Kariņš Eiroparlamentā nobalsojis par "Frankenšteina kukurūzu", bet mēģina apgalvot, ka balsojis pret

Iesaki rakstu:

Kopā trīs Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas – arī Sandra Kalniete un Ivars Godmanis – nobalsojuši par jaunas ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes atļaušanu, - tā liecina oficiālais balsojuma protokols.

Godmanis Pietiek apliecināja, ka balsojis pret aizliegumu atļaut jaunu ģenētiski modificētu kukurūzas šķirni. Viņš savu balsojumu pamato ar vienoto balsojumu Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā. „Pirms katra balsojuma mēs uzklausām speciālistu viedokli. Lauksaimniecības pārstāvji mūsu grupā izskaidroja, ka šai kukurūzai nav sliktu seku, tādēļ arī tika pieņemts lēmums balsot pret aizliegumu to izmantot Eiropas Savienības dalībvalstīs,” skaidro Godmanis. Uz jautājumu, vai tas ir arī Latvijas interesēs, Godmanis gan neatbildēja, aizbildinoties ar aizņemtību.

Kalniete atceras, ka šis bijis jautājums, par kuru Eiropas Tautas partijas frakcijā bijušas domstarpības. Frakcija uzskatījusi, ka šāds balsojums vispār nav nepieciešams, jo ir jau vairāki dokumenti, kur šis viedoklis pausts, un novērtējusi šādas rezolūcijas parādīšanos kā priekšvēlēšanu izrādīšanos.

„Tur bija dubultais noliegums, tādēļ nav tik vienkārši saprast, par ko tad īsti tiek balsots,” tagad apgalvo Kalniete. Viņa pati esot pārliecināta, ka nobalsojusi pret jaunas ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes atļaušanu. Tomēr, kad Pietiek norādīja, ka balsojuma protokols apliecina pretējo, Kalniete paziņoja, ka esot noticis pārpratums un viņa pieprasīšot savu balsojumu mainīt.

„Es vienmēr esmu bijusi pret ģenētiski modificētiem organismiem, un mana nostāja nav mainījusies. Jūs varat paskatīties iepriekšējos balsojumus, es vienmēr esmu bijusi pret,” apgalvoja Kalniete, atzīstot, ka šajā balsojumā acīmredzot kļūdījusies. „Šis nebija vienkāršs rezolūcijas teksts, tādēļ arī neesmu īsti sapratusi, kā jābalso. Esmu jau pieprasījusi savu balsojumu mainīt,” taisnojās Eiropas Parlamenta deputāte.

Arī Kariņš, kurš saskaņā ar balsojuma protokolu bijis pret rezolūciju, kas aizliedz jaunu ģenētiski modificētu kukurūzas šķirni, sakās esam pilnīgi pārliecināts, ka balsojis pretēji. „Es sazinājos ar savu asistentu, un tiešām balsojuma protokolā parādās, ka esmu balsojis pret, bet es lūgšu šo balsojumu mainīt, jo tā ir kļūda, nezinu, kādēļ tāda ieviesusies,” apgalvo Kariņš.

Viņš atceras, ka parlamentā bijusi asa diskusija starp zemniekus aizstāvošo komiteju, kura iestājusies par atļauju jaunajai ģenētiski modificētajai kukurūzas šķirnei, un vides komiteju, kura uztraucas, ka joprojām nav līdz galam izprasts, kā ģenētiski modificētie organismi ietekmē vidi un kādas sekas atstās nākotnē. „Joprojām nav līdz galam īsti izprasts, kas ir bīstamāk – lietot ķimikālijas, lai iznīdētu kaitēkļus, vai gēnu modifikācija, kas atbaida šos kaitēkļus,” spriež Kariņš.

Vides aizstāvis, biedrības Zemes draugi padomes loceklis Jānis Ulme ir satraukts par Latvijas eiroparlamentāriešu balsojumu, jo tas parāda, ka, neskatoties uz to, ka vairāk nekā simt pašvaldību liegušas savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētus organismus, tomēr politiķi vienā mirklī var nobalsot par pretējo un šī "sērga" var ar laiku nonākt arī līdz Latvijai.

„Pašvaldības jau aizliegušas tikai uz laiku, piemēram, pieciem gadiem, bet pēc tam vairs šis aizliegums nedarbosies un, ja Eiropas Savienībā tas būs atļauts, tad arī mūsu lauksaimnieki var ķerties pie šādas kultūras audzēšanas,” spriež Ulme.

Jaunā šķirne Pioneer 1507 esot noturīga pret agroķimikālijām, kā arī tajā ir gēns, kas izstrādā vielas, kas nogalina kaitēkļus. „Šīs šķirnes atļaušanu mēģina panākt jau desmit gadus, bet līdz šim Eiropas Savienība ir bijusi pret. Ir veikti risku izvērtējumi Eiropas Savienībā un secināts, ka bīstamība ir liela,” skaidro vides aizstāvis. Šie augi esot kaitīgi ne tikai tauriņiem, kurus rezolūcijā piemin Eiropas Parlaments, bet arī bitēm un citiem nektāru insektiem, apgalvo Ulme. Turklāt nav viennozīmīgu pētījumu, kādu iespaidu uz vidi ilgtermiņā atstās šādi modificētas kukurūzas audzēšana.

Vides aizstāvis ir arī neizpratnē, kādas intereses īsti aizstāv mūsu deputāti, ja reiz šādi balso. „Pat, ja šādu kukurūzu audzēs Spānijā, tomēr migrācijas rezultātā šī ietekme agri vai vēlu nonāks līdz Latvijai un sekas ir neparedzamas,” uzsver Ulme.

Kopējais Eiropas Parlamenta balsojums paredz, ka nevajadzētu atļaut kultivēt ES tirgū ģenētiski modificēto kukurūzas šķirni Pioneer 1507, jo tās pret insektiem izturīgie putekšņi varētu nejauši kaitēt arī citām tauriņu un kožu sugām. 385 deputāti atbalstīja aizliegumu, 201 bija pret, bet 30 atturējās. 

Seko mums