Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2019. gada 27. augustā pieņemtais Ministru kabineta rīkojums "Par Latvijas Universitāti" paredz (3. lpp): "Mandātu komisija prettiesiski izsniedza  mandātu 13 personām, kurām nebija tiesību to iegūt atbilstoši Satversmes sapulces nolikuma 4.punktam. Šīs 13 personas tika deleģētas, bet ne vēlētas kā to nosaka LU Satversmes 5.4.punkts. Šo 13 personu dalība un vēlēšanu tiesību izmantošana Satversmes sapulcē LU rektora vēlēšanās ir neleģitīma." un "ārkārtas Satversmes sapulces sēdi jāsasauc Satversmes sapulces priekšsēdētājam, kurš ir atbildīgs par Satversmes sapulces vadīšanu LU Satversmē noteiktajā kārtībā.", "LU rektoram nebija tiesību sasaukt Satversmes sapulces ārkārtas sēdi 2019. gada 6. jūnijā, bet rektoram bija tikai tiesības pieprasīt Senātam sasaukt šādu sēdi." (10., 11. lpp.)

Tas uzjundīja Latvijas Universitātes Senāta senatoru neizpratni, kā tā var būt, ka saskaņā ar vienu un to pašu Latvijas Universitātes Satversmes sapulces nolikuma 11. punktu vienā dienā, vienā sapulcē, viens un tas pats Satversmes sapulces sastāvs vēlēja gan rektoru, gan senātu, mandātu komisija prettiesiski izsniedza mandātus, bet tikai rektors ir ievēlēts nelikumīgi, taču senāts likumīgi.

"Viens likums, viena taisnība visiem", iekalts valdības zālē. Valdība gan uzspiež Universitātei dažādas, savstarpēji pretrunīgas taisnības.

Daži fragmenti no senatoru sarunas.

Māris Purgailis, Ekonomikas un vadības fakultātes profesors (29 August 2019 at 19:04:15 EEST): Lai gan valdība lēma tikai par rektora neapstiprināšanu, no Izglītības un zinātnes ministrijas un valdības puses atzīt, ka citus lēmumus Satversmes sapulces sastāvs neietekmēja būtu nekonsekventi, kas vājinātu viņu pozīcijas tiesā. Tāpēc vienīgās, manuprāt, ''zāles'' ir ātri sasaukt Satversmes sapulci.

Guntis Zemītis, Latvijas Vēstures institūta direktors (29 August 2019 at 23:24:33 EEST): Es uzskatu, ka Satversmes sapulcē (Ss) nebija būtiski pārkāpumi. Jūtos arī personīgi atbildīgs, jo arī no mums - Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts bija viens no tiem liktenīgajiem 13 mandātiem, kurus Satversmes sapulces Mandātu komisija, ja nemaldos, vienbalsīgi, arī apstiprināja.  Pirms to pieteikt, sazinājāmies ar juridisko departamentu, rīkojamies pēc labākās sirdsapziņas - cilvēks bija likumīgi ievēlēts kā rezerves kandidāts, institūtam bija brīvais balsojums. Šie cilvēki nebija ielikteņi, ne arī kā īpaši uzrunāti un nenostādīja kādu no pusēm neizdevīgākā situācijā. Viens no norādītajiem pārkāpumiem, bija, ka Ss nav pārstāvētas koledžas. Tātad, lai Satversmes sapulce būtu leģitīma, tā ir jāpapildina. Tātad kaut kas ir jāmaina nolikumā..... Es varētu turpināt, bet neuzskatu to par vajadzīgu. Es pilnībā piekrītu profesoram Rozenvaldam - ja nebija būtisku pārkāpumu, tad ir ievēlēts gan Senāts, gan rektors. Ja  nu tomēr bija, tad nav ievēlēts nedz viens, nedz otrs, nedz arī Šķīrējtiesa. Selektīvs tiesiskums grauj ne tikai Universitāti, tas sagrauj arī mūs kā personības.

Jānis Ikstens, Sociālo zinātņu fakultātes dekāns (29.08.19 12:32): Universitāte ir nonākusi vēl nepieredzētā turbulencē, un tās sekas šobrīd vēl nav pat pilnībā ieraugāmas. Lai izkļūtu no šīs satricinājumu zonas, ir nepieciešama pārdomāta un pamatota rīcība, nevis problēmu paslaucīšana zem paklāja. Tas attiecas  arī uz Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas legalitāti.

Izlasot Ministru kabineta rīkojumu par Latvijas Universitātes Rektoru http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40476239&mode=mk&date=2019-08-27 , ir saredzami vairāki apsvērumi, ar kuriem Ministru Kabinets pamato pārkāpumus  rektora vēlēšanu procesā un kas attiecas uz 24. maija sēdi, kurā tika vēlēts Senāts un Akadēmiskā šķīrējtiesa, t.sk.:

- 13 SS dalībnieki bez tiesiska pamata;

- 13 balsis varēja iespaidot vēlēšanu iznākumu, jo balsu atšķirības par katru kandidātu bija nelielas;

- LU koledžu studējošo pārstāvniecības neesamība.

Visi šie apsvērumi attiecas gan uz rektora vēlēšanām 24. maijā, gan arī uz Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanām 24. maijā. Tāpēc jautājums par divu pēdējo institūciju legalitāti vismaz man ir acīmredzams.

Protams, mēs varam iekšēji vienoties, ka ar Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanām viss ir kārtībā. Līdzīgi kā mēs to izdarījām ar rektora vēlēšanām,
profesoram Mārcim Auziņam to vainagojot ar attiecīgu vērtējumu plašsaziņas līdzekļos (proti, profesors Mārcis Auziņš plašsaziņas līdzekļos, ka rektors Indriķis Muižnieks ir ievēlēts par rektoru un Latvijas Universitāte to ir pieņēmusi).

Tomēr aizvakar šo iekšējo vienošanos par nederīgu pasludināja ārējs spēlētājs, radot pamatīgu jucekli. Ignorējot Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas legalitātes jautājumu, mēs varam atkārtoti piedzīvot šādu scenāriju.

Tāpēc uzskatu, ka izejas meklēšana no “Universitātei sarežģītā brīža” sākas ar problēmas apzināšanos. Pēc tam jau sekotu šīs problēmas padziļināta un raita analīze, kurā nepieciešamības gadījumā ir iesaistāma ārpus Latvijas Universitātes esoša kompetence. Tālākā rīcība izrietētu no analīzes rezultātiem.

Guntis Arnicāns, Datorikas fakultātes dekāns (2019-08-29 16:56): Situācijas raksturojums ar faktiem vai informāciju, kas varētu tikt interpretēta kā fakts. 1. Ministru kabinets ir lēmis tikai par rektora apstiprināšanu. 2. Ministru kabinets nav lēmis, par to ka Satversmes sapulces sēdes ir nelikumīgas, vai cits pareizāks juridiskais termins. 3. Ministru kabinets ir izteicis šaubas par Satversmes sapulces sēžu likumību. 4. Senāts pašlaik ir likumīgs, jo nav neviena lēmuma, kas to pasludinātu par nelikumīgu. 5. Ir varbūtība, ka tiesas ceļā Satversmes sapulces sēdes un Senātu tiesa pasludina par nelikumīgu. Un jo vairāk būs pieņemti kādi Senāta lēmumi, jo lielāks daudzums ar nelikumīgiem lēmumiem būs radīts; attiecīgi lielāka “putra” ar Latvijas Universitāti un tās dokumentiem. 6. Ir varbūtība, ka pašreizējais rektors Indriķis Muižnieks tiesājas par Ministru kabineta lēmumu, vēl Ministru kabineta lēmums nav stājies spēkā. 7. Ir varbūtība, ka tiesa uzskata, ka rektors Indriķis Muižnieks ir jāapstiprina amatā. Un piedevām ar atpakaļejošu datumu. Kas notiks ar tā brīža vadības komandu? Vai nesamazinās iespēja izveidot labu jauno komandu, ja nav garantijas par tās ilglaicību darbošanos? 8. Kamēr norit tiesāšanās, tikmēr nevar neko prognozēt; Latvijas Universitāte ir nedrošākajā stāvoklī un personas no malas nevar uzskatīt Latvijas Universitātes lēmumus par 100% drošiem.

Arī es pieturos pie viedokļa, ka varianti ar “netīrumu paslaucīšanu zem tepiķīša” ir ļoti riskanti. Pūlis (datoriķu izpratnē – daudzi dažādi domājoši aģenti) vienmēr spēs “pacelt paklāju un parādīt netīrumus”. Pūlis tiek piesaukts tāpēc, ka šai problēmai sekos līdzi daudz cilvēku gan iekš, gan ārpus LU. Starp tiem būs daudz personu, kas kādu savu mērķu dēļ gribēs pacelt paklāju. Ja varam parādīt, ka paklāja nav vispār, tad nebūs, ko pacelt.

Pieņemsim, ka uzdevums ir samazināt LU nevēlamo lēmumu pieņemšanas un seku iestāšanās varbūtību vai to smagumu.

Ir daudzas paradigmas, kā risināt uzdevumus. Apskatīsim vienu no vienkāršākajām – “Rupjā spēka metode”. Plusi - risinājums ir ļoti vienkāršs, saprotams, pareizā rezultāta iegūšana pie pareizas realizācijas varbūtība tuva 100%, viegli pārliecināties, ka  realizācijā nav kļūdu, cilvēki no malas redz un saprot, kā iegūts pareizais rezultāts. Mīnuss – jāpatērē milzīgi resursi, ja uzdevums ir liels, t.i. ir daudz elektrība, daudz izmantojam atmiņu, ilgs skaitļošanas laiks un citi zaudējumi. Taču ir uzdevumi, kuros šī metode ir vislabākā – nepieciešamajā laikā dod 100% pareizu atbildi. Atbilstoši rupjā spēka metodei, jāskatās uz vienkāršiem risinājumiem un jānovērtē ar kādiem resursiem maksājam par rezultāta sasniegšanu.

Lielākais mums pieejamākais spēks ir Satversmes sapulce. Nu tad izmantojam to.

Piemērs 0. Mums nestrādā lietojumprogramma, kā iecerēts. Bieži vien pietiek pārstartēt datoru un necīnīties ar pašreiz neejošas lietotnes reanimēšanu. Diemžēl reālo dzīvi nevaram pārstartēt, bet atsevišķus notikumus var nosacīti pārstartēt.

Piemērs 1. Likvidēt šaubas par Senāta likumību. Satversmes sapulcei ar motīvu “Likvidēt šaubas par Senāta likumību” organizē jaunas  vēlēšanas. Pēc korektām vēlēšanām šis uzdevums ir atrisināts. Papildus resursa patēriņš (zaudējumi) ir vēlēšanu organizēšana, laiks, neapmierinātība no kādu puses, ka būs cits
Senāta sastāvs, u.c.

Piemērs 2. Mazināt sekas, kas radīsies rektoram Indriķim Muižniekam ar tiesas palīdzību panākot iecelšanu rektora amatā ar atpakaļejošu datumu. Satversmes sapulce rīko balsošanu par neuzticības izteikšanu rektoram Indriķim Muižniekam, ja tiesa  nākotnē pieņem Indriķim Muižniekam labvēlīgu tiesas spriedumu. Tas reāli ir balsojums konkrēti pret personu Indriķi Muižnieku, bet par “haosa samazināšanu” kā to labāk noformulēt. Tad iznāktu, ka rektora amatu var iegūt pagātnē  kādu mēnesi, bet no Satversmes sapulces lēmuma brīža jaunais rektors var nedomāt par sava amata nestabilitāti. Par šādu variantu jāizsakās juristiem, jo nezinu, vai tāds praktiski ir iespējams. Papildus resursa patēriņš (zaudējumi) ir, ka daudzi to tulkos kā tiešu neuzticības izteikšanu profesoram Indriķim Muižniekam, un jebkurā gadījumā tas ir “sitiens” profesoram Indriķim Muižniekam.

Kā redzat, tad algoritmi ir samērā vienkārši, caurspīdīgi, daudz var atrisināt, bet ir jūtami resursu patēriņi (zaudējumi). Ar šiem piemēriem es tikai gribēju pateikt, ka ļoti nopietni jāskata daudzie iespējamie varianti, nepaļaujoties tikai uz optimistisko scenāriju, ko redzam ar “rozā brillēm”. Jāizvērtē riski, iespējamie risinājumi un rezultāts. Bez resursu patēriņa neiztiks, ieskaitot Latvijas Universtātes un tās konkrētu darbinieku reputācijas skaršanas. Pēc manām domām, pašlaik publiski vairāk tiek skatīti risinājumi, kas ir ar maziem resursu patēriņiem (optimizēti algoritmi, lai minimizētu kādu resursu patēriņu), bet tad nav garantijas par rezultāta sasniegšana, notiek cerēšana, ka neviens iespējamos netīrumus nepamanīs.

Artis Svece, filozofijas profesors (ceturtd., 2019. g. 29. aug., plkst. 21:26): Nevaru noturēties neizteicis pāris komentārus arī no savas puses, par ko atvainojos, bet mans attaisnojums ir kaut vai tas, ka esmu parakstījis paziņojumu par Senātu, lai gan, protams, šobrīd par šo lielā mērā juridisko jautājumu izsakās visi, izņemot juristus. Es piekrītu, ka jauna Satversmes sapulce ir tīrākais risinājums, bet īsti nevaru saprast, kā šo situāciju varētu atrisināt ar “vienkārša, caurspīdīga algoritma” palīdzību. Pirmkārt, Satversmes sapulce kādam ir jāsasauc. Vēlams, ka to sasauc kāds, kuram ir tiesības sasaukt.

Tātad tas nevar būt Senāts, ja pieņēmums ir, ka Senāts varētu nebūt leģitīms. Ja tas ir leģitīms, Satversmes sapulce nav vajadzīga. Ja nav leģitīms, tas nevar sasaukt leģitīmi Satversmes sapulci. Rektors vai rektora p.i. vismaz teorētiski ir tādā pašā situācijā, lai gan juristi diez vai šo jautājumu risina tīri abstrakti vai kā algoritmu – galu galā, nav jau tā, ka, ja vēsturnieki noskaidrotu, ka LatvijasvSatversmes sapulce kaut kādu formālu iemeslu dēļ nav sasaukta korekti vai dažiem deputātiem mandāti nav bijuši korekti, būtu jāatceļ visi Latvijas Republikas likumi kopš 1920. gada.

Caurskatot Satversmes sapulces nolikumu, visdrošākais variants šķita, ka sapulci var sasaukt trešdaļa Satversmes sapulces dalībnieku, ja tiem vēl ir tiesības, varbūt LU Padomnieku konvents. Bet jebkurā gadījumā, ja šāda Satversmes sapulce tiks sasaukta, tā taču nevar uzreiz ievēlēt Senātu, vispirms ir jālemj par to, vai šī sapulce uzskata, ka jauns Senāts ir jāvēl, un, ja ir jāvēl, jālemj par pretendentu izvirzīšanas procesa sākšanu un tikai tad nākt kopā otro reizi, lai balsotu. Var jau būt, ka Satversmes sapulce apstiprina esošo Senātu, bet visādi citādi runa ir par to, ka Senāts vismaz pusgadu nav lemtspējīgs, un diez vai reāli pastāv kāds ātrs jauna Senāta radīšanas variants. Varbūt rektora p.i. var kaut ko ātrāk izdarīt, bet rektors vai
rektora p.i. diez vai var atlaist Senātu, tātad jautājums tāpat būs spēkā.

Par to, vai Satversmes sapulce var izteikt neuzticību rektoram, lai nodrošinātos pret tiesas lēmumu. Šajā algoritmā ir viena problēma. Kur ir garantija, ka Satversmes sapulce nobalso par neuzticību rektoram? Turklāt, cik atceros, vajag divas trešdaļas balsu. Vai kaut kas līdzšinējos balsojumos garantē, ka sapulce patiešām rektoru atceļ? Bet iedomājaties, ka tā neatceļ un izsaka uzticību rektoram? Latvijas Universitāte izskatīsies pēc idiotiem, kas pavada laiku strīdoties bezjēdzīgās sapulcēs.

Es domāju, ka Senātam ir jāuzskata sevi par leģitīmu. Pretruna rodas tikai tajā gadījumā, ja Senāts piekrīt izglītības un zinātnes ministrei un uzskata, ka rektors nav ievēlēts korekti, jo Satversmes sapulce nav bijusi tiesīga lemt. Tad gan ir pretruna, jo, kā jau daudzi norādījuši, tā ir tā pati sapulce, kas iecēlusi abus. Bet tas, ka Senāta viedoklis atšķiras no Izglītības un zinātnes ministrijas vai Ministru kabineta viedokļa, nav iemesls, lai uzreiz pašiznīcinātos. Cita lieta, ka patiešām, ja kāds apstrīdēs Senāta tiesības lemt, tad to droši vien var izšķirt tikai tiesas ceļā, bet šeit es atkal runāju par lietām, kas nav manā kompetencē. Es piekrītu Jānim Ikstenam, ka ir noteikti jāprasa ārējs vērtējums, cita lieta, - nezinu, vai esat pamanījuši - juristu
viedokļi mēdz atšķirties. Tā ka no nestabilitātes mūs šobrīd neviens nepasargās, šīs cerības vienkārši ir jāatmet.

Man drīzāk šķiet svarīgi tas, ka šajos apstākļos visiem Senāta lēmumiem jābūt pieņemtiem stingri pēc nolikumiem utml., jo jebkura nobīde var tikt apstrīdēta, kļūt publiska un tiks izmantots kā apliecinājums tam, ka mēs nespējam sevi pārvaldīt. Tā ka ministru viedā lēmuma sekas, visticamāk, būs tādas, ka mēs piedzīvosim formālisma uzplaukumu Latvijas Universitātē.

Vēlreiz atvainojos, esmu pārliecināts, ka esmu sarunājis arī aplamības, vienkārši gribētos, lai pirmdienas sēdē būtu pēc iespējas mazāk jāskaidrojas par to, ko var izrunāt līdz tai.

Juris Rozenvalds, politikas zinātnes profesors (Aug 28, 2019 at 7:30 PM): Sakarā ar  Senāta vadības paziņojumu  man tā arī nekļūst skaidrs – kā neliģitīmā Satversmes sapulce (turklāt, spriežot pēc  ziņām par Izglītības un zinātnes ministrijas iebildumiem,  neleģitīmas bija gan 1., gan 2. Satversmes sapulce) varēja pretlikumīgi ievēlēt Rektoru, bet tā pati Satversmes sapulce – perfekti likumīgi ievēlēt Senātu. Manuprāt, viens no tiesiskās valsts principiem ir -  vienas un tās pašas normas tiek vienādi piemērotas dažādiem cilvēkiem. Kāpēc tādā gadījums rektors Indriķis Muižnieks tiek atcelts no sava amata, bet Senāta priekšsēdētājs pats par sevi paziņo, ka ar viņa pilnvarām viss ir pilnīgā kārtībā?  Piedodiet, es neņemos spriest no smalkās juridiskās loģikas viedokļa, mana jautājuma pamatā ir  veselais saprāts, kuru, iespēju robežās, cenšos kopt. Visu cieņu paziņojuma autoriem, bet es ļoti vēlētos ārkārtas Senāta sēdē dzirdēt nopietnus argumentus, nevis vērot rīcību, kas balstīta uz  principa “Muižnieks nost, viss kārtībā, karavāna iet tālāk”.

Donāts Erts, Ķīmiskās fizikas institūta direktors (2019. gada 28. augusts 17:50): Sakarā ar to, ka pēc jaunākajām tradīcijām diskusijas nenotiek Latvijas Universitātes iekšpusē, bet tikai caur sabiedriskajiem medijiem, presē diskutētās informācijas par Senāta leģimitāti sakarā man ir daži jautājumi:

1. Lai gan Senāts tika ievēlēts pareizajā Satversmes sapulcē 24. maijā, tajā tika nosaukts nepareizs Senāta sastāvs. Pareizo Senāta sastāvu apstiprināja t.s. sliktajā Satversmes sapulces sēdē, kuru Ministru Kabinets neatzina. Pat, ja pirmā sapulce bija pareiza, Senāta sastāvs tomēr nav apstiprināts, un tā apstiprināšanai būtu jāsasauc jauna Satversmes sapulce vai arī jāmaina Senāta sastāvs atbilstoši pareizās Satversmes sapulces sēdē paziņotajam.

2. T.s. pareizajā Satversmes sapulcē bija tās pašas negācijas (izņemot vienu - aizvietošanu, kura tika oficiāli pielietota rektora Mārča Auziņa ievēlēšanas gadījumos, droši vien agrāk arī), kuras tiek piesauktas Izglītības un zinātnes ministrijas sarakstā par nepareizo Satversmes sapulci, piemēram, studentu pārstāvju ievēlēšana, divu koledžu jautājums. Pēc Ministru kabineta lēmuma arī pirmā Satversmes sapulce neizskatās pareiza.

3. Vai nevajadzētu sakārtot visu atbilstoši izglītības un zinātnes ministres prasībām, kas neizskatās nemaz tik sarežģīti, uztaisīt vēlēšanas, kurām
neviens nevarētu piesieties, nemētāties ar ziņojumiem presē un parādīt, ka neturamies pie krēsliem.

Maija Kūle, Filozofijas un socioloģijas institūta direktore: Domāju ka tiesvedība ir pareizais ceļš, un esmu izbrīnīta, kā pēc loģikas, kad Ministru kabinets dokumentāli noraida Satversmes sapulci kā neleģitīmu to 13 delegātu dēļ, tagad Senāta ievēlēšana Ministru kabineta acīs var skaitīties leģitīma ar to pašu sapulci. Tā juridiskā zinātne ir mistikas pilna!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...