Iesaki rakstu: 
Kā vērtēt premjera Valda Dombrovska (Vienotība) trešdien izteikto aicinājumu KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim pašam atkāpties no amata un Valsts prezidenta aicinājumu vērtēt KNAB likuma „vājas vietas”? Vai tas ir risinājums ieilgušajam konfliktam KNAB vadībā? To Pietiek komentē krimināltiesību eksperts Andrejs Judins.
„Manuprāt, šeit vienkārši ir nodefinētas pozīcijas. Tas, protams, priecē, jo līdz šim vispār nebija skaidrs, kādas kam ir pozīcijas. Tīri cilvēciski ir labāk, ka premjers tagad ir skaidri paudis konkrētu pozīciju, nevis kā līdz šim izticis bez konkrēta viedokļa. Tomēr tuvāk risinājumam mēs noteikti neesam.
Vilnītis jau paziņojis, ka no amata neatkāpsies. Tagad būs polemika sabiedriskajā telpā, būs viedokļi, bet izskatās, ka risinājuma pagaidām nebūs un ātri tas viss nebeigsies. Domāju arī, ka Saeima šajā gadījumā nav instruments, kas varētu nostrādāt.
Te skaidri redzams, ka cilvēka faktors var daudz ko nozīmēt un principā mēs esam strupceļā. Var runāt juridiski, var runāt emocionāli, var runāt par ētiku un vērtībām. Taču ir redzams, ka mehānisma un priekšlikumu, kā situāciju ar KNAB atrisināt, turklāt ne jau personāliju līmenī, nav. Tiešām nav, un tas ir skumji.
Pirms dažiem gadiem principā jau bija situācija, kad izpildvara gribēja tikt vaļā no viena KNAB priekšnieka, un toreiz otra puse – opozīcija, kas tagad ir pozīcijā, uzstāja, ka KNAB jābūt neatkarīgam. Tā ir ironija, bet tagad situācija atkārtojas, tikai otrādi - jo tie, kas toreiz gribēja redzēt neatkarīgāku KNAB un kas uzsvēra, ka premjers nedrīkst iejaukties, tagad runā pretējo.
Profesionāli raugoties, tas ir traģiski. Ir institūcija, kas ir izveidota profesionālu mērķu sasniegšanai – korupcijas apkarošanai, taču tā nespēj darboties.
Vai ir iespējams risinājums? Grūti to šobrīd ieraudzīt, var jau diskutēt par reformām, par likumdošanas izmaiņām, tomēr situācija ir pilnībā politizēta. Šobrīd jebkurš lēmums tik nodēvēts par politizētu, par cīņu personāliju līmenī – simpātijas, antipātijas.
Risinājums varētu būt, ja tie politiskie spēki, kas ir pie varas, spētu īstenot vienotu pozīciju. Šajā gadījumā tā nav. Man arī ir aizdomas, ka šī valdība un Saeima ar tādu spēku samēru, kāds tas ir, manuprāt, nebūs spējīga to darīt. Var būt, ka es kļūdos par šo Saeimu, bet tad tas būtu labi.
Rezultāts tam visam šobrīd ir tāds, ka mums nav stipra KNABa un diemžēl arī nebūs.”
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.