Kariņa aizbildināšanās ir demagoģiska izvairīšanās no politiskās atbildības
Jānis Domburs16.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien, 16.septembrī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš portāla Delfi.lv raidījumā “Nākamais lūdzu!” paziņoja, ka ilgstoši atsaka dalību Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?", jo tas ir “izklaides šovs”. Pārējie raidījuma dalībnieki, premjera partijas biedri – parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuri bijuši daudzkārtēji “Kas notiek Latvijā?” dalībnieki, par šo tēmu klusēja.
Mans pienākums ir atbildēt uz šo Ministru prezidenta paziņojumu. Uzskatu, ka tas ir nepamatots pārmetums profesionālai žurnālistikai un demagoģiska izvairīšanās no politiskās atbildības.
Cienot kolēģu darbu citos, tostarp izklaides žanros, jāuzsver, ka katrs “Kas notiek Latvijā?” raidījums ir mana un manu kolēģu rūpīga darba rezultāts, veicot faktu un datu vākšanu un pārbaudi, dalībnieku un ilustrāciju atlasi, un tamlīdzīgi. Šī darba galvenais mērķis ir sniegt sabiedrībai iespēju kritiski izvērtēt dažādu aktuālo notikumu aspektus, dažādus viedokļus, politiķu un amatpersonu rīcību. Raidījuma forma ir pamatota atbilstoši saturam – ievērojot vispārzināmus principus, ka žurnālistika, ja tam ir pamats, var būt provocējoša, izaicinoša, šokējoša un tamlīdzīgi. Bet šis nav izklaides šovs.
Mans žurnālista darba pamatprincips ir veicināt Latvijā demokrātiju un valsts attīstību. Tas nav mainījies kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad Krišjānis Kariņš bija tālu no politikas un valsts pārvaldes. Tas nemainījās 2001.-2011. gadā, kad Latvijas Televīzijas ēterā bija raidījums “Kas notiek Latvijā?”, kurā Krišjānis Kariņš piedalījās daudzkārt, un tas nav mainījies tagad. Ievērojot vienotus principus pret visiem raidījumu dalībniekiem un norobežojoties no jebkādiem personiskiem subjektīviem uzskatiem par kādu no viņiem.
Krišjānis Kariņš kopš “Kas notiek Latvijā?” atjaunošanas 2021. gada rudenī uz raidījumu aicināts vairākkārt saistībā ar viņa atbildību par dažādiem jautājumiem – sākot no Covid-19 krīzes pārvaldības, turpinot ar Latvijas reakcijām uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā sekām. Ir nožēlojami, ka šāda līmeņa amatpersona diskusijas par šādiem jautājumiem, kurās piedalījies visplašākais Latvijas politiķu, amatpersonu, ekspertu un sabiedrisko aktīvistu loks, sauc par izklaidi.
Uzskatu, ka “Kas notiek Latvijā?” diskusijas, līdzās citiem mediju raidījumiem, kuros piedalās dažādi dalībnieki, veicina atklātumu, viedokļu dažādību un analīzi Latvijas publiskajā telpā, līdz ar to veicinot demokrātiskos procesus Latvijā. Tas atbilst arī Latvijas Televīzijas sabiedriskā pasūtījuma būtībai. Savukārt Krišjāņa Kariņa atteikšanās piedalīties diskusijās ir izvairīšanās no tiešas atbildības izvērsti iztirzāt savu darbu un lēmumus, tostarp aci pret aci ar atšķirīgu viedokļu pārstāvjiem.
Lai veicinātu publisku diskusiju, aicinu Latvijas Televīziju, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, mediju organizācijas un ekspertus, kā arī jebkuru politiķi, amatpersonu, sabiedrisko organizāciju pārstāvi un citus, kam rūp demokrātija un politiskā atbildība un kas ir “Kas notiek Latvijā?” dalībnieki vai skatītāji, publiski sniegt savus vērtējumus par šo tēmu un par to, vai “Kas notiek Latvijā?”, kā apgalvo Ministru prezidents, ir “izklaides šovs” vai arī kas cits Latvijas Televīzijas sabiedriskā pasūtījuma un Latvijas demokrātijas ietvaros.
Seko mums 
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
