KNAB vārdā izsūtīti viltus izsaukumi par paskaidrojumu sniegšanu: dažus saņēmuši arī mediji un žurnālisti
Imants Liepiņš09.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl nebijušu krāpniecības paveidu nācies konstatēt saistībā ar aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām: nezināma(s) persona(s) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vārdā izsūtījušas nepatiesus izsaukumus it kā ierasties uz paskaidrojumu sniegšanu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis vismaz piecus gadījumus, kad krāpnieki iestādes vārdā pa pastu izsūtījuši nepatiesus izsaukumus it kā ierasties KNAB. Tas pašlaik skaidro notikušā apstākļus un lems par turpmāko rīcību, vai aicināt policiju sākt kriminālprocesu. No KNAB sniegtās informācijas ir noprotams, ka nevienam cilvēkam taustāms kaitējums pagaidām nevarētu būt nodarīts, jo kriminālprocesa rosināšanai vajag, lai kādu varētu atzīt par cietušo.
Runa ir par dokumenta imitāciju, kas noformēta kā “izsaukums uz KNAB sniegt paskaidrojumus”: šai iestādei ir tiesības izsaukt pie sevis cilvēkus, lai tie sniegtu paskaidrojumus tajās administratīvajās lietās, kas ir KNAB kompetencē — piemēram, par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu.
Šajā gadījumā KNAB norāda: nepatiesā dokumenta it kā parakstītāja “Katrīna Poļakovska” KNAB vispār nestrādā, bet dokuments ar norādīto reģistrācijas numuru, kura pirmā daļa sākoties ar burtiem "LVA", nemaz neesot reģistrēts KNAB lietvedības sistēmā.
KNAB aicina visus: “Ja iedzīvotāji augustā pa pastu saņēmuši izsaukumu uz KNAB, iestāde aicina pārliecināties par izsaukuma patiesumu, zvanot uz KNAB tālruņa numuriem 67356161 vai 80002070 vai rakstot uz e-pasta adresi [email protected]. KNAB nekādā veidā nav saistīts ar šiem izsaukumiem un pašlaik skaidro notikušā apstākļus.”
Arī šī raksta autors ir starp adresātiem, kas saņēma patiesībai neatbilstošo dokumentu, kuru mēģināts noformēt it kā “izsaukumu” un kas parakstīts ar neīstu uzvārdu. Jāpiebilst, ka šinī gadījumā papīrs vispār neatbilda Dokumentu juridiskā spēka likumam — lai ko nevarētu uzskatīt par šī viltus izsaukuma autoru, attiecīgā persona nebija parakstījusies, līdz ar to konkrētais papīrs (pat ja izrādītos neesam viltojums) nebūtu spēkā.
Kā iegansts viltus izsaukuma izdarīšanai tekstā bija minēts kāds raksts medijos, kurš bijis pārpublicēts vienā no reģionālajiem laikrakstiem. Taču šāds iegansts “izsaukumam” profesionāli zinošu cilvēku acīs uzreiz parāda viltojuma raksturu — proti, KNAB likumā nav dotas tiesības un nav uzdevums pārbaudīt žurnālistu darbu, tajā skaitā rakstu pārpublicējumus, jo iespējamus autortiesību pārkāpumus (kādi šinī gadījumā nebija iespējami pat teorētiski — žurnālistiem un medijiem ir tiesības vienam otru pārpublicēt, citēt un atsaukties) vai ārkārtīgi retos informācijas avotu izpaušanas gadījumus (kas uz šādiem rakstiem neattiecas) izskata Valsts policija, nevis KNAB. Tā noteikts likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”.
Kaut kad vasarā tika saņemts arī telefona zvans, taču tas uzreiz izraisīja tādas pašas aizdomas kā viltus izsaukums — zvanītāja balss apgalvoja, ka “zvanot no KNAB”, taču nenosauca ne uzvārdu, ne amatu, ne dienesta pakāpi. Tā kā tieši tobrīd bija sācies kārtējais telefonkrāpnieku uzlidojuma vilnis, tad šādi dīvaini zvani tobrīd tika norakstīti uz naudas izkrāpēju aktivitāšu rēķina, taču tagad izrādījies, ka tādi gadījumi bijuši vēl.
Kāds bijis iemesls tērēt laiku, izgatavot un izsūtīt it kā KNAB vārdā “feikus” papīrus, liekot cilvēkiem konkrētā laikā ierasties KNAB uz paskaidrojumu sniegšanu — izblēdīt naudu it kā par procesa nerosināšanu, izkrāpt personas datus, varbūt vienkārši mēģināt nostādīt sev nevēlamus cilvēkus muļķu lomā — pagaidām nav skaidri noprotams.
Tāpēc cilvēki, kas saņēmuši šādus nepatiesus “izsaukumus”, aicināti to kopijas atsūtīt arī žurnālistiem (vienlaikus darot zināmu, vai tos drīkst publicēt vai arī tie atsūtīti vienīgi zināšanai), lai kopīgiem spēkiem mēģinātu atminēt šīs dīvainā un iepriekš vēl neredzētā krāpniecības veida mīklu.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
