Iesaki rakstu: 
Egils Levits un tā visa banda ap viņu, kas safabricēja kriminālprocesu un pasūtīja kratīšanas, meklējot Viltvārža un Valstsgribja manuskriptus - melnrakstus, vienlaikus meklējot kratīšanās jebko, ar ko šantažēt, lai apturētu Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes darbu, ir nesamierināmi Lato Lapsas ienaidnieki. Faktiski notiek karš starp labo un ļauno valsts līmenī. Ja ir karš, un šaubu par to nav, tad jāmin kara definīcija pēc Suņ Dzi Karamākslas. Karš ir bezgalīgas viltības ceļš.
Karā darbojas četri līmeņi. Purmais ir stratogēnais - viltības līmenis. Otrs ir stratēģiskais slepenais plāns. Trešais ir taktika - diplomātiskais ceļš. Ceturtais ir fizisks spēka trieciens.
Ņemot vērā šī kara attīstības gaitu starp E. Levitu un viņa bandu ģenerālprokurora vadībā pret L. Lapsu, pirmie trīs līmeņi ir pilnībā izsmelti. Jo sagrautajā tiesību aizsargājošajā sistēmā ar valsts resursiem nav vairs iespējams savākt pierādījumus un notiesāt E. Levitu kā bandas vadoni. Pārējie bandas locekļi ir tikai izpildītāji. Tādi, kas pildījuši mutvārdu pavēles vai mutvārdu vienošanos.
Ar Viltvārdī un Valstsgribī publicētiem pierādījumiem, kas ir L. Lapsas rīcībā, jau ir pilnīgi pierādīta E. Levita vaina. Jauna literatūra var tikai nostiprināt pierādījumu kopumu, bet nevar tautu piecelt kājās, lai fiziski sodītu E. Levitu.
Ar literatūru, atmaskojot E. Levita noziegumu būtību, kas paredzams padziļināti jaunajā grāmatā Valstsgribis 2, kas intensīvi tiek sarakstīta pašlaik, tiek kopumā “sabeigta E. Levita reputācija”. Un kas no tā? Reputācijas jautājumam pret materiālo labklājību un privilēģijām, beidzoties valsts prezidenta amata termiņam, E. Levita un kolaborantu acīs nav nekādas nozīmes, pat tāds kā pagodinājums “par spēju ilgstoši apmaut lētticīgos.”
Kuram gan nav skaidrs, tostarp pašam E. Levitam, ka viņš “cionistu gudrībā ar viltu un maldināšanu” nonācis valsts prezidenta amatā, bet, mēģinot tajā noturēties otru termiņu, pret viņa viltus un maldināšanu atmaskotāju Lato Lapsu vērsa pat spaidus ar ģenerālprokurora atbalstītu safabricētu kriminālprocesu, izmantojot savu amata stāvokli un valsts resursus.
No visa izriet, ka E. Levitu un bandas dalībniekus var sodīt vien… jā., kas tad?
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
