Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzņēmēji un advokāti, kas parasti cenšas iegūt žurnālistu uzmanību un nereti paši izsūta paziņojumus publicēšanai, sev neraksturīgi klusē gadījumos, kad runa ir par tā saucamajiem “čehu investoriem” un viņu “investīcijām” Latvijā.

Čehijas pilsoņi Vojteks Kačena (Vojtěch Kačena) un Tibors Bokors (Tibor Bokor), kas iepriekš lidostā tikuši aizturēti saistībā ar izmeklēšanu par krāpšanas shēmu, tomēr turpina apgalvot, ka esot kļuvuši par AS Olainfarm akciju pastarpinātajiem līdzīpašniekiem un akcionāriem, un vienlaikus pavisam oficiāli un reāli ir iesaistījušies vēja elektroenerģijas biznesā Ventspils novada Popē, kur grib celt kārtējos ģeneratorus.

Līdz šim neatbildēts bijis jautājums par šo investīciju līdzekļu izcelsmi, jeb — vienkāršos vārdos — no kurienes kārtējiem ārzemju izcelsmes komersantiem ar dažu burtu virknējumiem firmu nosaukumos ir nauda, lai pirktu vai būvētu dārgus biznesa projektus Latvijā.

Tā kā no publiski pieejamiem avotiem nevar iegūt pietiekamu skaidrību, vai tiešām šiem Čehijas pilsoņiem un viņu kompānijām ir pietiekami līdzekļi šādu apjomīgu investīciju veikšanai, kā arī attiecīgās naudas izcelsme, tad tika nosūtīti jautājumi tādiem uzņēmumiem Latvijā un ārzemēs, par kuriem varēja atrast informāciju, ka tiem bijuši darījumi ar V. Kačenas un T. Bokora iepriekšējām finanšu interesēm.

Latvijā reģistrētās bankas atbildēja, ka likums tām joprojām — tāpat kā iepriekš — aizliedz komentēt jebkādus darījumus vai attiecības ar konkrētām fiziskām vai juridiskām personām. To pašu atbildēja M. Krživda (Martin Křivda), Čehijas Komerční banka, a.s. valdes loceklis, un M. Hlavinova (Markéta Hlavinová), Juridiskā departamenta vadītāja Čehijas Finansu Analītiskajā Birojā, atsaucoties uz līdzīgām Čehijas likumu normām. Savukāt čehu JT banka, kā arī trīs citas kredītiestādes neatbildēja — no tām atnāca automātiskās atbildes, ka e-pasti saņemti, taču vairāk nekā mēneša laikā nesekoja nekādi komentāri, pat izvairīgi ne.

Iepriekšminētie Čehijas pilsoņi ir saistāmi ar publiski izskanējušu informāciju, ka viņu firmā Black Duck Invest naudu esot ieguldījis Tomašs Krseks, kurš minēts kā viens no bagātākajiem Čehijas pilsoņiem pēc tam, kad ar peļņu pārdevis privatizētās Škoda rūpnīcas akcijas. Tas minēts, piemēram, rakstā “Pirāti no Prāgas?” Čehijas medijā Seznam Zprávy.

Līdz ar to T. Krseka firmai BHM Group tika nosūtīti jautājumi, kuros tika meklēts apstiprinājums V. Kačenas un T. Bokora izteikumiem par T. Krseka investīcijām. Vēl viens jautājums bija par T. Krseka iespējamo iepriekšējo biznesa saistību ar skandalozā Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska finansiālajām interesēm un darījumiem. No BHM grupas netika saņemta nekāda atbilde, tajā skaitā apstiprinājums tam, vai V. Kačena un T. Bokors tiešām pārstāv investora T. Krseka intereses.

Pagaidām nav iegūstama arī skaidrība par to, vai Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests ir pārbaudījis šo “Čehijas investoru” ieguldījumu izcelsmi, vai arī šī procedūra vēl priekšā.

Jau rakstīts, ka Čehijas investoru izvēlētie menedžeri un konsultanti liek domāt par potenciāli bīstamu situāciju vēja politikas sfērā — SIA 4 Wind valdē iesaistīts Kristaps Stepanovs, kuru iepriekšējā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro laikā lobēja iekļaušanai VAS Latvenergo padomē (kas gan izdevās tikai uz īsu brīdi), kā arī ap šiem investoriem rotē ar politiku cieši saistītais Kārlis Krastiņš un firma Prudentia.

Rodas jautājums — vai visas valsts vēja enerģijas politika “piederēs” tām pašām personām, kam pieder jaunceļamās milzu turbīnas? Kādā virzienā šī politika tiks mērķtiecīgi virzīta, varbūt atkal OIK shēmu pagarināšanā?

Savukārt attiecībā uz vēja ģeneratoru būves plāniem, kur Ventspils novada Popē reģistrētās SIA 4 Wind vadībā un patiesā labuma guvējos tiešām redzams gan T. Krseks, gan viņa abi menedžeri, sekojoši jautājumi tika nosūtīti Popes firmas valdes loceklim Kristapam Stepanovam:

“Vai apstiprināt, ka SIA 4 Wind patiesā labuma guvējs tiešām ir Čehijas investors Tomaš Krsek?

No kādiem līdzekļiem tiek plānotas investīcijas, kam jābūt daudzu desmitu miljonu apmērā? Jums ir zināma šo līdzekļu izcelsme?

Vai Latvijas institūcijas ir pārbaudījušas Jūsu investoru saikni ar Čehijas uzņēmumu Black Duck Invest (un sekojoši arī BHM Group), kuras viens no beneficiāriem ir T. Krsek? Viņa vadības laikā, kad T. Krsek vēl bija Škoda koncerna amatpersona un (cik saprotams) akcionārs, Škoda iekļuva Rīgas Satiksmes iepirkumu skandālos, par ko vēlāk ierosināja korupcijas krimināllietu, kas šobrīd tiek skatīta tiesā. Vai tur nav aizdomas par legalizāciju, caur Rīgas Satiksmes shēmām ar Škoda ražoto transportlīdzekļu koruptīvajiem iepirkumiem nopelnīto naudu tagad legalizējot caur vēja parku izveidi?”

Arī uz šiem jautājumiem atbildes nav saņemtas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kad valsts pārstāvji sāk rīkoties vienkārši pretīgi

Foto“Viņi bija divi, sievieti mēs neielaidām, jo viņa it kā bija aizmirsusi sertifikātu mašīnā.” Domājat, šis ir jauna spriedzes romāna pieteikums? Nē, tā ar dienas notikumiem vacapā dalās Zvaigznes grāmatnīcu darbinieki visā Latvijā.
Lasīt visu...

21

Ja zinātne tiek politizēta, mirst cilvēki!

FotoZinātnieki bioķīmijā un genomikā no pasaulē prestižām universitātēm un pētniecības institūtiem ir sākuši celt trauksmi par eksperimentos novēroto Covid vīrusa S proteīna RNS gēnu koda integrāciju cilvēka šūnu kodolā un tā rezultātā izraisītajiem bojājumiem cilvēka DNS jeb genomā. 
Lasīt visu...

21

Informatīvie tēli

FotoBieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
Lasīt visu...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...