Kas vada Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu - vai viltvārdis?
Pietiek lasītājs02.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2011.gada 1.aprīlī Oskars Āboliņš tika iecelts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka amatā. O.Āboliņa kandidatūru VUGD priekšnieka amatam toreiz virzīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece. No VUGD puses šis jautājums bija saskaņots ar toreizējo dienesta priekšnieku ģenerāli Aināru Penci.
Kā bija teikts toreiz pieņemtā valdības rīkojuma anotācijā, O.Āboliņa kandidatūra pilnībā atbilda VUGD priekšnieka amatam izvirzītajām prasībām, kas paredzētas dienesta gaitas likumā, proti, O.Āboliņam ir augstākā izglītība, jo 2007.gadā viņš beidzis Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultāti, un viņam ir izglītība ugunsdrošības jomā, jo 2003.gadā O.Āboliņš absolvējis Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu (UCAK).
Dienesta gaitas likuma redakcija uz 01.01.2011-20.09.2011.g. (5) Uz Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatu var kandidēt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par pieciem gadiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amata kandidātam nepieciešama atbilstoša izglītība ugunsdrošības jomā, bet Valsts policijas vadītāja amata kandidātam — juridiskā izglītība.
Reāli Oskars Āboliņš UCAK absolveja 2013.gadā, jau pēc nozīmēšanas VUGD priekšnieka amatā. Uz nozīmēšanas brīdi viņam bija tikai Ugunsdrošības tehniskās skolas (UTS) apmācība (kas nedeva tiesības pat uz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību). UCAK ir VUGD pakļautības iestāde, un O.Āboliņam 2013.gadā kvalifikācijas darbs bija jāaizstāv pie saviem pakļautajiem! Īstenībā toreiz nekas tāds nenotika, aizstāvēšana bija formāla.
Domājams, ka O.Āboliņa nozīmēšana VUGD priekšnieka amatā varēja būt slepena vienošanās starp O.Āboliņu un A.Penci, lai otrais, aizejot pensijā, turpmāk varētu ieņemt VUGD Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas (UCAK) direktora amatu (pēc A.Penča aiziešanas pensijā UCAK direktora amats tika pārveidots no amatpersonas uz darbinieka amatu). Lēmumu par UCAK direktora amata pārveidošanu pieņēma O.Āboliņš, saskaņojot to ar Iekšlietu ministriju (IeM). Pēc kāda laika un atsevišķām sūdzībām UCAK direktora amatu pārveidoja atpakaļ par amatpersonas amatu, un ar A.Penci darba tiesiskās attiecības izbeidza.
Ņemot vērā šos apstākļus, piedāvājam izvērtet, vai O.Āboliņa nozīmēšana amatā bija likumīga? Vai nav noticis dienesta viltojums un Ministru kabinets toreiz netika maldināts? Vai O.Āboliņš turpmāk bija tiesīgs saņemt ģenerāļa pakāpi?
O.Āboliņa dienesta vadīšanas laikā tika pieņemti vairāki nepareizi un nepārdomāti lēmumi nozīmējot amatpersonas vadošajos amatos. Piemēram, 2017.gadā VUGD priekšnieka vietnieka amatā tika nozīmēts Ints Sēlis, kuru 2018.gada nogalē Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturēja par piesavināšanos nelielā apmērā un dienesta viltojumu. Lēmums par iepriekš minētās amatpersonas nozīmēšanu amatā tika pieņemts, neskatoties uz to, ka I.Sēlis iepriekš dienesta laikā bija disciplināri sodīts par dienesta tehnikas izmantošanu darbos pie privātpersonas un viņam nebija izglītības ugunsdrošības jomā.
Pēc I.Sēļa pārcelšanas priekšnieka vietnieka amatā Operatīvās vadības pārvaldes (OVP) priekšnieka amatā tika nozīmēts Jānis Grīnbergs, kuram uz nozīmēšanas brīdi arī nebija izglītības ugunsdrošības jomā, - to viņš ieguva tikai 2021. gadā, mācoties UCAK neklātienes nodaļā.
VUGD 2019.gada jūlijā, ņemot vērā pretendentu vērtēšanas komisijas novērtējumu un personāla atlases kompānijas (droši vien par samaksu no IeM budžeta) ieteikumu, UCAK direktora amatā tika iecelts Operatīvās vadības pārvaldes Operatīvās pārvaldīšanas nodaļas priekšnieks Ivo Mežulis (bijušais J.Grinberga pakļautais), kuram arī nebija un pašlaik nav izglītības ugunsdrošības jomā, jo tās esamība koledžas direktora amata kandidātam netika pieprasīta.
Jānis Grinbergs, neskatoties uz to ka viņš vēl mācās Rīgas tehniskajā universitātē, lai iegūtu otrā līmeņa speciālo izglītību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā, 24.10.2022.g. tika nozīmēts VUGD priekšnieka vietnieka amatā. Iepriekš minēto amatpersonu pārziņā bija un ir VUGD nozīmīgakie virzieni – dienests (ugunsgreku dzēšana un glābsanas darbi) un izglītība ugunsdrošības jomā.
Šādus piemērus var turpināt. VUGD ir daudz gudru, enerģisku cilvēku ar akadēmiskām un otrā līmeņa izglītībām ugunsdrošības jomā, kuriem nav vienaldzīga valsts ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistemas attīstība, bet zūd motivācija pilnveidoties un iegūt speciālo izglītību, jo VUGD pārvalda atsevišķu amatpersonu izveidotie ”klani”, kuri neļauj amatpersonām un darbiniekiem veidot personīgo karjeru.
Nav saprotams, kapēc VUGD priekšnieka vietniekam Intaram Zitānam (amatā atrodas arī bez speciālās izglītības), kurš bija iesaistīts vairākos skandalozos notikumos (informācija atrodama internetā), kas nomelno iestādes tēlu, tika pagarināts dienesta termiņš VUGD, sasniedzot likumdošanā noteikto vecumu.
Tuvojas laiks, kad VUGD būs nepieciešams nozīmēt jaunu VUGD priekšnieku. Vai pieļausim iespēju nodot VUGD vadības ”grožus” tālakai dienesta degradācijai?
Šobrīd ir zināms, ka bez jebkāda konkursa iekšlietu ministrs Māris Kučinskis VUGD priekšnieka amatā virzīs VUGD priekšnieka vietnieku Mārtiņu Baltmani, kurš no 2013.gada līdz 2018.gadam vadīja VUGD Civilās aizsardzības pārvaldi un savas kompetences ietvaros bija atbildīgs par valsts Civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanu.
Saskaņā ar 2022.gada 27.septembra Valsts kontroles revīzijas slēdzienu "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība" valstī izveidotā civilās aizsardzības sistēma nenodrošina skaidri saprotamu un konkrētu pasākumu kopumu, kas būtu reāli izmantojams apdraudējumu novēršanai vai brīdī, kad ir nepieciešams nekavējoties reaģēt uz iestājušos krīzi vai tās draudiem. Civilās aizsardzības plānos paredzētie pasākumi ir vispārīgi, bez skaidrības, kas jāpaveic.
Revīzijas lasītāja skatījumā ir saprotams, ka valsts Civilās aizsardzības pasākumu realizācija atrodas sliktā stāvoklī. Norādām arī uz to, ka M.Baltmanis savā darba pieredzē VUGD nekad nebija ieņēmis konkrētus vadošus amatus ugunsdrošības uzraudzības un ugunsdzēsības un glābšanas jomā.
Viens no pareizajiem lēmumiem VUGD attīstībai – iekšlietu ministram nesteigties ar tulītēju jaunā VUGD priekšnieka nozīmēšanu. VUGD pašlaik nepieciešams audits visās darbības jomās un dziļa reforma. Iespējams, pat citu valstu civilās aizsardzības, ugunsdrošības un ugunsdzēsības dienestu pieredzes ieviešana Latvijā.
Pielikumā: ekrānuzņēmums no VUGD mājas lapas ar nepatieso informāciju par O.Āboliņa izglītību.
Seko mums 
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
