Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces Ilzes Znotiņas likumpārkāpumu, ne tikai „piemirstot” uzrādīt amatpersonas deklarācijā valdes locekļa amatu pašai piederošā juridisko pakalpojumu uzņēmumā, bet arī ieņemot šo amatu vēl divus gadus pēc FID vadītājas amata ieņemšanas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) viņai uzlicis „iespaidīgu” 100 eiro soda naudu, kas ir viena tūkstošā daļa no viņas gada algas – tā pērn bija 105 356 eiro.

Kā jau informēts, KNAB izvērtēja publikācijā aprakstīto, ka kopš 2006. gada 2. janvāra I. Znotiņa atbilstoši Lursoft datiem ir bijusi SIA Katre valdes locekle, nomainot savu māti, kuru iepriekš šajā amatā kā uzņēmuma īpašniece bija iecēlusi. Vēl šā gada jūnija sākumā FID priekšniece bija ne tikai vienīgā šīs 2005. gada pavasarī dibinātās SIA valdes locekle, bet arī īpašniece un patiesā labuma guvēja.

SIA Katre I. Znotiņas vadībā kā darbības veidu ir uzrādījusi juridisko pakalpojumu sniegšanu un savulaik veiksmīgus gadus beigusi pat ar vairāk nekā 78 tūkstošu eiro lielu gada peļņu. Vēl pērn I. Znotiņa, kā rāda viņas amatpersonas deklarācija, no šīs SIA dividendēs izņēmusi 4631 eiro.

2018. gadā stājoties FID vadītājas amatā, I. Znotiņa savu SIA Katre valdes locekles amatu bija uzrādījusi amatpersonas deklarācijā, savukārt 2019. gadā attiecīgajā deklarācijas sadaļā tas vairs nebija pieminēts.

Šķiršanās no juridisko pakalpojumu uzņēmuma vadītājas posteņa būtu bijusi loģiska: šāda amata saglabāšana radītu FID priekšniecei reālu vai vismaz formālu interešu konflikta situāciju, it īpaši ņemot vērā, ka SIA Katre šādus pakalpojumus sniegusi kopš tālā 2005. gada.

Turklāt vēl nopietnāks likuma pārkāpums ir tas, ka gandrīz divus gadus pēc stāšanās FID priekšnieces amatā I. Znotiņa bija saglabājusi arī privātuzņēmuma valdes locekļa posteni. „Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. panta trešo daļu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amata savienošana ar amatu privātā kapitālsabiedrībā nav pieļaujama,” oficiāli apliecina KNAB.

Ir apšaubāmi, vai runa var būt par aizmāršību vai nezināšanu. I. Znotiņa, kā zināms, tiek pozicionēta kā izcila speciāliste, kas „veikusi krāpšanas apkarošanas pārbaudes daudzos starptautiskos un vietējos uzņēmumos, kuru ietvaros viņa ir vadījusi korupcijas, viltus grāmatvedības, krāpšanas, zādzību, līdzekļu atgūšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un tiesas procesu traucējumu izmeklēšanu”.

Turklāt Lursoft dati rāda, ka savu privāto uzņēmējdarbību FID priekšniece nav aizmirsusi ne pērn, ne arī šogad. Tieši viņai kā SIA īpašniecei vienīgajai bija tiesības lemt par dividenžu izmaksāšanu sev pašai, un tieši I. Znotiņa kā SIA Katre īpašniece šā gada 8. jūnijā pieņēmusi lēmumu par savas saimniecisko darbību pārtraukušās SIA likvidēšanu, pati sevi ieceļot par uzņēmuma likvidatori.

Savukārt pati I. Znotiņa nav vēlējusies sniegt atbildes ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem saistībā ar viņas deklarācijā noklusēto informāciju, savukārt izdevumam Neatkarīgā FID pavēstījis, ka SIA Katre kopš 2014. gada esot apturēta saimnieciskā darbība un „attiecīgi I. Znotiņa nav darbojusies kā minētā uzņēmuma pārstāve”. Par iepriekšējiem deviņiem uzņēmuma darbības gadiem FID klusē.

Pēc informācijas publiskošanas par KNAB uzlikto sodu Finanšu izlūkošanas dienests ir nācis klajā ar šādu paziņojumu:

Ilze Znotiņa atvainojas sabiedrībai par savu rīcību

Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa atvainojas sabiedrībai par savu rīcību, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto valsts amatpersonu amatu savienošanas kārtību, valsts amatpersonas deklarācijā nenorādot savā SIA ieņemamo valdes locekles amatu.

"Es dziļi atvainojos visai sabiedrībai kopumā un katram tās pārstāvim atsevišķi par savu rīcību, valsts amatpersonas deklarācijā nenorādot savā SIA ieņemamo valdes locekles amatu. Apzinoties, ka vienmēr esmu iestājusies par caurskatāmu un likumīgu rīcību ikvienas amatpersonas darbā, es pilnībā atzīstu savu pārkāpumu un vainu sabiedrības priekšā," saka Ilze Znotiņa.

Tāpat Ilze Znotiņa norāda, ka SIA "Katre" saimnieciskā darbība ir pārtraukta kopš 2014.gada, taču tās darbība saskaņā ar Uzņēmuma reģistra noteikumiem atjaunojusies automātiski. Ilze Znotiņa atzīst, ka viņai kā juristei, stājoties atbildīgajā Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces amatā, bija jāpārliecinās gan par atbilstību likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normām, gan par savas SIA darbību un attiecīgi jārīkojas, likvidējot uzņēmumu. Ilze Znotiņa, uzsākot uzņēmuma likvidācijas procesu, sevi iecēla par likvidatoru, uzskatot, ka uzņēmumā visos tā darbības posmos ir jādarbojas ar to saistītajām personām.

Ilze Znotiņa uzsver, ka pārkāpums izdarīts bez nodoma, un atzīst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2020.gada 16.septembrī pieņemto lēmumu par taisnīgu un 2020.gada 28.septembrī ir pilnībā samaksājusi piemēroto sodu.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...