Iesaki rakstu: 
Par valsts sekretāra Jāņa Garisona (attēlā) amata uzteikšanas iemesliem no Aizsardzības ministrijas (AM) zibenīgi saņēmu atbildi, un to sniedza ministrijas preses nodaļas vadītājs Roberts Skraučs: “Iemesls valsts sekretāra Jāņa Garisona lēmumam iesniegt atlūgumu ir dažādi viedokļi par to, kā vadīt Aizsardzības ministriju. Plašākus komentārus valsts sekretārs pašlaik nesniegs.” Šis “valsts noslēpums” pagaidām iezīmējas ļoti divdomīgi un neskaidri.
Pavasarī uzmilza skandāls par 220 miljonu eiro vērto pārtikas iepirkumu NBS vajadzībām, par ko tika uzsākta dienesta izmeklēšana. Tika apzināti vairāki iepirkumu komisijas amatpersonu iespējamie pārkāpumi, un saistībā ar šo līgumu tika nodoti dokumenti tiesībsargājošajām iestādēm.
Tolaik Jānis Garisons norādījis, ka šādām lietām netiekot pievērsta padziļināta uzmanība, jo tā esot iepirkumu komisijas atbildība. “Tur jau tā problēma, ka es šo summu - 220 miljonus - ieraudzīju tikai no medijiem. Iepirkumu plāns paredzēja uz nākamajiem pieciem gadiem astoņus miljonus. Man nav kristāla bumbas, lai es to uzzinātu. Jo kopumā sistēmā ir aptuveni 200 iepirkumu, un mēs nevaram katram izsekot līdzi.”
No Garisona teiktā var noprast, ka skaitlis - 220 miljoni eiro - neatbilst patiesībai, bet bijis līgums tikai par astoņiem miljoniem eiro. To apliecina arī kāds bijušais ministrijas darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms. Saistībā ar šo iepirkumu, kurā pārkāpumi esot bijuši visos iepirkuma posmos, sodītas vairākas amatpersonas, taču disciplinārlieta pret valsts sekretāru Jāni Garisonu un viņa vietnieku tika izbeigta.
No drošticamiem avotiem zināms, ka Garisonam esot bijušas ļoti lielas darbaspējas, viņš vienmēr bijis ideju pilns, ministrijas struktūrvienības par viņu atsaukušās labi, Garisons arī aktīvi darbojies Zemessardzē un mudinājis to darīt arī citus ministrijas darbiniekus. Savukārt mīklaino situāciju par ministra un valsts sekretāra “dažādajiem viedokļiem” avoti skaidro ar to, ka Andrim Sprūdam nav politiskās vadības pieredzes, kas jau rada sekas: ministrijā darbu uzteikusi arī viena no ministra biroja darbiniecēm, vairāki cilvēki ir pārdomās par aiziešanu.
Avoti arī pauž, ka viens no Garisona aiziešanas iemesliem ir bijis tas, ka Sprūds esot regulāri pieprasījis rakstīt paskaidrojumus gan Garisonam, gan dažiem citiem darbiniekiem. Tā kā valsts sekretārs nebūt nejutās kā skolnieks, kuram jāraksta paskaidrojumi skolotājam, kurš pats tikai dažus mēnešus sēž “kancelē” un daudz ko vēl neizprot, Garisons izlēma, ka šie pazemojumi nav jācieš, bet jādodas prom. Ministrijas aktivitāšu pētnieki arī izteikuši pieņēmumu, ka Sprūds esot nezinošs un sīkumains personāžs, kurš nespēj pieņemt lēmumus. Turklāt no AM nenākot jaunas iniciatīvas, nav aktīva darba - gluži kā tas bijis visu iepriekšējo gadu.
Taču to visu var labot ar pieredzi un iedziļināšanos aizsardzības problemātikā. Ja vien blakus būtu zinoši padomdevēji. No janvāra valsts sekretāra pienākumu izpildītājs (p.i.) būs Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rolands Heniņš. Taču - kā atkal pauda avoti - Heniņš neesot gatavs ilgstoši palikt šajā amatā: tikai līdz brīdim, kad tiks atrasts “īstais” valsts sekretārs. Bez visādiem “p.i.”.
Protams, būs grūti pārspēt Garisonu, kurš AM valsts sekretāra amatā ir nostrādājis astoņus gadus (bet valsts sekretārs, kā zināms, vada ministriju), vadījis četru militāro poligonu izveidi - neskaitot Sēlijas poligonu, kas vēl izveides sākumstadijā, izveidojis valsts kapitālsabiedrību “Valsts aizsardzības korporācija”. Taču censties sasniegt vēl augstākus mērķus - tas būs nepieciešams tieši šajā ārkārtīgi trauksmainajā laikā, kad jākāpina Latvijas militārās industrijas kapacitāte, lai varētu laikus sagatavoties, lai pretnostātos nacistiskās Krievijas agresīvajām izpausmēm.
Katrā ziņā - lai arī kādas būtu bijušas ministra Sprūda un valsts sekretāra Garisona attiecības - tomēr vajadzēja saprast, ka Garisona aiziešana no amata radīs bažas un jautājumus. Politologs Filips Rajevskis izteicās, ka Garisona aiziešana aizsardzības nozarei par labu nenāks. Viņam var piekrist: ja ir viedokļu nesaskaņas, kas veido dialogu, un rezultātā abas puses strādā valsts aizsardzības stiprināšanā, tad tas ir pareizi. Bet Garisons iet prom. Tad kas patiesībā notiek Aizsardzības ministrijā?
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
