Kas patiesībā notiek policijas iecirkņos un reģionālajās pārvaldēs
Pietiek lasītājs22.07.2012.
Komentāri (84)
Iesaki rakstu: 
Vairāk varu pastāstīt par Tukuma iecirkni, bet šāda situācija ir vairākos iecirkņos īpaši tajos, kur policijas darbinieki apsardzi veic SIA LatRosTrans. Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs pieļauj, ka atsevišķi Tukuma iecirkņa darbinieki darba laikā atrodas papildu darbā, kaut par to saņem algu.
Tā, piemēram, Kriminālpolicijas priekšnieks Sandris Stempers un viņa pakļautībā esošie darbinieki veic SIA LatRosTrans apsardzi darba laikā, nākamā dienā pēc apsardzes veikšanas darbā neierodas, jo, protams, darbs policijā ir otrajā vietā. Darba algas starpība ir vairāk nekā divas reizes, tas jau notiek vairākus gadus, bet iecirkņa priekšnieks to pieļauj.
Tāpat S.Stempers un M.Trēde papildus darbam policijā un naftas vada apsardzē vēl strādā firmā VP Apsardze, kura pieder tam pašam J.Baham, S.Stemperam un S.Trēdem. Ar J.Baha atbalstu S.Stemperu apstiprināja kriminālpolicijas priekšnieka amatā, bet tagad arī M.Trēde kandidē uz jaunu amatu, lai varētu netraucēti neapmeklēt darbu policijā un brīvi atrasties citā darbā.
Par šo situāciju ir informēta Zemgales reģiona vadība, bet tā piever acis, jo arī pašu darbinieki, ZRP kriminālpolicijas priekšnieks un viņa vietnieks strādā naftas vada apsardze. Mums, pārējiem darbiniekiem, tiek uzlikta papildu slodze, jo jāpiesedz pārējie kriminālpolicijas darbinieki viņu prombūtnes laikā (laikā kad viņi izguļas pēc maiņām un atrodas otrajos vai trešajos darbos).
Nesen bija raksts, ka VP priekšnieka I.Ķuža gada ienākumi ir ap 20 000 LVL, bet S.Stempera, M.Trēdes un pārējo darbinieku, kas strādā naftas vada apsardzē, ir tuvu tam, dažiem pat vēl lielāki. Cik zinu, šāda situācija ir arī citos reģionos, kad darbs policijā ir tikai formāls.
Tāpat pēc Jēkabpils notikumiem I.Ķuzis sabiedrību informēja, ka operatīvajiem darbiniekiem atļauja strādāt otros darbos tiks liegta, bet dzīvē tas ir pavisam savādāk (jo darbs policijā ir tikai haltūra) Vairāk cieš iedzīvotāji, jo policijas darbinieku motivācija atklāt noziegumu ir kritusies, jo otros darbos algas tiek saņemtas lielākas.
No kriminālpolicijas otrajos darbos strādā Santis Bisenieks, Jānis Jonušs un Sandijs Baltiņš (strādā divos darbos, nezinu, protams, cik oficiāli). Vēl G.Rupeiks ar VP atļauju strādā divos amatos, Kandavas iecirkņa vecākais inspektors un Kandavas pašvaldības policijas inspektors, saņemot vienlaicīgi divas algas (kā var atrasties divās vietās vienlaicīgi?). Tāpat darba laikā diennakts otros darbus veic Juris Vitauskis un Vilnis Vecriķis (kuriem policijā nav maiņu darbs).
Nezinu, kāpēc vadība to pieļauj, ņemot vērā situāciju, kad valstī ir bezdarbs, policisti sēž divos vai pat trijos darbos, bet darbs policijā ir atstāts slinkošanai. Policijā jāstrādā tikai tiem, kas vēlas palīdzēt sabiedrībai, bet nevis tiem, kas sēž tai uz kakla un neveic apzinīgi savus tiešos pienākumus. Nezinu kādi dati ir VP, bet faktiski neoficiāli vai oficiāli otri darbi ir 80% Tukuma iecirkņa darbinieku.
Vēl nedaudz par VP apsardzi. J.Bahs negodīgā ceļā pārņem klientus savam biznesam. Tā piemēram lai iegūtu apsardzes tiesības Cinevillā, viņš deva rīkojumu iecirkņa inspektoram veikt pasākuma pārbaudi un pēc tam sastādīt administratīvo protokolu. Pēc šīm darbībām apsardzi veic viņa firma, par apsargiem masu pasākuma laikā strādā policijas darbinieki, kuri firmā neskaitās, un nauda tiek samaksāta uz rokas. Tā notiek visos masu pasākumos, kad apsargiem (policijas darbiniekiem) samaksā skaidrā. Pēdējos pasākumus sargāja J.Gailis, V.Sprinģis, J.Kundziņš un citi.
Kā ar likuma ievērošanu no policijas priekšnieka puses?
Seko mums 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
