Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - Birojs) savas kompetences ietvaros veica pārbaudi par Jūsu iesniegumā informāciju par Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka Jāņa Geduševa, Rīgas pašvaldības policijas darbinieka Ervīna Zorgenfreija un Rīgas pašvaldības policijas darbinieka Raimonda Nitiša likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - Likums) normu iespējamiem pārkāpumiem.

Izvērtējot J.Geduševa darbības atbilstību Likuma normu prasībām, konstatēts, ka J.Geduševs no 2002.gada 27.augusta līdz 2013.gada 7.oktobrim pildīja Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka amata pienākumus un kā Likuma 4.panta pirmās daļas 16.punktā minētā valsts amatpersona bija iekļauts Rīgas pašvaldības policijas valsts amatpersonu sarakstā.

Tādējādi J.Geduševam kā pašvaldības policijas priekšniekam no 2002.gada 24.septembra līdz 2013.gada 7.okotbrim bija saistoši Likumā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi.

Saskaņā ar Likuma 7.panta ceturto daļu pašvaldības policijas priekšniekam un viņa vietniekam ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu.

Atbilstoši Uzņēmumu reģistra sniegtajai informācijai J.Geduševs no 2010.gada 3.jūnija līdz 2013.gada 23.aprīlim pildīja biedrības „1 Policijas bataljona biedrība" izpildinstitūcijas locekļa amata pienākumus.

Saskaņā ar biedrības „1 Policijas bataljona biedrība" sniegto informāciju J.Geduševs pildīja biedrības „1 Policijas bataljona biedrība" valdes locekļa amatu, nesaņemot atalgojumu par minētā amata pienākumu pildīšanu.

Pārbaudē konstatēts, ka J.Geduševa valdes locekļa amats biedrībā „1 Policijas bataljona biedrība" nav uzskatāms par tādu amatu, kuru J.Geduševs pildīja saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem, kā arī minētais J.Geduševa amats nav uzskatāms par pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista vai radošo darbu.

Līdz ar to, J.Geduševam kā Rīgas pašvaldības policijas priekšniekam laikposmā no 2010.gada 3.jūnija līdz 2013.gada 23.apiīlim bija aizliegts savienot pašvaldības policijas priekšnieka valsts amatpersonas amatu ar biedrības „1 Policijas bataljona biedrība" valdes locekļa amatu.

Ņemot vērā minēto, pārbaudē konstatēts, ka Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks J.Geduševs neievēroja Likuma 7.panta ceturtajā daļā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus, no 2010.gada 3.jūnija līdz 2013.gada 23.aprīlim savienojot Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka valsts amatpersonas amatu ar aizliegto biedrības „1 Policijas bataljona biedrība" valdes locekļa amatu.

Par valsts amatpersonai likumā noteikto valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu pārkāpšanu ir paredzēta administratīvā atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK)166.30 pantā.

Informējam, ka par Likumā noteikto amatu savienošanas ierobežojuma pārkāpšanu J.Geduševs ar 2013.gada 17.decembra Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā tika saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.30 pantu un sodīts ar naudas sodu.

Vēršam uzmanību, ka J.Geduševs minēto Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja 2013.gada 17.decembra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt Biroja priekšniekam 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

Vienlaikus norādām, ka Birojs pārbaudē nekonstatēja faktus, kas liecinātu, ka J.Geduševs, pildot Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka amata pienākumus, būtu īstenojis sava amata funkcijas (koleģiāli vai vienpersoniski), sagatavojis vai izdevis administratīvos aktus, veicis uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas, vai arī veicis citas ar Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības attiecībā uz biedrību „1 Policijas bataljona biedrība".

Savukārt izvērtējot E.Zorgenfreija darbības atbilstību Likuma normu prasībām, konstatēts, ka E.Zorgenfreijs Rīgas pašvaldības policijā strādā no 2010.gada 1.oktobra un no 2011.gada 29.augusta E.Zorgenfreijs pilda Rīgas pašvaldības policijas Juridiskās nodaļas priekšnieka pienākumus. E.Zorgenfreijs Rīgas pašvaldības policijas valsts amatpersonu sarakstā ir iekļauts no 2010.gada 1.oktobra un viņam kā Likuma 4.panta otrajā daļā minētajai valsts amatpersonai ir saistoši Likumā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi.

Saskaņā ar Likuma 7.panta sesto daļu šā likuma 4.panta otrajā daļā minētās amatpersonas var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu;

21) amatu arodbiedrībā;

3) citu amatu, uzņēmuma līguma vai šā panta vienpadsmitajā daļā neminēta pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

4) saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja.

Vienlaikus Likuma 8.1 panta pirmajā daļā ir noteikts, ka personai, kura, stājoties valsts amatpersonas amatā, vienlaikus ieņem citu amatu un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, ir pienākums pirms iecelšanas, ievēlēšanas vai apstiprināšanas amatā rakstveidā iesniegt šai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu. Par amatu šajā pantā uzskatāma arī saimnieciskās darbības veikšana, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpilde.

Saskaņā ar biedrības „1 Policijas bataljona biedrība" sniegto informāciju E.Zorgenfreijs pilda biedrības „1 Policijas bataljona biedrība" valdes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus, nesaņemot atalgojumu par minētā amata pienākumu pildīšanu.

Savukārt saskaņā ar Uzņēmumu reģistra sniegto informāciju E.Zorgenfreijs no 2010.gada 3.jūnija pilda biedrības „1 Policijas bataljona biedrība" valdes locekļa amata pienākumus.

Vienlaikus saskaņā ar Rīgas pašvaldības policijas sniegto informācija Rīgas pašvaldības policijas darbinieks E.Zorgenfreijs Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka rakstveida atļauju valsts amatpersonas amata savienošanai Rīgas pašvaldības policijā ar valdes locekļa amatu biedrībā „1 Policijas bataljona biedrība" saņēma 2013.gada 26.aprīlī.

Ņemot vērā minēto, pārbaudē konstatēts, ka E.Zorgenfreijs no 2010.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 25.aprīlim, savienojot Rīgas pašvaldības policijas darbinieka valsts amatpersonas amatu ar valdes locekļa amatu biedrībā „1 Policijas bataljona biedrība" bez Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa pilnvarotas amatpersonas rakstveida atļaujas nav ievērojis Likuma 7.panta sestajā daļā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 8.1 panta pirmajā daļā valsts amatpersonai noteikto amatu savienošanas izpildes kārtību.

Informējam, ka izvērtējot ziņas par E.Zorgenfreija administratīvo pārkāpumu, Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājs 2013.gada 24.oktobrī saskaņā ar LAPK 21.panta pirmo daļu un 238.2 pantu pieņēma lēmumu neuzsākt lietvedību E.Zorgenfreija administratīvā pārkāpuma lietā, atbrīvojot viņu no administratīvās atbildības un izsakot mutvārdu aizrādījumu. Minētais 2013.gada 24.oktobra Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja lēmums ir stājies spēkā.

Vienlaikus norādām, ka Birojs pārbaudē nekonstatēja faktus, kas liecinātu, ka Rīgas pašvaldības policijas darbinieks E.Zorgenfreijs, realizējot sava amata pilnvaras, būtu koleģiāli, vai vienpersoniski sagatavojis vai izdevis administratīvos aktus, vai veicis uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas, kā arī veicis citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības attiecībā uz biedrību „1 Policijas bataljona biedrība".

Izvērtējot R.Nitiša darbības atbilstību Likuma normu prasībām, konstatēts, ka R.Nitišs no 2010.gada 1.marta pilda Rīgas pašvaldības policijas galvenā speciālista amata pienākumus stratēģiskās plānošanas jautājumos.

R.Nitišs no 2010.gada 1.marta ir iekļauts Rīgas pašvaldības policijas valsts amatpersonu sarakstā kā Likuma 4.panta otrajā daļā minētā persona un viņam ir saistoši valsts amatpersonām likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra sniegto informāciju R.Nitišs no 2010.gada 3.jūnija pilda biedrības „1 Policijas bataljona biedrība" valdes locekļa amata pienākumus.

Savukārt saskaņā ar biedrības „1 Policijas bataljona biedrība" sniegto informāciju R.Nitišs pildot biedrības „1 Policijas bataljona biedrība" valdes locekļa amata pienākumus, nesaņemot atalgojumu par minētā amata pienākumu pildīšanu.

Papildus Birojs pārbaudē konstatēja, ka R.Nitišs:

1) no 2011.gada 7.februāra pilda biedrības „Latvijas Rezerves virsnieku asociācija" valdes locekļa amata pienākumus;

2) no 2012.gada 27.septembra pilda biedrības „Lapenieku ciemats" valdes locekļa amata pienākumus.

Likuma 8.1 panta trešajā daļā ir noteikts, ka valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, pirms amatu savienošanas (uzņēmuma līguma noslēgšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās) uzsākšanas rakstveidā iesniedz minētajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu.

Vienlaikus saskaņā ar Rīgas pašvaldības policijas sniegto informācija Rīgas pašvaldības policijas darbinieks R.Nitišs Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka rakstveida atļauju valsts amatpersonas amata savienošanai Rīgas pašvaldības policijā ar valdes locekļu amatiem biedrībā „1 Policijas bataljona biedrība", biedrībā „Latvijas Rezerves virsnieku asociācija" un biedrībā „Lapenieku ciemats" saņēma 2013.gada 26.aprīlī.

Ņemot vērā minēto, pārbaudē konstatēts, ka R.Nitišs nav ievērojis likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta sestajā daļā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 8.1 panta trešajā daļā valsts amatpersonai noteikto amatu savienošanas izpildes kārtību, bez Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa pilnvarotas amatpersonas rakstveida atļaujas:

1) no 2010.gada 3.jūnija līdz 2013.gada 25.aprīlim savienojot Rīgas pašvaldības policijas darbinieka valsts amatpersonas amatu ar valdes locekļa amatu biedrībā „1 Policijas bataljona biedrība";

2) no 2011.gada 7.februāra līdz 2013.gada 25.aprīlim savienojot Rīgas pašvaldības policijas darbinieka valsts amatpersonas amatu ar valdes locekļa amatu biedrībā „Latvijas Rezerves virsnieku asociācija";

3) no 2012.gada 27.septembra līdz 2013.gada 25.aprīlim savienojot Rīgas pašvaldības policijas darbinieka valsts amatpersonas amatu ar valdes locekļa amatu biedrībā „Lapenieku ciemats".

Informējam, ka izvērtējot ziņas par R.Nitiša administratīvo pārkāpumu, Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājs 2013.gada 7.novembrī saskaņā ar LAPK 21.panta pirmo daļu un 238.2 pantu pieņēma lēmumu neuzsākt lietvedību R.Nitiša administratīvā pārkāpuma lietā, atbrīvojot viņu no administratīvās atbildības un izsakot mutvārdu aizrādījumu. Minētais 2013.gada 7.novembra Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja lēmums ir stājies spēkā.

Vienlaikus norādām, ka Birojs pārbaudē nekonstatēja faktus, kas liecinātu, ka Rīgas pašvaldības policijas darbinieks R.Nitišs, realizējot sava amata pilnvaras, būtu koleģiāli, vai vienpersoniski sagatavojis vai izdevis administratīvos aktus, vai veicis uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas, kā aiī veicis citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības attiecībā uz biedrību „1 Policijas bataljona biedrība", biedrību „Latvijas Rezerves virsnieku asociācija" un biedrību „Lapenieku ciemats".

Savukārt izvērtējot Jūsu iesniegumā minēto, ka bijušais Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks J.Geduševs atradās interešu konflikta situācijā, jo kā Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks pieņēma lēmumus par atļaujas izdošanu Rīgas pašvaldības policijas darbiniekiem R.Nitišam un E.Zorgenfreijam savienot valsts amatpersonas amatus Rīgas pašvaldības policijā ar valdes locekļu amatiem biedrībā „1 Policijas bataljona biedrība", kuras valdes locekļa amata pienākumus līdz 2013.gada 23.aprīlim pildīja J.Geduševs, informējam, ka saskaņā ar Likuma 1.panta 5.punktu interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

Saskaņā ar Likuma 11 .panta pirmo daļu valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona vai tās radinieki ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

Tādējādi interešu konfliktu rada valsts amatpersonas amata pilnvaru realizēšana jautājumos, kas skar vai varētu skart šīs valsts amatpersonas, viņa radinieku, vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

Savukārt darījumu partneris saskaņā ar Likuma 1.panta 4.punktu ir fiziskā vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, kas saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir deklarējamās darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu.

Likuma 24.panta pirmās daļas 9.punkts nosaka, ka valsts amatpersonas deklarācijā valsts amatpersona norāda informāciju par tās veiktajiem darījumiem, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot darījumu apmēru un darījumu puses.

Birojs pārbaudē nekonstatēja faktus, ka starp J.Geduševu, R.Nitišu un E.Zorgenfreiju pastāvētu tādas darījumu attiecības, kas saskaņā ar Likumu būtu deklarējamas minēto valsts amatpersonu deklarācijās un minētās personas būtu uzskatāmas par darījumu partneriem Likuma izpratnē.

Vienlaikus pārbaudē konstatēts, ka:

1) 2013.gada 26.aprīļa rakstveida atļauju, ar kuru Rīgas pašvaldības policijas darbiniekam E.Zorgenfreijam tika atļauta valsts amatpersonas amata savienošanai Rīgas pašvaldības policijā ar valdes locekļa amatu biedrībā „1 Policijas bataljona biedrība", izdeva Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs J.Lūkass;

2) 2013.gada 26.aprīļa rakstveida atļauju, ar kuru Rīgas pašvaldības policijas darbiniekam R.Nitišam tika atļauta valsts amatpersonas amata savienošanai Rīgas pašvaldības policijā ar valdes locekļa amatu biedrībā „1 Policijas bataljona biedrība", izdeva Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs J.Lūkass.

Ņemot vērā minēto, Birojs pārbaudē nekonstatēja faktus, kas liecinātu, ka bijušais Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks J.Geduševs, pildot amata pienākumus un realizējot amata pilnvaras, būtu atradies interešu konflikta situācijā un šādā situācijā būtu pieņēmis lēmumus par rakstveida atļaujas izdošanu Rīgas pašvaldības policijas darbiniekam E.Zorgenfreijam un R.Nitišam valsts amatpersonu amatu savienošanai Rīgas pašvaldības policijā ar valdes locekļu amatiem biedrībā „1 Policijas bataljona biedrība".

Papildus vēršam Jūsu uzmanību, ka valsts amatpersonas rīcība, kas neatbilst personas gribai vai priekšstatiem par lietderīgāko un pareizāko rīcību, personas atšķirīgs viedoklis, pašsaprotami vēl neliecina par to, ka attiecīgā valsts amatpersona, viņas radinieki, vai darījumu partneri tieši vai netieši ir ieinteresētas konkrētās valsts amatpersonas darbībās, un ka minētā valsts amatpersona neievēro Likuma prasības.

Ņemot vērā minēto, informējam, ka Birojs ir pabeidzis Jūsu 2013.gada 11 .aprīļa iesniegumā norādītās informācijas pārbaudi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...