona ir atzīstama par t.s. “čaulas veidojumu”, jo Latvijas tiesībaizsardzības iestādes nebija ieguvušas pierādījumus par to, ka šim uzņēmumam būtu atvērti konti citās valstīs, un tāpēc tām nebija iespēju pārliecināties par šī uzņēmuma īstenoto aktīvo komercdarbību, algu un telpu nomas maksājumiem, kā arī citām aktīvas komercdarbības izpausmēm.
Faktiski šī uzņēmuma atzīšana par čaulas veidojumu tiek argumentēta ar jurisdikciju (Beliza), kurā nav prasības par finanšu atskaišu gatavošanu, savukārt brīvprātīgi sagatavotie un bankai iesniegtie finanšu pārskati nav auditēti, kaut arī likums tiem auditu vispār neparedz.
Belizā reģistrētā juridiskā persona uz visiem informācijas pieprasījumiem ir sniegusi atbildes gan Latvijā reģistrētajai bankai, kurā atvērts konts, gan Latvijas tiesībaizsardzības iestādēm, tomēr tiesa šos paskaidrojumus un iesniegtos dokumentus atzina par šaubas un aizdomas raisošiem.
Procesa virzītājs izmeklēšanas laikā ir konstatējis, ka atsevišķos dokumentos vienas un tās pašas personas paraksts izskatās atšķirīgi un, neveicot jebkādu paraksta īstuma ekspertīzi, uz pieņēmuma pamata atzina, ka šie dokumenti saturot viltojuma pazīmes. Arī tiesa savā lēmumā minētos dokumentus vērtē “kontekstā ar citiem pierādījumiem” un secina, ka tie ir visticamāk esot radīti tikai ar mērķi, lai pamatotu fiktīvus darījumus.
Rezultātā par noziedzīgi iegūtu mantu tika atzīti gan Belizā reģistrētās juridiskās personas aktīvi, kas atradās Latvijas kredītiestādē, gan arī Latvijas uzņēmuma prasījuma tiesības pret šo kredītiestādi, kas tika iegūtas cesijas ceļā. Cesijas darījuma tiesiskums tiesas lēmumā vispār netika vērtēts, bet cesijas darījuma rezultātā iegūtās prasījuma tiesības pret Latvijas kredītiestādi arī tika atzītas par noziedzīgi iegūtu mantu.
Abām šīm juridiskajām personām (Belizā un Latvijā reģistrētajām) iepriekš piederošā manta (naudas līdzekļi, obligācijas, prasījuma tiesības u.c.) tika konfiscēta un ieskaitīta valsts budžetā. Abas šīs juridiskās personas Ekonomisko lietu tiesas lēmumu pārsūdzēja augstākstāvošai tiesu instancei – Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai, kura saņemto sūdzību noraidīja, pārsūdzēto lēmumu atstājot spēkā negrozītu.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.