Kas ir gada lielākie pelnītāji, lielākie zaudētāji un lielāko dividenžu saņēmēji Latvijā
PIETIEK19.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
30,09 miljonus eiro liela peļņas daļa vairāku uzņēmumu kopējam īpašniekam. 18,66 miljonus eiro lielas dividendes, kas izmaksātas uzņēmuma lielākajam akcionāram. 10,91 miljonu eiro lieli zaudējumi, ko kopsummā cietušas vienai fiziskai personai piederošās kompānijas. Šādi ir mūsu valsts uzņēmējdarbības gada jaunie rekordi un antirekordi, kas sadarbībā ar Lursoft apkopoti biznesa žurnāla Kapitālsjaunajā numurā jau tradicionāli publicētajos Latvijas lielāko pelnītāju, zaudētāju un dividenžu saņēmēju TOP 100.
Ja salīdzina ar Kapitāla pagājušā gada triju TOP 100 rādītājiem, tendences ir vairāk nekā pozitīvas: pērnie rekordi bija "tikai" 18,79 miljonu eiro liela peļņas daļa, "tikai" 10,04 miljonu eiro lielas dividendes un iespaidīgi 38,27 miljonu eiro lieli zaudējumi, ko kopsummā cietušas vienai uzņēmējai piederošās kompānijas. Biznesa žurnāls Kapitāls nu jau trešo gadu vienkopus publicē šos trīs sarakstus, kas sausos, bet izteiksmīgos skaitļos un precīzās summās ilustrē Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības stāvokli un virzību.
Taustāmas summas ir atrodamas tikai vienā no šiem trim sarakstiem - lielāko dividenžu saņēmēju TOP 100: tajā atrodami cilvēki, kas nolēmuši no sava biznesa izņemt simtos tūkstošu un pat miljonos eiro mērāmas summas, lai tās ieguldītu tajā pašā vai citā biznesā vai arī izmantotu citām vajadzībām. Taču ir pārspēti arī iepriekšējie dividenžu rekordi, kad SIA Mikrotīkls saimnieki 2012. gadā divatā dividendēs bija izņēmuši vairāk nekā 30 miljonu eiro; jaunais lielāko dividenžu izņēmēju TOP 100 rāda, ka uz abiem ABLV bank lielākajiem akcionāriem izņemto dividenžu summa ir tuvojusies 37 miljoniem eiro.
Toties abi pārējie TOP 100 joprojām rāda nevis konkrētu uzņēmēju kā fizisko personu no pašu kabatas ciestus zaudējumus vai pašu personīgi gūtu peļņu, bet gan viņiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļu, kas atbilst šo uzņēmēju līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos. Abi šie saraksti uzskatāmi demonstrē gan tos nacionālā kapitāla pārstāvjus un tās nozares, kas Latvijā spēj pelnīt un attīstīties, gan tos, kas zaudē konkurences cīņā un noiet no skatuves, jo gūtā peļņa un ciestie zaudējumi, protams, nepaliek tikai uz papīra, fiksēti gada pārskatos.
Atšķirībā no citiem pētījumiem un analīzēm, kas pretendē uz Latvijas uzņēmējdarbības sasniegumu mērīšanu un novērtēšanu, šo trīs TOP 100 sarakstu unikālā priekšrocība ir tā, ka tajos nav nekā abstrakta un vispārināta. Ikvienam peļņas un zaudējumu skaitlim šajos trīs TOP 100 ir ne tikai nozare, bet arī vārds un nosaukums – gan uzņēmums, kas guvis peļņu vai zaudējumus, gan konkrēts uzņēmējs, kura personisko kabatu šie rādītāji ietekmē. Savukārt kopumā šie skaitļi iespējami objektīvi rāda Latvijas uzņēmējdarbības stāvokli un tās nozaru diagnozi.
Ar jaunajiem peļņas, zaudējumu un dividenžu rekordistiem žurnāla Kapitāls vadītājs Juris Kabakovs un jauno TOP 100 veidotāji Lato Lapsa un Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa iepazīstinās preses konferencē, kas ceturtdien, 20. augustā pulksten 11 notiks viesnīcā „Hotel Bergs”, Rīgā, Elizabetes ielā 83/85.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
