Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau otro gadu pēc kārtas Latvijas miljonāru TOP 100 iekļuvušo uzņēmēju kopējā biznesa vērtība turpina samazināties, turklāt arī valsts bagātāko cilvēku pirmajā desmitā ir ievērojamas pārmaiņas – to rāda jaunais Latvijas miljonāru TOP 100, kas publicēts biznesa žurnāla Kapitāls decembra numurā. Pietiek šodien publicē gan Latvijas visbagātāko cilvēku pirmo desmitnieku, gan arī detalizētu aprakstu - kā tieši jau divdesmito gadu tiek aprēķināta šo cilvēku īpašumu vērtība.

Latvijas bagātāko cilvēku TOP 10

1. (vieta iepriekšējā sarakstā – 1.) Oļegs Fiļs – 310 miljonu eiro (salīdzinājumā ar pagājušo gadu: –4 miljoni eiro),

2. (2.) Ernests Bernis – 307 miljoni eiro (–4 miljoni eiro),

3. (3.) Leonīds Esterkins – 250 miljonu eiro (–16 miljonu eiro),

4. (5.) Arnis Riekstiņš – 150 miljonu eiro (+65 miljoni eiro),

5. (4.) Arkādijs Suharenko – 128 miljoni eiro (–8 miljoni eiro),

6. (6.) Justs Nikolajs Karlsons – 80 miljonu eiro (+3 miljoni eiro),

7. (7.) Jānis Zuzāns – 69 miljoni eiro (+4 miljoni eiro),

8. (10.) Valērijs Maligins – 52 miljoni eiro (+7 miljoni eiro),

9. (8.) Mārcis Martinsons – 50 miljonu eiro (–11 miljonu eiro),

10. (9.) Uldis Asars – 45 miljoni eiro (–3 miljoni eiro).

Ilgus gadus uzticama un pārbaudīta metodika

Visos šī Latvijas bagātāko cilvēku īpašumu vērtējuma gatavošanas gados korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars eksperti nozīmīgāko Latvijas uzņēmumu tirgus vērtību ir aprēķinājuši, balstoties uz publiski (Lursoft) pieejamo informāciju par tiem, un uzskata, ka līdz ar to iegūto rezultātu atbilstību var vērtēt apmēram 70-75% robežās.

Vērtējamo uzņēmumu saraksts veidots saskaņā ar Lursoft informāciju, izvēloties nu jau vairāk nekā 600 Latvijā zināmu, pēc darbības apjomiem ievērojamu un perspektīvu uzņēmumu.

Vērtēšanas metodikas ziņā piemērotākais ir tirgus datu salīdzināšanas paņēmiens, jo ekonomiskās situācijas krīzes beigu un pakāpeniskas izaugsmes periodos uzņēmumu vērtību vēl vairāk nosaka tieši salīdzinošā pieeja – cik par līdzīgu uzņēmumu ir samaksājis vai ir gatavs maksāt tā pircējs.

Investorus mazāk interesē nākotnes plānotie ieņēmumi (naudas plūsmas vērtēšanas metodika), jo to neizpildīšanās ir kļuvusi par normu, savukārt aktīvu bāze (aktīvu paņēmiena metodika) ne visiem uzņēmumiem sniedz pamatotu viedokli par to vērtības potenciālu.

Vērtējuma ietvaros iegūtie multiplikatori katrai nozarei ir atšķirīgi:

- P/S jeb attiecība starp uzņēmuma vērtību un neto apgrozījumu; katras nozares uzņēmumiem ir atšķirīga šī attiecība, kuru mēs ieguvām no starptautiskām vērtēšanas datu bāzēm;

- P/B jeb attiecība starp uzņēmuma vērtību un pašu kapitālu; katras nozares uzņēmumiem ir atšķirīga šī attiecība, kuru mēs ieguvām no starptautiskām vērtēšanas datu bāzēm;

- P/EBITDA jeb attiecība starp uzņēmuma vērtību un peļņu (peļņa pirms procentiem, nodokļiem un nolietojuma); katras nozares uzņēmumiem ir atšķirīga šī attiecība, kuru mēs ieguvām no starptautiskām vērtēšanas datu bāzēm;

Jāatzīmē, ka uzņēmuma vērtību no iespējamo pircēju viedokļa (salīdzinošā paņēmiena pamatbūtība) visvairāk raksturo peļņas potenciāls, tāpēc, nosakot galējo vērtību, tā tika pieņemta vienāda ar P/EBITDA pieejas rezultātu visiem tiem uzņēmumiem, kuru peļņa pēc ekspertu atzinuma bija saimnieciskai darbībai raksturīga.

Tikai tie uzņēmumi, kas dažādu apsvērumu dēļ ar peļņu nestrādāja (apzināts vadības lēmums, uzņēmuma holdinga statuss, īstermiņa korekcijas), tika novērtēti pēc P/S un P/B multiplikatoru pieejas. Līdz ar to tieši kopējā peļņas uzlabošanās lielā mērā noteica uzņēmēju uzrādītos vērtības pieaugumus.

Šādu pieeju vērtētāji izmanto jau pēdējos sešus gadus, tādejādi nodrošinot vērtību savstarpēju salīdzināmību. Izņēmuma gads ir TOPs, kas balstīts uz 2009.gada rezultātiem, jo šajā gadā mainītās pieejas un peļņas krituma ietekmē ļoti daudziem uzņēmumiem tika aprēķināts ievērojams vērtības samazinājums.

Vērtības rezultāti visiem uzņēmumiem raksturo faktisko situāciju, kādā tie atradās 2015. gada 31. decembrī, jo līdzīgi kā pērn par atskaites punktu ir ņemti finanšu dati, kas par uzņēmumiem Lursoft bija rodami uz šo brīdi. Atsevišķos gadījumos ir ņemti vērā īpaši būtiski notikumi, kas datējami jau ar 2016. gadu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...