Iesaki rakstu: 
Kā vērtēt premjera Valda Dombrovska (Vienotība) trešdien izteikto aicinājumu KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim pašam atkāpties no amata un Valsts prezidenta aicinājumu vērtēt KNAB likuma „vājas vietas”? Vai tas ir risinājums ieilgušajam konfliktam KNAB vadībā? To Pietiek komentē krimināltiesību eksperts Andrejs Judins.
„Manuprāt, šeit vienkārši ir nodefinētas pozīcijas. Tas, protams, priecē, jo līdz šim vispār nebija skaidrs, kādas kam ir pozīcijas. Tīri cilvēciski ir labāk, ka premjers tagad ir skaidri paudis konkrētu pozīciju, nevis kā līdz šim izticis bez konkrēta viedokļa. Tomēr tuvāk risinājumam mēs noteikti neesam.
Vilnītis jau paziņojis, ka no amata neatkāpsies. Tagad būs polemika sabiedriskajā telpā, būs viedokļi, bet izskatās, ka risinājuma pagaidām nebūs un ātri tas viss nebeigsies. Domāju arī, ka Saeima šajā gadījumā nav instruments, kas varētu nostrādāt.
Te skaidri redzams, ka cilvēka faktors var daudz ko nozīmēt un principā mēs esam strupceļā. Var runāt juridiski, var runāt emocionāli, var runāt par ētiku un vērtībām. Taču ir redzams, ka mehānisma un priekšlikumu, kā situāciju ar KNAB atrisināt, turklāt ne jau personāliju līmenī, nav. Tiešām nav, un tas ir skumji.
Pirms dažiem gadiem principā jau bija situācija, kad izpildvara gribēja tikt vaļā no viena KNAB priekšnieka, un toreiz otra puse – opozīcija, kas tagad ir pozīcijā, uzstāja, ka KNAB jābūt neatkarīgam. Tā ir ironija, bet tagad situācija atkārtojas, tikai otrādi - jo tie, kas toreiz gribēja redzēt neatkarīgāku KNAB un kas uzsvēra, ka premjers nedrīkst iejaukties, tagad runā pretējo.
Profesionāli raugoties, tas ir traģiski. Ir institūcija, kas ir izveidota profesionālu mērķu sasniegšanai – korupcijas apkarošanai, taču tā nespēj darboties.
Vai ir iespējams risinājums? Grūti to šobrīd ieraudzīt, var jau diskutēt par reformām, par likumdošanas izmaiņām, tomēr situācija ir pilnībā politizēta. Šobrīd jebkurš lēmums tik nodēvēts par politizētu, par cīņu personāliju līmenī – simpātijas, antipātijas.
Risinājums varētu būt, ja tie politiskie spēki, kas ir pie varas, spētu īstenot vienotu pozīciju. Šajā gadījumā tā nav. Man arī ir aizdomas, ka šī valdība un Saeima ar tādu spēku samēru, kāds tas ir, manuprāt, nebūs spējīga to darīt. Var būt, ka es kļūdos par šo Saeimu, bet tad tas būtu labi.
Rezultāts tam visam šobrīd ir tāds, ka mums nav stipra KNABa un diemžēl arī nebūs.”
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.