Kariņa un Pabrika skaļie paziņojumi par pārcenšanos ar „kapitālo remontu” ir tukša d...šana
Aldis Gobzems30.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kariņa un Pabrika skaļie paziņojumi ir tukša d...šana. Opijs Delfu auditorijai. Līdzīgi kā stāsts par baltkrievu uzņēmēju gaidāmo pieplūdumu valstī. Paskaidrošu. Es runāju par finanšu sektoru un banku “kapitālo remontu”.
Pēc analoģijas principā vajadzētu apturēt Microsoft Latvijā kontu un reportēt FIB par visām transakcijām, jo Microsoft zīmols Skype tiek izmantots, lai tiesātu Baltkrievijas opozīcijas pārstāvjus un protestu dalībniekus. Tas pats attiecas uz Ford, jo, cik esmu redzējis, baltkrievu VDK braukā ar tādiem. Piekritīsiet - absurds. Bet ko vajag darīt?
Manuprāt, vissvarīgākais pašreiz ir atgriezt valstij tiesiskās uzraudzības monopolu. Respektīvi, ja Uzņēmumu reģistrā ir iesniegti visi dati par uzņēmumu un tajā skaitā arī par PLG (patiesā labuma guvējiem), UR tos ir akceptējis un padarījis publiskus, tad bankām nebūtu jāveic otrreizējā vētīšana vispār.
Tas pats attiecināms uz privātpersonām. Ja privātpersona ir LR pilsonis, pastāvīgais iedzīvotājs un par tādu to atzīst PMLP, izdodot personu apliecinošu dokumentu, jebkurai bankai ir jāatver konts, un tā nedrīkst atteikties to darīt. Vai aizvērt - jo nesaprot “lielo USD pārskaitījumu skaitu uz Ķīnu”.
Pārskaitījumu uzraudzība un noziegumu atklāšana jāveic likumā paredzētajā kārtībā bez banku iesaistes, t.i. LR finanšu sistēmas ietvaros starp Latvijas subjektiem var veikt bez papildu nosacījumiem, jo nauda paliek šeit un tālākā uzraudzība/izmeklēšana vienkārši ir jāveic policijai, VID, ja ir aizdomas par noziegumu. Nevis bankām.
Savukārt pārskaitījumi ārpus LR, ES ietvaros jāregulē tāpat kā LR ietvaros ar tām valstīm, kurām ir atbilstoša sertifikācija no ECB (Eiropas Centrālās bankas) kā tādām, kurās ir pietiekoši stingra uzraudzība. Un atkal šī funkcija un atbildība pārbaudīt maksājuma “legalitāti” ir jānoņem no komercbankām.
Visbeidzot, pārskaitījumi uz augsta riska valstīm ir jāsniedz LB (Latvijas Bankas) klīringam saraksta veidā. Tā ir Zviedrijā. FKTK funkcijas jānodod atpakaļ LB. FKTK ir jālikvidē. Tur algas maksā vairāk nekā rūpnīcā vadošajam personālam. Un tas ir nevajadzīgi. Pietiek uzturēt divas nereāli dārgas iestādes.
FKTK iecere bija, ka tiks noņemta slodze no LB, lai varētu attīstīt finanšu sektoru. Tas vairs nav aktuāli. Tagad ir jāveic primitīva uzraudzība, un nekāds finanšu centrs ar aktīvu pārvaldnieku simtiem un ne banku finansētajiem nespīd. LB prezidents var cuncināt ar šīm atliekām vēsi pats. Turklāt vēl jau ir nevajadzīgais FID, no kura jēga šobrīd ir precīzi nekāda.
Mums ir jādomā nevis, kā apkarot finanses, bet kā radīt tādu vidi, lai tādi SEBi, Danskes un citi domātu, kā pārcelt Core operācijas uz LV, uz vietu, kur viņiem ir saprotami, iespējams, stingri, bet izpildāmi noteikumi, lai veiktu norēķinus. Uz to ir jāstrādā valdībai, ārlietu sektoram un LB.
Bet ko dara valdība? Atkal sēdēs un domās semināros, kā veicināt investīcijas finanšu sektorā, kur vissvarīgākais ir uzkodas un erotiskās fantāzijas par jaunāko FKTK un Finanšu ministrijas personālu. Tas ir LV stils - stratēģiskās plānošanas un semināri ārpus Rīgas viesu namā ar pirtiņu. Atceros to no viena sava dzīves posma. Erotiskas fantāzijas ar uzkodām ir visa valdības spēja.
Post Scriptum. Konts ir konstitucionāla cilvēktiesība sabiedrībā, kura virzās uz bezskaidras naudas norēķiniem. Nevar cilvēkam atņemt iespēju norēķināties par pārtiku un pakalpojumiem. Turklāt tehniski bez bankas var iztikt, ja norēķinu kontu sistēma ir pieejama katram. Igauņiem ir paredzēts, ka viņu VID katrai privātpersonai ir jānodrošina norēķinu konts. Līdz šim, protams, tas ir bijis vajadzīgs tikai tādiem, kuriem ir bijusi pasludināta personīga maksātnespēja, bet praktiski sistēma strādā. Padomājiet par šo visu, cik ļoti valsts par Jums nedomā.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
