Ko īsti grib panākt ar šo likumu? Lai visi dzīvnieki, kuriem nebūs vietas patversmē, tiek nogalināti?
Pietiek lasītāja18.09.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Man ir tikai viens jautājums mūsu augsti godājamajiem deputātiem. Kam no jaunā likuma dzīve kļūs labāka? Tiem kaķiem, kuri ir izmesti mežā, uz ielas vai pagraba? Un kurus tagad, pēc likuma normāls atbildīgs cilvēks nevarēs paņemt uz mājām. Jo tad viņam jādodas uz Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), lai reģistrētu patversmi.
Vai PVD ir par maz pienākumu, atbildību un nav vairs, ko darīt? Kāpēc PVD nepievērš uzmanību kaktu pavairotājiem? Pilni reklāmu portāli (piemēram, ss.com) ar sludinājumiem par “šķirnes kaķiem”, kurus atdod gandrīz pa velti.
Ko īsti grib panākt ar šo likumu? Lai visi dzīvnieki, kuriem nebūs vietas patversmē, tiek iemidzināti (lasīt - nogalināti)? Varbūt mūsu deputāti saskatās ziņas no kaimiņvalstīm, kur ir “usipalkas”, un šī ideja viņiem patīk?
Vai dzīvosim ka Turcijā vai Grieķijā, kur pilnas ielas ar kaķiem un suņiem, jo tur cilvēki nemaz neņem uz mājām pamestos dzīvniekus. Vai tiešām mēs esam Eiropā?
Augsti attīstītās Eiropas valstīs vienmēr bija, ir un būs DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS ORGANIZĀCIJAS, kuras iestājas par tiem, kuriem palīdzība ir vajadzīga, un, protams, ka nav patversmes statusa un tāds netiek pieprasīts likumiskā kārtā.
Mēs visi labi zinām, ka finansējums dzīvnieku atbalstam no valsts budžeta ir minimāls un faktiski patversmes dzīvo uz sava godaprāta, entuziasma un ziedojumiem.
Līdz ar to šādā likuma izpildījumā jau tā labestīgie cilvēki, kuri strādā patversmēs, tiks nospiesti vēl vairāk uz ceļiem. Viņiem tiks uzkrāmēts pārmērīgs slogs, izdevumi, dzīvnieku daudzums, kurš pārsniegs kritisko masu un patversmes kapacitāti, tādā veidā iedzenot patversmi stūrī un piespiežot dzīvniekus eitanizēt.
Tad, ja nu gadījumā tiks pieņemts kaut kas tik absurds, es apsolu, ka šī likuma aizstāves Litas Konopores dzīvesvietā ieradīšos ar visiem tiem dzīvniekiem, kurus patversme nav spējīga uzņemt. Nav spējīga uzņemt, jo tādas konoporveidīgās nav spējīgas, godīgi sakot, apzināti nevēlas sakārtot sāpīgo tēmu par bezatbildīgiem pavairotājiem.
MAN NEVIENS NEKAD neaizliegs ņemt dzīvniekus, kamēr vien šajā valstī nebūs pilnībā sakārtots šis jautājums. Es ceru no sirds, ka visas biedrības apvienosies un parādīs aklajiem lēmuma pieņēmējiem skaudro situāciju mūsu valstī ar pamestajiem dzīvniekiem.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
