Kariņa aizbildināšanās ir demagoģiska izvairīšanās no politiskās atbildības
Jānis Domburs16.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien, 16.septembrī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš portāla Delfi.lv raidījumā “Nākamais lūdzu!” paziņoja, ka ilgstoši atsaka dalību Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?", jo tas ir “izklaides šovs”. Pārējie raidījuma dalībnieki, premjera partijas biedri – parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuri bijuši daudzkārtēji “Kas notiek Latvijā?” dalībnieki, par šo tēmu klusēja.
Mans pienākums ir atbildēt uz šo Ministru prezidenta paziņojumu. Uzskatu, ka tas ir nepamatots pārmetums profesionālai žurnālistikai un demagoģiska izvairīšanās no politiskās atbildības.
Cienot kolēģu darbu citos, tostarp izklaides žanros, jāuzsver, ka katrs “Kas notiek Latvijā?” raidījums ir mana un manu kolēģu rūpīga darba rezultāts, veicot faktu un datu vākšanu un pārbaudi, dalībnieku un ilustrāciju atlasi, un tamlīdzīgi. Šī darba galvenais mērķis ir sniegt sabiedrībai iespēju kritiski izvērtēt dažādu aktuālo notikumu aspektus, dažādus viedokļus, politiķu un amatpersonu rīcību. Raidījuma forma ir pamatota atbilstoši saturam – ievērojot vispārzināmus principus, ka žurnālistika, ja tam ir pamats, var būt provocējoša, izaicinoša, šokējoša un tamlīdzīgi. Bet šis nav izklaides šovs.
Mans žurnālista darba pamatprincips ir veicināt Latvijā demokrātiju un valsts attīstību. Tas nav mainījies kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad Krišjānis Kariņš bija tālu no politikas un valsts pārvaldes. Tas nemainījās 2001.-2011. gadā, kad Latvijas Televīzijas ēterā bija raidījums “Kas notiek Latvijā?”, kurā Krišjānis Kariņš piedalījās daudzkārt, un tas nav mainījies tagad. Ievērojot vienotus principus pret visiem raidījumu dalībniekiem un norobežojoties no jebkādiem personiskiem subjektīviem uzskatiem par kādu no viņiem.
Krišjānis Kariņš kopš “Kas notiek Latvijā?” atjaunošanas 2021. gada rudenī uz raidījumu aicināts vairākkārt saistībā ar viņa atbildību par dažādiem jautājumiem – sākot no Covid-19 krīzes pārvaldības, turpinot ar Latvijas reakcijām uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā sekām. Ir nožēlojami, ka šāda līmeņa amatpersona diskusijas par šādiem jautājumiem, kurās piedalījies visplašākais Latvijas politiķu, amatpersonu, ekspertu un sabiedrisko aktīvistu loks, sauc par izklaidi.
Uzskatu, ka “Kas notiek Latvijā?” diskusijas, līdzās citiem mediju raidījumiem, kuros piedalās dažādi dalībnieki, veicina atklātumu, viedokļu dažādību un analīzi Latvijas publiskajā telpā, līdz ar to veicinot demokrātiskos procesus Latvijā. Tas atbilst arī Latvijas Televīzijas sabiedriskā pasūtījuma būtībai. Savukārt Krišjāņa Kariņa atteikšanās piedalīties diskusijās ir izvairīšanās no tiešas atbildības izvērsti iztirzāt savu darbu un lēmumus, tostarp aci pret aci ar atšķirīgu viedokļu pārstāvjiem.
Lai veicinātu publisku diskusiju, aicinu Latvijas Televīziju, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, mediju organizācijas un ekspertus, kā arī jebkuru politiķi, amatpersonu, sabiedrisko organizāciju pārstāvi un citus, kam rūp demokrātija un politiskā atbildība un kas ir “Kas notiek Latvijā?” dalībnieki vai skatītāji, publiski sniegt savus vērtējumus par šo tēmu un par to, vai “Kas notiek Latvijā?”, kā apgalvo Ministru prezidents, ir “izklaides šovs” vai arī kas cits Latvijas Televīzijas sabiedriskā pasūtījuma un Latvijas demokrātijas ietvaros.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
