KNAB pārbaude par Straujumas interešu konfliktu uzsākta pēc PIETIEK publikācijas
PIETIEK11.06.2014.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Pārbaude par premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) iespējamu atrašanos interešu konflikta situācijā, par kuru otrdien paziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, sākta pēc Pietiek 3. jūnijā publiskotās informācijas par vērtīgas valsts zemes privatizācijas jautājuma nonākšanu valdības dienaskārtībā, kurā ieinteresēta premjeres dēla Ģirta Straujuma vadīta firma. To Pietiek trešdien negribīgi apstiprināja KNAB preses pārstāve Laura Dūša.
KNAB pārbaude par Straujumas iespējamo atrašanos interešu konfliktā sākta 4. jūnijā, dienu pēc tam, kad Pietiek publicēja rakstu par premjeres dēla vadītas firmas ieinteresētību valdības lēmumā par vērtīgas zemes privatizāciju Rīgā, ostas rajonā.
Valdības dienaskārtībā bija nonācis jautājums par vērtīga, gandrīz hektāru liela zemesgabala starp Ķīšezera ieteci Daugavā un Mežaparku nodošanu izsolē. Šis valstij Finanšu ministrijas personā piederošais īpašums saistīts ar citu pusotru hektāru lielu blakus esošu zemesgabalu, kas pieder Norvik bankas meitasuzņēmumam, kura vienīgais valdes loceklis ir premjeres Straujumas dēls Ģirts Straujums, rāda Lursoft dati.
Finanšu ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts par gandrīz hektāru (9194 kv.m.) lielā valsts nekustamā īpašuma Aplokciema ielā 6 nodošanu izsolē sagatavots parakstīšanai premjerei Laimdotai Straujumai (foto - Valsts kanceleja) un 29. maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika nodots saskaņošanai Tieslietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Satiksmes ministrijai. Pirms rīkojuma parakstīšanas, ja ministrijas pret šo lēmumu neiebildīs, par to vēl jālemj valdībai.
Streļčenoks par uzsākto pārbaudi paziņoja tikai nedēļu vēlāk, 10. jūnijā, kad LNT rīta ziņu raidījumā 900 sekundes komentēja Straujumas iniciatīvu veidot komisiju viņa darbības izvērtēšanai KNAB vadītāja amatā. Tādējādi publiskajā telpā šis KNAB lēmums par valdības vadītājas un Vienotības vēlēšanu "lokomotīves" interešu konflikta vētīšanu tika sasaistīts ar Streļčenoka vēlmi savas darbības izvērtēšanu pasniegt kā politisku atriebību par vēršanos pret Vienotības politiķiem.
Kā zināms, KNAB pārbauda arī bijušā premjera Valda Dombrovska iespējamo atrašanos interešu konfliktā, valdībai lemjot par Hipotēku un zemes bankas pārdošanu, no tās kredītportfeļa izdalot un Rietumu bankai ar īpašiem nosacījumiem pārdodot atsevišķus problemātiskus nekustamā īpašuma attīstītāju kredītus, tostarp Dombrovska un viņa padomnieces Sandras Bukanes laulāto draugu firmas ņemtos.
Kā Pietiek rakstīja, uz privatizācijai ierosinātā un ar premjeres dēla interesēm netieši saistītā zemesgabala atrodas piecas būves - veca noliktava un ražošanas cehs -, kas arī nododamas izsolē līdz ar zemi. Zemesgabala nodošanu privatizācijai Finanšu ministrija (FM) pamato ar apstākli, ka īpašums Aplokciema ielā 6 ir sliktā tehniskā stāvoklī, uz tā esošās būves pašreizējā stāvoklī nav izmantojamas un nav iznomātas, kā arī kopumā īpašums "nav perspektīvs VAS Valsts nekustamie īpašumi saimnieciskās darbības veikšanai". Īpašuma pārvaldīšana NĪA pērngad nesusi 46 769 eiro zaudējumus, saskaņošanai nodotajā dokumentā min FM, sīkāk neatšifrējot zaudējumu rašanās apstākļus.
Īpašuma kadastrālā vērtība noteikta 278 842 eiro (70 382 eiro zemei un 208 460 būvēm), kas ir daudzkārt mazāka summa par to, cik jaunajiem īpašniekiem izmaksājusi blakus esošā, uz pusi lielākā zemesgabala iegāde.
Viena no piecām uz izsolei nododamā zemesgabala esošām būvēm pēc kadastra sistēmas datiem daļēji saistīta ar blakus esošo nekustamo īpašumu Ostas ielā 1. Abu īpašumu saistību saskaņošanai nodotajā dokumentā norāda arī FM. Šis blakusesošais īpašums pusotra hektāra (15 451 kv.m.) platībā pieder firmai Norvik Port Development. Tās vienīgais valdes loceklis kopš 2012. gada septembra ir premjeres Laimdotas Straujumas dēls Ģirts Straujums. Firma pieder Norvik bankas meitasuzņēmumam AS Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.
Par blakus esošā aptuveni pusotra hektāra lielā zemesgabala iegādi Norvik Port Development 2007. gada jūnijā tā iepriekšējiem īpašniekiem kopumā samaksājis 1 273 032 latus (aptuveni 1,8 miljonus eiro), rāda zemesgrāmatas dati. Vēlāk 2010. gadā šī zeme ieķīlāta Norvik bankā par aptuveni 200 tūkstošiem eiro.
Zemesgabalam Aplokciema ielā 6 noteiktais lietošanas mērķis ir rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve. Tās tuvumā izvietoti tādu uzņēmumu kā Elme Messer un Cido grupa objekti. Šis ir ostas rajons pie Ķīšezera ieteces Daugavā vietā, kur Viestura prospekts pāriet Mīlgrāvja ielā. Otrpus tai realizēts arī daudzdzīvokļu apbūves projekts, blakus atrodas Mežaparks un Ozo Golfa klubs Ķīšezera krastā.
Ar ostas attīstības projektiem saistīts uzņēmējs, kurš labi pārzina vietējo nekustamo īpašumu tirgu, tomēr nevēlējās tikt oficiāli citēts, ņemot vērā iesaistīto personu ietekmi, Pietiek atklāja, ka Norvik Port Development jau ilgstoši cenšas pārdot vai iznomāt savu aptuveni pusotra hektāra lielo zemesgabalu. Pēdējās sarunas ar kazahu investoriem neesot sekmējušās, jo zemesgabals esot par mazu kāda projekta attīstībai, tādēļ tā paplašināšana, izsolē iegādājoties vēl vienu blakus esošu hektāru, provizoriski varētu palielināt īpašuma vērtību.
SIA Norvik Port Development pārskatā par 2013. gadu minēts, ka uzņēmums nodarbojies ar sava īpašuma Ostas ielā 1 apsaimniekošanu, ciešot aptuveni 30 000 eiro zaudējumus, tomēr uzņēmuma vadība "nekustamo īpašumu tirgus cenu paaugstināšanos, līdz ar to iegādātais nekustamais īpašums ļaus uzņēmumam sekmīgi attīstīties un gūt ieņēmumus nākamajos gados".
Saskaņošana ar Satiksmes ministriju (SM) nepieciešama, jo ar Aplokciema ielā 6 esošo zemesgabalu saistīts vēl viens blakus esošs valstij SM personā piederošs zemesgabals.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
