Iesaki rakstu: 
Pat necilājot senāku vēsturi, atcerēsimies, kas ir noticis nedēļas laikā. Sāksim ar piektdienu, 5.jūniju, kad diena sākās ar ziņu, ka Ģertrūdes ielā iebrukušā bruģī iebrauca divas automašīnas - BMW un "Mercedes Benz".
Iegruvums Ģertrūdes ielā bija izveidojies hidraulisko pārbaužu laikā, kuras notika visā Daugavas labajā krastā. Pārbaužu laikā siltumtīkli tika testēti ar paaugstinātu spiedienu un siltumtīkls plīsa, kā rezultātā izveidojās izskalojums. Šie tīkli ir izbūvēti 1963.gadā un savu laiku nokalpojuši.
Nav dzirdēts, ka vainu par notikušo būtu uzņēmusies kāda no dāsni apmaksātajām AS "Rīgas siltums" amatpersonām, piemēram, tās vadītājs Normunds Talcis (attēlā) vai kāds no trim ministra Jura Pūces ieceltajiem administratoriem, vai vismaz pats Pūce. Atbildīgo nav, par visu maksās nodokļu maksātāji.
Tās pašas dienas pēcpusdienā TELE 2 klienti vairāk nekā stundu palika bez sakariem. Ja mēģināji piezvanīt kādam TELE 2 klientam, tad dzirdēji tikai klusumu. Jautājot TELE 2 konsultantiem, klientiem tika ieteikts restartēt telefonu vai nomainīt SIM karti tā vietā, lai paskaidrotu, ka tā ir TELE 2 tehniska problēma, kuru tuvākajā laikā centīsies atrisināt.
Tā arī nav dzirdēts, ka TELE 2 būtu saviem klientiem atvainojies par to, ka vairāk nekā stundu klientiem nebija nodrošināts pakalpojums. Protams, privāta kompānija, kā grib, tā organizē savu biznesu, ja pateiktu skaļi, ka problēma ir operatorsistēmā, tad jau katram TELE 2 lietotājam tās stundas būtu jāatmaksā, - tā taču liela nauda.
Pilsētā runā, ka arī darbiniekiem viņi nesamaksāja par tām 3 stundām, kad TELE 2 vainas dēļ nekas nedarbojās, un atlaida tos darbiniekus, kas savās privātajās sarunās atklāja, ka TELE2 ir problēmas. Tātad TELE2 noklausās darbinieku privātās sarunas!
Tad nāca pirmdiena, 8.jūnijs, kad uzlija lietus un daļa Latvijas, tai skaitā daļa Rīgas palika bez elektrības. AS "Sadales tīkls" nav privāta kompānija, bet sistēmu bojājumu pieteikšanai laikam izveidojis speciālists ar nopirktu diplomu un “pa blatu” darbā pieņemts, jo pieteikt bojājumu var tikai tādā gadījumā, ja pieteicējam ir elektrības pieslēgums un internets.
Uz zvanu atbild automātiskais atbildētājs, kurš informē, kurās pilsētās ir elektrības pārrāvums, un apgalvo, ka tas tiks novērsts 2 stundu laikā. Zvanītājs šai informācijai notic un tā arī netiek pie savas adreses pieteikšanas, kur arī ir bojājums. Paiet 2 stundas, un nekas nav salabots, jo bojājums jau nemaz nav pieteikts.
Kad zvani atkārtoti, dzirdi to pašu automātisko atbildētāju, kurš apgalvo, ka bojājumi tiks novērsti tuvāko 2 stundu laikā, tālāk šī pati balss aicina zvanītāju pārliecināties, ka problēma nav tikai viņa individuālajā pieslēgumā, un ieskatīties AS "Sadales tīkls" mājaslapā kādi bojājumi ir reģistrēti. Tas, protams, ir vienkārši laikā, kad tev nav elektrības un interneta.
Tālāk tiek piedāvāts paklausīties mūziku - vairākas reizes vienu un to pašu. Acīmredzot AS "Sadales tīkls" vadība domā, ka tas ir tas, ko vēlas dzirdēt cilvēki, kuri palikuši bez elektrības. Tikai pēc visiem šiem liekajiem soļiem zvanītājs tiek savienots ar operatoru, kas pieņem pieteikumu par bojājumu, - un pēc septiņām ar pusi stundām bojājums tika novērsts.
Bet ar to jau nebeidzās. Lietus turpināja līt, un 9.jūnijā jau pusdesmitos no rīta elektrības atkal nebija, un arī bojājumu vairs pieteikt nevarēja, - piezvanot uz 8404, bija dzirdams tikai klusums, nebija pat maldinošā automātiskā atbildētāja. Tikai ap vieniem dienā elektrības padeve tika atjaunota. Un atkal nav neviena atbildīgā, visi dāsni atalgotie priekšnieki ir palikuši savās vietās un cer, ka lietus tik drīz vairs nelīs.
Tā atnāca kārtējā piektdiena, 12.jūnijs ar kārtējo asfaltā ielūzušo mašīnu, šoreiz Ziepniekkalnā, Ēbeļmuižas ielā, kur, vieglajai automašīnai izbraucot no stāvlaukuma, tā iekrita bedrē, kas izveidojās, iebrūkot asfaltam.
Tā nebija vienīgā automašīna, kas 12.jūnijā iekrita bedrē, tās pašas dienas vakarā arī Zalves ielā vieglā automašīna daļēji iekrita bedrē. Pagaidām nav zināms bedru izveidošanās iemesls, un arī vainu par notikušo neviens nav uzņēmies.
Ja TELE 2 gadījumā tā ir privāta kompānija un uzņēmuma vadība pati izvēlas savu biznesa vadības modeli un paši atbild, ja klienti viņiem vairs neuzticas, tad elektrības padeves traucējuma gadījumā un bedrēs iekritušo mašīnu gadījumā ir valstij un pašvaldībai piederoši uzņēmumi, kuru vadību ieceļ valsts un pašvaldība, un šajā gadījumā atbildībai ir jābūt izvērtētai, un personām, kas netiek galā ar saviem pienākumiem, nav tiesību atrasties valsts un pašvaldības uzņēmumu vadībā. Ja atbildību neuzņemas AS "Rīgas siltums", Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums „Rīgas ceļi” un AS "Sadales tīkls", tad atbildība ir jāuzņemas Rīgas administratoriem un atbildīgajam ministram, un galu beigās Ministru prezidentam, kurš atbild par visiem.
Vai tiešām mēs pieļausim, ka neviens par notikušo neatbildēs un zaudējumus nāksies segt nodokļu maksātājiem?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.