Iesaki rakstu: 
Jau ilgāk kā nedēļu mēs informējam par Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Sparāna, maigi izsakoties, turīgo dzīvesveidu, kas nu nekādi neatbilst valsts drošības iestādes darbinieka pieticīgajiem (kaut ļoti slepenajiem) ienākumiem.
Ir daļa lasītāju, kuriem mazāk interesē tas, cik absolūti nekontrolējami mūsu valstī vēl joprojām ir specdienestu pārstāvji un cik nekaunīgās kampšanas operācijās tie iesaistās „valsts noslēpuma” aizsegā, bet vairāk – kurš gan Pietiek pasūtīja šo zvērīgo un ļauno nomelnošanas kampaņu.
Labprāt atbildam.
Ja kāds uzskatāms par galveno šī publikāciju cikla iniciatoru, tā neapšaubāmi ir Satversmes aizsardzības biroja vadība ar šīs iestādes mazspējīgo direktoru Jāni Kažociņu priekšgalā un tiem kungiem, kas kustina šo nedaudz senilo marioneti pēc pašu savtīgajām vajadzībām un ieskatiem. Plus tā specdienestu totālās nekonotrolējamības sistēma, kāda pie mums valda.
Jebkurā normālā valstī pietiktu ar mazākajām dokumentāli apliecinātajām, publiski izskanējušajām aizdomām par kāda valsts galvenā specdienesta atbildīga darbinieka finansiālām mahinācijām un šaubīgiem kontaktiem, lai šādi te sparāni no valsts darba lidotu ar treknu nospiedumu uz pēcpuses, bet attiecīgā specdienesta vadība dabūtu ilgi un gari skaidroties saviem uzraugiem par to, kā šādi te šaubīgi kungi iefiltrējušies „rindās”.
Bet mēs, protams, dzīvojam tādā valstī, kādā nu dzīvojam. Ir sen zināms, ka viena publikācija, lai cik skandaloza un atmaskojoša tā būtu, vainīgajiem un vainīgo uzraugiem izraisa tikai vienu – cerību, ka ar to taču arī viss beigsies, viss aizmirsīsies un viss varēs turpināties pa vecam.
Kas no tā izriet? Tikai viens. Jo lielāki nekauņas ir tajā pusē, jo ilgāk un sirsnīgāk viņi ir, piedodiet, jādrāž – neatkarīgi no tā, vai runa ir par Štokenbergu, Kamparu, Zaķi, Krēķi, Strīķi (to, kas Maigurs), Sparānu vai jebkuru citu. Tik ilgi, kamēr saprot, ka noklusēt un nogaidīt neizdosies.
Tas, kādi tieši nekauņas, kuriem sava „Satversmes sargu” statusa aizsegā nospļauties gan uz šo valsti, gan uz tiem, kas tajā dzīvo, atrodami Satversmes aizsardzības biroja vadībā, mums zināms jau sen. Attiecīgi arī publikāciju skaits tiek pielāgots viņu uztverei un ādas biezumam. Tā ka – pateicoties viņiem, turpinājums noteikti sekos.
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.