Iesaki rakstu: 
Nākamnedēļ Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores izstrādājumam Ievai Jaunzemei būs vēlreiz jāstājas Finanšu ministrijas vērtēšanas komisijas priekšā, lai mēģinātu izvairīties no atkārtota nesekmīga savas darbības vērtējuma.
Kā ziņots iepriekš, I.Jaunzeme jau pagājušajā gadā nespēja nokārtot ierēdņu novērtēšanas eksāmenu, ilgi neparakstīja šo lēmumu, bet, kad parakstīja, uzreiz to pārsūdzēja. Tāpat zināms, ka I.Jaunzeme tikpat vāja izrādījās arī šī gada novērtēšanas pirmajā sēdē, bet uz otro novērtēšanas sēdi pat neieradās, lūdzot piešķirt viņai papildu laiku sagatavoties.
Ņemot vērā pieaugošos ierobežojumus, iespējams, ka I.Jaunzeme centīsies panākt, lai otrā novērtēšanas sēde notiek attālināti. Tādējādi viņai būs iespēja pieaicināt palīgos savus lielākos pielīdējus, kuri par spīti pašcieņas trūkumam tomēr ir spējīgāki par pašu I.Jaunzemi un varētu viņai palīdzēt atbildēt vismaz uz elementāriem jautājumiem.
Tikmēr politiskajās aizkulisēs norisinās diskusijas par iespēju, ka finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā komisija būs godīga un atzīs I.Jaunzemi par nekompetentu vadīt VID.
Lieta tāda - ja novērtēšanas komisija atzīs faktu, ka I.Jaunzemei trūkst zināšanu, spēju un personīgo īpašību vadīt valsts iestādi, tā var piešķirt viņai laiku uzlabot šīs prasmes, pēc 3 mēnešiem organizējot jaunu novērtēšanas komisiju, kura vēlreiz vērtētu, vai I.Jaunzeme ir tās uzlabojusi. Ja arī tad I.Jaunzeme, visticamāk, izgāzīsies, valdībai nekas cits neatliks kā atbrīvot viņu no amata.
Vienīgā reālā iespēja I.Jaunzemei saglabāt savu amatu ir pielabināties politiķiem, lai tie ietekmētu J.Reiru un viņa vadītās komisijas locekļus.
Kas tad ir šie politiķi, kuri var pieļaut, ka valstij tik svarīgas iestādes kā VID vadībā atrodas tik nekompetenta un vāja vadītāja?
Pirmā ir Ilze Viņķele (A/Par) - bijusī Vienotības politiķe ar sentimentālām jūtām pret I.Jaunzemes māti Z.Vilumsoni, kura gadiem ilgi, par spīti cienījamam vecumam un ar to saistītām blaknēm, joprojām strādā Vienotības un tās politiķu (piemēram, Sandras Kalnietes) labā.
Viņķelei, kā zināms, ir spējas iekļūt amatos, pat ja Latvijas vēlētāji pauž skaidru nostāju pret viņu, bet šobrīd, kad viņai pašai krēsls sāk degt zem jostasvietas saistībā ar neveiksmīgo politiku Covid-19 krīzes apkarošanā, viņa turpina sniegt atbalstu I.Jaunzemei.
Atbalsts gan ir nosacīts - par I.Viņķeli var teikt daudz ko, bet par stulbu viņu nosaukt nedrīkst. Arī viņa labi saprot, ka I.Jaunzeme ir izteikti vāja vadītāja, bet ļoti vajadzīga A/Par politiķiem un tiem pietuvinātajiem budžeta izmantotājiem. Tiem ir vajadzīgs, lai VID vadībā būtu paklausīga un ne pārāk gudra būtne, kura pieņems tādus lēmumus, kādi ir vajadzīgi, un kura nepratīs nostāties pret visām viņu shēmām.
Līdz ar Viņķeli I.Jaunzemi atbalsta arī pārējie A/Par pārstāvji valdībā - VARAM ministrs Juris Pūce - Edgara Jaunupa bijušais klasesbiedrs un, par spīti daudz attīstītākam intelektam, joprojām viņa izsūtāmais zēns, un aizsardzības ministrs Artis Pabriks - profesionālais politiskais piegulētājs, kurš darīs jebko savā labā.
Ar pārējiem I.Jaunzemei rēķināties ir grūti - kaut arī I.Jaunzeme pirms kāda laika nodrošinājās ar JKP atbalstu, jo sasolīja viņiem visu, ko vien var sasolīt, patiesais JKP vadītājs Juris Jurašs joprojām nav sagaidījis sev ērtu cilvēku ielikšanu vajadzīgos amatos VID. Tādēļ izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, satiksmes ministrs Tālis Linkaits un tieslietu ministrs ar daudzām diagnozēm Jānis Bordāns darīs to, ko tajā brīdī teiks J.Jurašs. Bet tas savukārt savā menta domāšanā spēs domāt tikai par sev izdevīgu kandidātu.
KPV LV ministri - Jēkabpils pašpuika un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, politiķes parodija - labklājības ministre Ramona Petraviča un vienīgais salīdzinoši normālais partijas pārstāvis valdībā, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs darīs to, ko viņiem teiks KPV LV pelēkie kardināli. Un to domas ministriem vislabāk palīdzēs noformulēt partijas vadītājs Atis Zakatistovs, kurš amatu apvienošanas un politiskā tirgus rezultātā vienlaicīgi ir arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs un apsūdzētais krimināllietā.
NA ministri - dziedonis / kultūras ministrs Nauris Puntulis, kurš gatavs darīt jebko, lai saglabātu amatu valdībā, un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, kurš gatavs darīt jebko, lai nezaudētu prātu no garlaicības, gaidot savu nākamo ministra amatu, balsos tā, kā vajag Jaunajai Vienotībai.
Savukārt Jauno Vienotību pārstāvošie ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un premjers Krišjānis Kariņš darīs tā, kā teiks finanšu ministrs J.Reirs. K.Kariņš grib pēc iespējas ātrāk atrast labāku darbu gandrīz jebkur pasaulē, kas nav Latvija, bet E.Rinkēvičs ir gatavs pārgulēt pat ar sievieti, ja tikai tas nodrošinās viņam palikšanu ārlietu ministra amatā.
Tādēļ I.Jaunzemes liktenī izšķirošā balss būs J.Reiram. Viņam vispār I.Jaunzeme ir kā uzmācīga muša, kura uzrodas visur, kur viņš iet. Ja atceramies, tieši J.Reirs atbrīvojās no I.Jaunzemes, kad viņš ieņēma labklājības ministra amatu, bet I.Jaunzeme bija Labklājības ministrijas valsts sekretāre. Toreiz viņa viedoklis bija viennozīmīgs - I.Jaunzeme ir neprofesionāla ierēdne, kura nes vairāk kaitējuma nekā labuma. Likteņa ironijas dēļ tieši J.Reiram valdības koalīcijas stabilitātes dēļ bija jāpiekrīt izvirzīt šo pašu nekompetento ierēdni uz VID vadītāja amatu.
Bet J.Reiram piemīt apbrīnojama spēja nolikt malā savas patiesās domas politiskā izdevīguma labad. Tādējādi, ja viņam būs iespēja budžeta vai citos jautājumos "notirgot" I.Jaunzemes palikšanu amatā, viņš, aci nepamirkšķinot, to izdarīs. Vienīgais, kas viņam tad būs jāizdara, - jāpaslēpj no sabiedrības patiesie I.Jaunzemes novērtēšanas rezultāti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
