Iesaki rakstu: 
Trauksmainajos deviņdesmitajos tādi „brālīši” gan tērpās citādāk. Treniņtērps „Adidas” un ādas jakas bija nozīmīga garderobes sastāvdaļa, lielākie dūži vilka aveņu krāsas žaketes. Pie formas vēl piederēja kārtīgi masīvas zelta ķēdes, sporta apavi vai kurpes ar spiciem purngaliem, un kur nu vēl īsais matu griezums.
Tagad viņi tērpjas viscaur melnā, lai būtu iespaidīgāki, bet tas pats īsais matu griezums. Atrodas cilvēki, kas izvēlas tādu tipu pakalpojumus. Piemēram, izglītota sieviete, tuvu pusmūžam, kurai ir savs grāmatvedības SIA ar viņas uzvārdu firmas nosaukumā, izvēlas nolīgt „vīrieti melnā”- izsitēju. Nez, vai grāmatvedes darbā arī tiek pielietotas tādas „speciālas metodes”?
Gadās, ka negaidot var iekulties īstā spriedzes seriālā. Otrdien, 13. februārī plkst.14.00 biju ciemos pie bijušās darba kolēģes Pārdaugavā, Slokas ielā 21. Mēs tiekamies pāris reizes gadā. Sēžam, runājam, ēdam rozīnes un šokolādi.
Draudzenei zvana telefons, lai atver ārdurvis, jo atnākusi ciemos viena vecāka kundze. Mājas ārdurvis ir uz atslēgas. Draudzene iet atvērt dzīvokļa durvis, es līdzi, jo somu ar mobilo atstāju priekšnamā. Kolēģe pēkšņi sauc mani vārdā briesmīgā balsī. Pagriežos un redzu vīrieša plaukstu, kas ir iebāzta pa durvju šķirbu. Kolēģe, uzgūlusies ārdurvīm, cenšas tās aizvērt. Kāds laužas iekšā, tas nu ir skaidrs uzreiz.
Uzguļos ārdurvīm blakus kolēģei. Uzbrucējs klusē, mēs arī, tikai elšam un pūšam. Tad draudzene kliedz, lai zvanu policijai, mans mobilais par laimi ir somā, un soma tepat blakus. Uzgriežu numuru, padodu telefonu draudzenei, viņa vairākas reizes nosauc adresi, saka, ka notiek ielaušanās dzīvoklī.
Policija laikam nedzird adresi, draudzene pastiepjas uz plaukta pusi. Āre, tur ir glābiņš – gāzes baloniņš, un vairākas reizes izpūš to pa ārdurvju spraugu, laikam virsū uzbrucējam. Aiz durvīm atskan kolektīva klepošana un sprauslāšana. Spiediens uz ārdurvīm no otras puses nedaudz atslābst, bet durvis aizvērt mums neizdodas. Tas viss notiek bez vārdiem, kāda tur runāšana.
Spiediens no ārdurvīm atkal pastiprinās, ar rāvienu durvis paveras, kolēģe gāžas atmuguriski, bet tūlīt atkal ir kājās. Kā filmā. Turam durvis, bet spēki izsīkst. Vēl viens spēcīgs spiediens no ārpuses, un iebrāžas vīrietis, sagrābj manu draudzeni, pusmūža sievieti un nomet zemē kā malkas pagali. Viņai līdzi nokrīt plaukts, kaut kas vēl krīt un brakšķ. Garām uz grīdas gulošajai draudzenei kā galvenais uzvarētāja solī pirmais iesoļo gara auguma vīrietis, viss melnā kā no apbedīšanas biroja un divas sievietes nopakaļ. Man nepievērš uzmanību.
Kas nu būs? Kolēģe ieklumburē viņiem pakaļ. Man nosauc draudzenes vārdu un jautā, vai tā ir viņa. Es prasu, lai iebrucēji uzrāda savus dokumentus. Mani ar atbildi nepagodina. Tad atbrauc policija (vīrietis un sieviete), pārbauda draudzenes pasi un izved visus trīs iebrucējus ārā no dzīvokļa. Viņi iziet no dzīvokļa, tā arī nepaskaidrojot ierašanās un ielaušanās iemeslu, neatstājot brīdinājumu vai ko nu tur citu. Sētā policijas darbinieki ilgāk runā ar vīrieti.
Izrādās, ka viena no sievietēm ir mājas īpašniece, kura šo denacionalizēto māju ir nopirkusi 2003.gadā ar visiem īrniekiem.
Vai pa šiem 14 gadiem īpašniece nevarēja izmantot savas tiesības visus jautājumus atrisināt tiesas ceļā, ja viņu kaut kas neapmierināja? Bet, nē. Priekš kam gan tādai apsviedīgai grāmatvedei ir likumi un tiesu vara?
Uzskatu, ka šajā gadījumā notika atklāts uzbrukums, ielaušanās dzīvoklī bez attiecīgu tiesiska rakstura dokumentu uzrādīšanas, nemaz nerunājot par to, ka neviens no viņiem neuzrādīja savus dokumentus un nenosauca ielaušanās mērķi.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
