Kas notiek Latvijā, jeb kurš kura deķi velk?
Asociētais žurnālists J.Kurmis22.10.2012.
Komentāri (23)
Es tev, tu man, viņš tev, es viņam ne. Tā šobrīd izskatās Latvijas politiskā virtuve. Kā es to zinu? Jo esmu to vērojis gana ilgi, lai saprastu, reizēm pārprastu, bet kopumā daļēji izprastu.
Kur sākas izpratne? Izpratne sākas, kad esi iekšā. Jānotur fokuss uz apkārtējiem, jādraudzējas ar daudziem, bet patiesībā ne ar vienu, tāpat jābūt iekšēji noturīgam. Klāt pievienojas iedzimtā un uztrenētā intelekta spējas, un nu vari sākt šifrēt vaļā Latvijas politisko pīļu dīķi. Sāksim šā brīža izpratni par politiku ar pēdējā laika vislielāko brēcienu „Demogrāfija”.
„Nacionālāneapvienība”
Skaties, kur gribi, visur embriji, ložmetēji, zirgastes un... Parādnieks. Raivis Dzintars kā sen aizmirsts varonis parādās retumis un neko jaunu nepavēsta. Apkārt skraida Cilinskis un mēģina tikt galā ar visiem un visu, reizē netiekot galā ne ar ko. Pārējā partija sadalījusies viedokļu līderu vadītās grupiņās un šausminās par Parādnieka kunga performanci, bet Gaidis tik dziļdomīgi klusē: „Kā lemts, tā būs.” No Briseles Zīle met ar banānu, lai kāds mazāk pieredzējušais vislatvietis pakluptu uz tā mizas un nesastrēbtu karstu. A karsta jau pietiek! Uhh, kā pietiek! Kopumā skats ne visai, taču ir arī priecīgas ziņas. Uz visu dalīšanas fona mūžīgie nedalītāji nacionāļi kā vienmēr izskatās tīrāki pret savu sirdsapziņu.
Rezumē: ar sirdsapziņu tautsaimniecību nepacelsi.
„Vecmodība” (Vienotība)
Urrā, urrā, tik uz Eiropu, ar dibenu pa priekšu, lai labākā amatā tiktu! Jau gadu dzird slepenas sarunas – Dombrovskis būšot EK prezidents... Ha, ka tik ne arī. Pirmkārt – kurš paliks par premjeru? Šajā Viņķeles un Solvitas karā neredz gala! Bet, šeku reku, Pjotrs Viņķēls izrādās šo visu izgudrojis, lai tik būtu savu uzdevumu augstumos. Tā teikt – misters politshēmotājs ar komandējumu Briselē. A šefene tik plāta rokas un vienreiz gadā atgādina par savu rūpi, kratīdama pirkstu nešpetneļiem pašu partijā, kuri atļaujas še sprēgāt pret Misis Viņķēli, kura ir neaizskaramo kastā jau sen. Kas - Jūs nezinājāt? Gribat, lai ar Jums notiek tāpat kā ar Kristovski? Ehh, tie visi tik tādi nieki – vilcieni norauti – šitie Zatlerministri par daudz no sevis iedomājas! Kas viņi nezina, ka visa vara mūsu valstī pieder partijai, kas aptver visus un visu – Vienotībai?! Ja nezinājāt, tad dabūsiet pa nagiem!
Vienīgā bēda, ka Jaunups, maita, visus sponsorus pārvilinājis pie sevis un patupeļojis rižo ar brigādi. Tagad jāvienojas ne vien Puzē, bet arī tepat pie Hotel „Dome” ar Latvijas attīstītājiem, kuriem visu bizīti trakais un godīgumu pārgribējušais maestro Pavļuto apstādinājis. Neļauj zaļo enerģiju kruķīt – jopcik! Cik var? Kā var nesaprast, ka valsts nauda pieder tiem, kuri to pirmie atraduši jau sen? Nemēģiniet še ieviest „tūdaliņu” korekcijas, būs uzreiz pa ļipu! Jo tas tak no sērijas: „Es nezinu, par kādu mēra atstādināšanu tas Sprūdžs tur runā,” teic demokrātijas un ekonomikas uzplaukuma guru Dombrovskis, bet Čigāne ar visu godīguma blici seko jebkur un jebkā, uzliekot uz acīm un ausīm milzu klapanus – mazāk zināsi vairāk [.........]! „Bet nacionāļus mēs [.......],” teic politmasters Pjotrs Viņķēls. Izvilksim viņus uz āru, sasitīsim ar viņu pašu vājākajām kārtīm + pierunāsim reformistus, sacīdami, ka nacionāli strādāLemberginteresēs. Gan jau noticēs – šiem tak paranoja no Lemberga. A beigās – mēs Pavļutu un pārējos reinkarnēt sataisījušos Zatlerjūgendus hlabis aiz borta! Nebūs Jums te nekāda augšupcelšanās! Viss pieder Vienotībai. Neticat? Ā, nu jā... Vēl mazs 200 000 parādiņš Latvijas attīstītājiem, bet gan jau mūs apžēlos.
„Beidzamo reformu partija”
Jaunieši ir pārshēmojušies. Labi ministri, strādīgi deputāti, ko gan vēl var vēlēties? Ko? Kaut mazāko mugurkaulu un identitāti. Nu sākuši veidot identitāti caur ministriem ar reformām, bet paralēli ierēc par nacionāļiem un brīnās, kā lietas uz priekšu neiet. Nē, draugi! Lietas uz priekšu neies nekad, jo Jūs un nacionāļi pēc definīcijas esat Vienotības apčakarēti, jo tam ļaujaties savu personisko ambīciju vārdā.
Pienāk kāds vienotībnieks pie nacionāļa un uzklapē pa plecu: „Tu viens normāls, citi Tavējie lohi. Bet Reformu partija vispār neko nesaprot un saskaņiešiem tikai visu laiku lien d..!” Tajā pašā laikā pienāk cits vienotībnieks pie kāda nemierīgāka reformista un saka: „Ar Jums, veči, gan normāli sastrādāties nekā ar tiem nacionāliem, kuri tikai prievīti prot sasiet. A Jūs malači – mūs saprotat, saprotat banku sistēmu un tā. Un vispār, kā Jums liekas – tie zaļie jau nav nemaz tik sūdīgi, ne?”
Dažs labs, saprazdams, ka Ventspils ir sasparojusies ne pa jokam, lai tiktu iekšā valdībā, piesaka karu pašam Hūtem un vēl – bez baiļu sajūtas. Johaidī! To nu gan nebijām gaidījuši, ka reformisti tā pārapdrošināsies. Varbūt tomēr nebūs beidzamo reformu partija? Bet cits ventspilnieks sēž un smej: „Paskatīsimies, paskatīsimies, kurš te beigās paliks dzīvs... Lai tik tie abi izplūcas!”
„Bāli zaļā Lembergdraugu asociācija” jeb tautas valodā – ZZS
Brigmanis kā vienmēr staigā pa koridoru un visus sveicina. Saskaņietim saka, ka brālis, nacionālim arī, ka brālis. Brigmanim visi brāļi, a Hūte dusmīgs: „Ko es Tevi te atpūsties atsūtīju? Figu Tu manu naudu redzēsi, ja turpmāk nerīkosies asi! Ņem priekšā tos tūdaliņus un spēlē uz viņu jūtām! Piesauc palīgā vēl Elksniņu un Zariņu, lai tie arī uz nacionālekonomiskām jūtām paspēlē – beigās tūdaliņi uzkārsies un nezinās, kur ziema, kur vasara!”
Brigmanis tik nopūšas un staigā tālāk pa gaiteņiem, sveicinās un sveicinās ar visiem. Jēgas nekādas. 21.gadsimtā kaut kā ar saviem noteikumiem. Facebook, Twitter un citi, nu, jūs jau zināt. Augulis toties sarosījies un sapratis, ka Hūtes message nemaz nav neizpildāms. Tik uz priekšu, Vienotībā jau vienmēr dzirdīgas ausis atradīsies un arī pie nacionāļiem kāda auss no veciem labiem laikiem un kāda, vēl vājdzirdīga no tagadnes. Ka tik dabūt nost to Pavļutu! Tas reāli maisa.
„Maskavā saskaņotais centrs”
Tā kā Dolgopolovs un viņam līdzīgie prātvēderi jau sen Maskavā dabūjuši kurvīti, priekšplānā izvirzās jaunie talanti – pārsvarā bez pielaidēm. Zariņš, Elksniņš, Cvetkova un vēl pa kādam urbējam urbj jo skaļi, lai kaut cik turētu līdz Ušakova lieliskajai performancei. No Maskavas saņemtas norādes spēlēt teātri līdz galam. Šis ir Ušakova un Gapoņenko laiks. Pārējie nāks vēlāk.
Urbis ierāvies – jāpiecieš. Gan jau nākamā Saeimā pēc godam sagatavotās uzvaras kādu kaulu atmetīs. Tikmēr jādara tikai viens – jāņirgājas par tūdaliņiem un vecvienotībniekiem. Viegli, ne? A ko darīt ar lielo valsts parādu, ja saskaņiešiem vara rokās? Pārkreditēsim uz labākiem noteikumiem Krievijā, jau sarunāts. Un, hops – mainīsim kursu no eiro uz rubeli! Kur bijām, tur būsim – domā Urbis un urbj tālāk zvaigzni savā deputāta krēslā, bet Sandra Sondore-Kukule cep klaipu, lai kopā ar vīru dotos trimdā, kad būs palīdzējusi un iedabūjusi saskaņotos valdībā. Tas jau ar nav nekur aizmirsts. Vai ne?
Turpinājums sekos....